Valdība šonedēļ atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Tie paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu, kuri ir marķēti ar “Ieteicams līdz…”, grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai. Likumam spēkā jāstājas 2019. gada 1. jūlijā. Kādus “zemūdens akmeņus” saskatāt šādā lēmumā, un kas būtu jādara iedzīvotāju izglītošanā saistībā ar pārtikas produktu lietošanu pēc to derīguma termiņa beigām?
Ilze Začeste, uztura speciāliste
— Pati esmu pārliecinājusies, ka daudzus pārtikas produktus var lietot pēc to derīguma termiņa beigām. Ja cilvēki izvēlēsies turpināt glabāt un nelietot šos produktus vēl pēc derīguma termiņa beigām, tā būs viņu atbildība un viņi apdraudēs savu veselību. Bet tas pats notiek arī mājās — nopērk derīguma termiņa laikā, bet uzglabā ļoti ilgi vēl pēc tā beigām, kad no putraimiem jau lido ārā kodītes. Kopumā gan Latvijā, gan Eiropā ļoti daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos, pati esmu redzējusi, cik daudz maizes izmet viens no Rīgas lielveikaliem. Tajā pašā laikā citur cilvēki mirst no bada. Apvienotajā Karalistē un citviet Eiropā ir šāda prakse — atvērti veikali, kuros pārdod preces, kam beidzies derīguma termiņš. Līdz ar to mazturīgākajiem būs pieejamāks citāds pārtikas klāsts. Salīdzinājumā labāk, ja viņš nopērk putraimus, kas ir veselīgi, nevis ikdienā lieto vislētākos makaronus. ◆
Gaida Derbeņeva, SIA “Aizkraukles sabiedrība” valdes priekšsēdētāja
— Es personīgi uzskatu un domāju, ka man pievienosies liela daļa kolēģu — šos produktus var pārdot pēc termiņa beigām. Par šādu iniciatīvu informācija bija atrodama jau pagājušajā gadā, ir bijis laiks apdomāt, izvērtēt. Protams, ir nepiedodami, ka vieni produktus izmet, bet citviet pasaulē cieš no pārtikas trūkuma. Mēs šķiežamies ar ēdienu. Ir produkti, kuri kļūst kaitīgi, bet daudz ir to, kurus par zemāku cenu droši var pārdot. Vienmēr būs tādi, kuri priecāsies par iespēju nopirkt šos produktus. Kādā diskusijā starp speciālistiem atradu apstiprinājumu tam, ka arī piena produkti — jogurts, kefīrs — vairākas dienas pēc termiņa beigām joprojām ir lietojami, nav kaitīgi. Cilvēki būs priecīgi, ja tos varēs iegādāties lētāk. Arī mūsu veikalos pircējs nereti uzreiz dodas pie nocenoto preču plauktiņa. Vai šādi produkti jānodod labdarībai? Protams, tā ir labāk, nekā izmest atkritumos. Arī sviests, desa vakuuma iesaiņojumā noteikti vēl ir ilgi ēdami. Vienubrīd šādas preces devām biedrībai “Felida” dzīvnieku barošanai. Pasūtījumus cenšamies regulēt tā, lai nekas nebūtu jāizmet.
Mūsu veikalos norakstāmo produktu nav daudz, jo tie galu galā ir mūsu zaudējumi. Šogad karstā laika dēļ izdevumu tā jau ir vairāk, kā plānots, — lūst kondicionieri, aukstuma iekārtas, un to remonts nav lēts. ◆
Ināra Gaile, Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja
— Šobrīd vēl ir ļoti daudz neskaidrību par to, kā notiks šo produktu realizēšana — vai to darīs ar veikalu starpniecību vai citādi. Tāpat nav skaidrs, kādas pārtikas grupas būs iekļautas. Protams, šādu lēmumu vajadzēja pieņemt jau sen, nevis turpināt izmest vēl lietojamu pārtiku. Ir cilvēku kategorija, kuriem joprojām izsniedz pārtikas pakas, un tagad tās var saņemt arī tie, kuriem uz ģimenes locekli ir ienākumi līdz 188 eiro mēnesī. Ja pieņems šo likuma grozījumu, viņiem palielināsies ikdienā lietojamo produktu loks. ◆
