Kokneses stadionā aizvadīts 46. “Koknese sporto” pasākums. Šoreiz vairāk nekā desmit dalībnieku vecumā no diviem līdz 31 gadam iepazina un izmēģināja spēkus septiņcīņā. Koknesieši zināmi kā daudzpusīgi sportisti, par novada vizītkarti tiek uzskatīts volejbols un vieglatlētika, kurā sasniegti augstvērtīgi rezultāti Latvijas un pasaules mērogā.
Uzvar Ilmārs Kalniņš
Četru stundu ilgais pasākums sākās ar teorijas izklāstu un iesildīšanos. Aktivitātes vadīja Dāvis Kalniņš, Kokneses sporta centra direktors. Lielākā daļa dalībnieku bija sportisti — vieglatlēti, spēju robežās visi izmēģināja spēkus septiņās disciplīnās — 100 metru barjerskrējienā, augstlēkšanā, lodes grūšanā, 200 metru sprinta skrējienā, tāllēkšanā, šķēpa mešanā un 800 metru skrējienā. Septiņcīņā ierasti sacenšas sievietes, spēki tiek sadalīti divām sacensību dienām. Ne visi pasākuma dalībnieki piedalījās visās disciplīnās, taču, lai būtu interesantāk, Dāvis Kalniņš katras disciplīnas labāko rezultātu salīdzināja ar 2017. gada Pasaules čempionāta sieviešu septiņcīņas disciplīnu uzvarētāju rezultātiem.
100 m barjerskrējienā septiņcīņas debitantiem vajadzēja pārvarēt 10 barjeras. Pieredzējušākie dalībnieki lēca pār 76 cm augstu barjeru, mazākie pasākuma dalībnieki — pār bērnu barjerām. Visātrāk distanci veica trīssoļlēcējs Ilmārs Kalniņš (13,41 s). 2017. gada Pasaules čempionātā uzvarētāja septiņcīņas barjersprintu veica 12,85 s, bet Ilmāra rezultāts būtu bijis 9. labākais.
Augstlēkšanas sektorā dominēja Ilmārs un Dāvis Kalniņi, abi pārvarēja 1,60 m augstumu, meiteņu konkurencē izcēlās Una Gadzāne, jauniete pārlēca 1,25 m augstumā novietotai latiņai. Salīdzinājumam, 2017. gada Pasaules čempionāta labākais rezultāts septiņcīņas augstlēkšanā bija 1,95 metri, bet ar 1,60 m būtu pieticis vien pēdējai vietai.
Lodes grūšanā izcēlās pieredzējušais, godalgām bagātais lodes grūdējs Reinis Nungurs. Šoreiz, ar priekš sevis necilu rezultātu — 15,89 m tālu raidījumu, Reinis kļuva par disciplīnas līderi. Viņa rezultāts būtu bijis labākais 2017. gada Pasaules čempionāta septiņcīņas sacensībās.
200 metru skrējienā ātrākais bija Ilmārs Kalniņš (23,64 s). 2017. gada Pasaules čempionātā uzvarētājas laiks bija 22,86 sekundes, Ilmārs būtu bijis 3. vietā. Viņš uzvarēja arī tāllēkšanas sektorā (6,46 m). 2017. gada Pasaules čempionāta septiņcīņā tas būtu bijis ceturtais labākais lēciens.
Ilmārs triumfēja arī šķēpa mešanā (43,94 m), sieviešu konkurencē tālākais raidījums padevās Agrai Bērziņai (29,81 m).
Pēc pulksten deviņiem vakarā tika dots starts septiņcīņas noslēdzošajai disciplīnai — 800 metru skrējienam. Nogurums darīja savu, uz starta izgāja vien pieci pasākuma dalībnieki, divi no tiem tikai piecus gadus jauni. Ilmārs un Dāvis Kalniņi divus apļus veica 2:40 min.
Ilmārs Kalniņš bija vienīgais pasākuma dalībnieks, kurš veica visas disciplīnas un summā savāca 5723 punktus, ar ko 2017. gada Pasaules čempionātā būtu pieticis 24. vietai no 28 finišējušajām sportistēm. Pasākuma noslēgumā dalībnieki tika pie saldām balvām.
Trūkst treneru un laukumu
Pasākums organizēts projekta “Koknese — veselīgākā vide visiem!” ietvaros, to organizēja biedrība “Kokneses sporta veterānu klubs”. “Koknese sporto” pasākumi notiek vismaz reizi divās nedēļās. Aizvadītājos 46 pasākumos dalībnieki iepazinušies un vieglā formā sacentušies 14 dažādos veidos — vieglatlētikā, orientēšanās sportā, distanču slēpošanā, frīsbijā, novusā, basketbolā un citos. Kopš pasākumi tiek organizēta ar projekta atbalstu, aktivitātēm tiek piesaistīti jomas speciālisti, treneri, kas interesentus izglīto un sniedz pamatiemaņas.
Lai gan Kokneses vieglatlēti izceļas ar spēju veiksmīgi realizēties dažādās disciplīnās, profesionāli daudzcīņnieki pēdējās desmitgadēs nav bijuši. Lai sportists daudzcīņā sasniegtu augstvērtīgus rezultātus, nepieciešams ieguldīt daudz darba. Viena no vīriešu desmitcīņas disciplīnām ir kārtslēkšana, šāda sektora Aizkraukles reģionā vispār nav, tas apgrūtina sportista sagatavošanās procesu. Nepieciešams arī daudzpusīgs treneris, kurš spēj iemācīt un sniegt konsultācijas vairākos veidos.
Pēdējās daudzcīņas aktivitātes Kokneses stadions piedzīvoja 2009. gadā. “Tolaik televīzijā rādīja liela mēroga desmitcīņas sacensības. Kopā ar domubiedriem izlēmām pamēģināt. Tā kā mums nav kārtslēkšanas sektora, trenējāmies deviņcīņā. Pēc tam aktivitātes norima. “Koknese sporto” izmēģinām dažādus sporta veidus, nolēmām, ka arī jaunajai paaudzei jāiepazīst un jāizmēģina spēki daudzcīņā,” stāsta Dāvis Kalniņš.
Novada vizītkarte — volejbols un vieglatlētika
Latvijas mērogā koknesieši izceļas ar sasniegumiem volejbolā un vieglatlētikā. Reģiona sacensībās skolas komandas uzrāda augstus rezultātus arī citos veidos, piemēram, basketbolā. Interesanti, ka Koknesē nav sporta skolas basketbola treniņgrupas. Skolēni trenējas sporta stundās, un bumbas mešanu grozā izmanto kā iesildošo elementu citās nodarbībās. Kokneses sporta centrā ir vienīgais kvalitatīvais peldbaseins reģionā, taču augstus panākumus sasniedz vien retais. Šobrīd Latvijas līmenī peld koknesietis Atis Āre. Infrastruktūra ir nodrošināta, taču trenere uz Koknesi tiek vien divas reizes nedēļā.
Sporta centra direktora plānos nākotnē ir nostiprināt volejbola un vieglatlētikas pozīcijas, lai tās kļūtu par novada vizītkarti līdzīgi kā handbols Skrīveros, un futbols, distanču slēpošana Pļaviņās. “Volejbols un vieglatlētika ir mūsu top divi sporta veidi, kuriem novadā ir senas tradīcijas, veiksmīga bāze un profesionāli treneri. Nav jēgas uzsākt četrus jaunus sporta veidus tikai tādēļ, ka tā izdomā. Ir jāstiprina pēctecība tajos veidos, kas mums jau ir. Panākumus sportā ietekmē arī skolēnu skaits. Šobrīd I. Gaiša Kokneses vidusskolā mācās 400 bērni, kad es mācījos skolā, mēs bijām 800. Tieši uz pusi mazāk. Tas pats atspoguļojas arī sportā. Kopumā novadnieku aktivitāte iesaistoties sporta pasākumos ir laba, dalībnieku skaits ir nemainīgs,” stāsta Dāvis Kalniņš. ◆
