Ir atvaļinājumu laiks, un, laižot kolēģes vasaras atpūtā, paralēli galvenās ārstes darbam biežāk nākas dežurēt traumpunktā, veicot anesteziologa pienākumus. Karsta nedēļa dabā, un tikpat karsta tā bija mediķiem darbā. Pagājušajā nedēļā sniedzu palīdzību vairākiem pacientiem —“ karstuma upuriem”. Pārsvarā tie bija bērni. Tā ir vecāku atbildība — sekot, vai bērnam ir cepurīte, vai viņš pietiekoši dzer ūdeni. Jāsaprot, ka, ja pieaugušajam pašam ir grūti, tad mazam bērnam pārkaršanas risks ir daudz lielāks, jo bērna ‘‘dzesēšanas sistēma nav tik jaudīga”. Ar dažādām karstuma radītām veselības komplikācijām, kā arī traumām pie mums nonāk arī apkārtnes bērnu vasaras nometņu dalībnieki. Gadās sistas, grieztas brūces, bet nekas ārkārtējs.
Nav bijis neviena gadījuma ar čūskas kodumu, toties gandrīz katrā dežūrā nāk pacienti, kuriem ir reakcija pēc kukaiņu dzēlieniem — mēdz būt gan alerģiskas reakcijas, gan iekaisums. Uz traumpunktu gandrīz katru dienu nāk arī pacienti ar lūgumu noņemt piesūkušās ērces. Sezona sākās agri pavasarī, jau no marta, un ilgst līdz vēlam rudenim. Cilvēki brauc pie mums, jo paši baidās ērci noņemt. Noņemam to ar speciālu pinceti, nomierinām cilvēku, dodam rekomendācijas. Svarīgi ir vakcinēties pret ērču encefalītu — tā varam sevi no šīs infekcijas pasargāt. Ja ērce ir dzīva, pacients pats to var vest uz laboratorisko izmeklēšanu Infektoloģijas centrā, lai noskaidrotu, vai tā nav infekcijas pārnēsātāja.
Pagājušajā nedēļā Latvijā atkal bieži izskanēja informācija par noslīkušajiem, un te jāsaka, ka cilvēki nenovērtē savas spējas — peld tālu no krasta, pašā lielākajā karstumā vai dodas peldēties alkohola reibumā, tāpēc arī tāda bēdīga statistika. Tāpat joprojām ir pārgalvīgi lēcēji ūdenī. Pirms nedēļas tādu atveda arī uz traumpunktu Aizkrauklē — jauns vīrietis bija guvis kakla traumu. Šādus pacientus ārstē lielajos stacionāros, kuros tiek sniegta neatliekamā palīdzība.
Joprojām ir gadījumi, kad cilvēki, atceroties, ka Aizkrauklē bija daudzprofilu slimnīca, ierodas traumpunktā ar ļoti nopietnām veselības problēmām, nevis sauc NMPD uz mājām, tā riskējot ar savu vai sava piederīgā veselību un dzīvību. Diemžēl ir saslimšanas, kuras Aizkraukles slimnīcā nav iespējams ārstēt, piemēram, ar akūtu, tikko notikušu infarktu, insultu, akūtas ķirurģiskas saslimšanas. Tā vietā, lai meklētu savu transportu, tērētu tik dārgo laiku, pakļautu riskam slimnieku, vedot bez mediķu uzraudzības, jāzvana 112 un jāsagaida brigāde, kas palīdzību sāks sniegt uz vietas un nogādās atbilstošajā stacionārā.
Man satraucošs fakts bija un joprojām ir plānotā plastmasas pārstrādes rūpnīcas būve Aizkrauklē, par ko pagājušajā nedēļā tika spriests pašvaldībā. Tā būs salīdzinoši tuvu slimnīcai — vai troksnis, pārstrādes procesā radušās vielas nebūs kaitīgas videi un iedzīvotāju veselībai? Pašvaldība gan apstiprinājusi šādas rūpnīcas izveidi. Ja reiz tas ir tik nekaitīgs process, kā mums stāsta, kāpēc skandināvi to neveic pie sevis? Liekot uz svaru kausiem, kas ir būtiskāk — 20 darba vietu vai visu Aizkraukles iedzīvotāju veselība?
Klausos, ka apkārt notiek tik daudz kultūras pasākumu, bet darba dēļ uz tiem netieku. Koncerts “Dzimis Latvijā”, “Prāta vētras” koncerts, “Operas svētki” Siguldā, “Jūrmalas pērle”. Būtu interesanti vērot klātienē, bet gan jau dzirdēšu citu atsauksmes par gūtajiem iespaidiem. Gaidu Aizkraukles svētkus 11. augustā.
Pagājušajā nedēļā dega mežs Ķemeru nacionālajā parkā, un joprojām glābēji cīnās ar liesmām Talsu novada Valdgales pagastā. Arī mūsu pusē ir purvi, un, lai tā nenotiktu, jāatgādina, ka ogotājiem, sēņotājiem jābūt apzinīgiem. Daba jāsaudzē un jādomā par savu rīcību. Izsmēķis vai nomesta stikla pudele, kas darbojas kā palielināmais stikls, var būt iemesls lielai nelaimei. Der aizdomāties par to, kur ies nākamajā gadā, ja šogad mežu nodedzinās.
Valdība pagājušajā nedēļā lēma par atbalstu Veselības ministrijas izstrādātajai programmai sirds un asinsvadu slimību agrīnai atklāšanai. Tas nozīmē, ka ir izstrādāti papildus kvalitātes kritēriji, kas palīdzēs ģimenes ārstiem agrīni noteikt kardioloģisko saslimšanu risku saviem pacientiem. Izvērtējot, kādi riska faktori ir konkrētam pacientam, ir noteikta rīcība — uz kādiem izmeklējumiem pacients jāsūta, lai sirds un asinsvadu saslimšanas risku atklātu laikus. Lai nenonāktu pie tādiem dramatiskajiem notikumiem kā infarkts un insults.
