Nedēļas nogalē daudzās saimniecībās sākta labības pļauja — šoreiz neparasti agri. Arī SIA “Velmaraiši” Staburaga pagastā saimnieks Aigars Dobulāns gandrīz 30 gadu ilgajā saimniekošanas laikā neatminas gadījumu, kad labības kulšana sākta
22. jūlijā. Kā prognozēts jau iepriekš, raža neiepriecina, toties patlaban graudi nav jākaltē, jo tie ir sausi.
Pagājušajā sestdienā un svētdienā kombaini izbrauca daudzu zemnieku laukos, un Aizkraukles pusē sākta intensīva labības novākšana. Arī SIA “Velmaraiši” Staburaga pagastā labību pļaut sāka 22. jūlijā, un saimnieks Aigars Dobulāns atminas, ka savas saimniekošanas laikā tik agri labību kult sācis pirmo reizi. Viņš lauksaimniecības jomā strādā visu mūžu, taču sava saimniecība nodibināta 1999. gadā.
“Velmaraišos” vispirms kūla agro ziemas kviešu šķirni ‘Edvīns’. Saimnieks atzīst, ka pirmajā laukā raža ir vidēja — ja trīs tonnas no hektāra izdosies nokult, tas jau būs labs rādītājs. “Šis lauks netālu no Daugavas krasta ir akmeņains, šo zemi apstrādājam pirmo gadu, tā ka neko lielu arī nebijām gaidījuši,” saka viņš. “Citi lauki izskatās cerīgāki, taču tāpat graudi šogad ir sīki. Pagasta otrā pusē, kur augsne ir auglīgāka, sējumi ir labāki. Nevar arī prognozēt vasarāju ražu, jo tiem vēl visādi var klāties. Ziemāji ir gatavi, bet ziemas rapša sējumi ir slikti, jo izsala un agrā pavasara dēļ nepaspēju visus laukus pārsēt.”
Saimniecībai ir sava graudu kalte, taču pirmajos nokultajos graudos mitruma līmenis ir vidēji 13 procentu, līdz ar to tos pat nevajag kaltēt.
Tas esot vienīgais iepriecinošais fakts — nosaka Aigars. Par graudu kvalitāti gan vēl nevarot neko teikt. “Pēc graudiem gan izskatās, ka nekāda izcilā nevar būt,” saka zemnieks. “Velmaraišos” graudus uzreiz neved uzpircējiem, kas nosaka kvalitāti, bet uzglabā savā kaltē. Lai nav jāstāv rindās, kas labības novākšanas laikā pie uzpirkšanas punktiem ir lielas — paskaidro zemnieks.
“Velmaraišos” kopā jānokuļ ap 400 hektāru graudaugu. Pēc kviešiem te kuls ziemas rapsi. “Cik jau tā palicis, bet rapsis ir gatavs un var novākt,” saka zemnieks.
Sākotnēji Zemnieku saeima prognozēja, ka sausuma dēļ dažviet Latvijā ražas zudumi šogad varētu būt pat 80 — 90 procentu. Aigars Dobulāns bilst, ka šis skaitlis pilnībā var atbilst īstenībai, taču viņa saimniecībā lauki ir apdrošināti, un daļu arī iesniegs kompensācijas saņemšanai.
“Katrs gads zemniekam ir citādāks, taču ar dabu allaž jārēķinās — pagājušais gads izcēlās ar mitrumu, šis — ar sausumu,” saka Aigars. “Pavasarī viss izskatījās ļoti cerīgi un skaisti. Ja nebūtu sausuma, ražība būtu bijusi ļoti laba, taču mitruma pietrūka, un viss sakalta.”
Ja būs saulains laiks, viss nogatavosies, un arī ražas novākšana šogad varētu beigties krietni agrāk nekā citus gadus. Zemnieki spriež, ka ziemāju sējai pagaidām īpašus šķēršļus neredz, taču bijuši gadi, kad zemi var uzart, tikai vispirms augsni apstrādājot ar irdinātāju. “Tāds bizness, tur nekā nevar darīt,” nosaka Aigars Dobulāns. “Mūs regulē daba — kā tā liks, tā darīsim!” ◆
