Ja nezāles skatītos pasaules čempionātu futbolā, viņām nebūtu laika augt. Diemžēl šādi brīnumi nenotiek. Kamēr es no Dziesmu svētku apjūsmošanas pārslēdzos uz skaisto, nepārspējamo, talantīgo futbolistu apjūsmošanu televīzijas ekrānos, mūsu dārzs vārda tiešajā nozīmē pārvērtās atbilstoši raidījuma “Mans zaļais dārzs” nosaukumam. Nezinu, vai vispār vērts iejaukties dabas norisēs — lai izdzīvo stiprākais! Neiešu jau sevi mocīt ar ravēšanu.
Izdomāju labāku variantu. Pagājušajā naktī nolēmu baudīt tropiskās nakts burvību. Indriķis dārzā uzcēla telti, lai es tajā varētu pavadīt nakti. Jaunībā tomēr bija romantiskāk. Pusi nakts nevarēju aizvērt ne aci, jo kaut kas čabēja. Kas tas varēja būt? Ja nu čūska? Pēc tam kā amerikāņu bumbvedējs sāka sīkt kāds lidonis. Meklēju lukturīti, bet trokšņa cēlājs pazuda. Rīta pusē man pamanījās iedzelt kāds kukainis. Laikam jau garšīga esmu, toties kāja tagad sapampusi. Nē, romantika nav man domāta! Šonakt gulēšu mājā.
