Pēc desmit gadu darba informācijas tehnoloģiju jomā sunākstietis Zigmārs Vītols atgriezies dzimtajā pagastā un audzē ogas. Viņa saimniecībā ir hektārs krūmmelleņu un pieci hektāri smiltsērkšķu stādījumu, un saimnieks atzīst: ražas laiks ir jaukākais brīdis, kad baudīt sava darba augļus.
Par Zigmāru pirmo reizi dzirdēju, kad pagājušajā rudenī sociālajos tīklos viņš cilvēkus aicināja braukt un lasīt smiltsērkšķu ogas. Tā kā ražas laiks tad jau tuvojās beigām, sarunājam, ka tiksimies nākamajā vasarā, kad nogatavosies mellenes. Melleņu raža nu ir pilnbriedā, un braucu ogu laukus lūkot!
Sunākstē vispirms uzzinu, ka vietējie ļoti priecājas par iespēju Zigmāra saimniecībā salasīt ogas. Vispirms viņš ved rādīt savus krūmmelleņu laukus, un sajūsminos, jo pirmo reizi redzu tik lielas mellenes. “Pirmās bija divu eiro monētas lielumā, šīs vēl ir nieks,” nosmej viņš. “Melleņu raža šogad ir laba, jo krūmus intensīvi laistīju,” nosaka Zigmārs.
Izdodas ar otro reizi
Zigmārs stāsta, ka ogu dārzu sācis stādīt 2011. gadā, bet interese par šo jomu radusies, skolas laikā darbojoties mazpulkā. Nometnē “Visu daru es ar prieku” mazpulcēni viesojušies Botāniskajā dārzā, kur puisis nolēmis iesaistīties ogulāju un augļu koku audzēšanas darbnīcā. “Mums atnesa spainīti ar šādām lielām, zilām ogām, un brīnījāmies — kas tās? Krūmmellenes! Līdz tam neko par tām nebiju dzirdējis, bet garšoja dievīgi,” atceras viņš. “Jaut tad izlēmu: aizbraukšu mājās un noteikti sev kādu krūmu iestādīšu! Nopirkām pirmo krūmiņu, bet tad vēl nezināju, kas ir skāba augsne, pareizas kūdras proporcijas, kā vajag mēslot, un tā mans melleņu krūms iznīka.”
Pēc gadiem trijiem Zigmārs atkal mēģināja — nopirka sešus krūmmelleņu stādus, tie sāka ražot, un radās doma par savu ogu biznesu. Pirmie simts iestādītie krūmi, kuriem ir septiņi gadi, tagad bagātīgi ražo, un izdošanās bijis stimuls ogulāju laukus paplašināt. 2014. gadā Zigmārs ar programmas “Leader” atbalstu realizēja projektu par augļudārza izveidi, un krūmmellenes iestādītas hektāra platībā. “Lai visas olas neliktu vienā groziņā, bija vajadzīga otra kultūra, tāpēc izvēlējos audzēt arī smiltsērkšķus,” viņš stāsta. Nu saimniecībā smiltsērkšķi aug piecu hektāru platībā, bet saimnieka plānos ietilpst nākamgad iestādīt vēl hektāru.
“Tagad smiltsērkšķu novākšanā ir jauna tehnoloģija — nogriež zaru ar ogām, sasaldē un tad ogas nokrata. Uzreiz cits darba ražīgums! Pagājušajā gadā pirmo reizi to izmantojām — saliekam smiltsērkšķu zarus ar ogām kastītē, vedam uzpircējiem. Latvijā ir daudz firmu, kas tās eksportē,” Zigmārs stāsta, ka kokam drīkst nogriezt ne vairāk kā 30 procentu zaru, pārējās ogas jānolasa, un šim darbam aicināti cilvēki, lai pielasa ogas sev. Vietējie šo iespēju labprāt izmantojuši. Smiltsērkšķi viņa saimniecībā patlaban ražo apmēram hektāra platībā.
Kad bēdas tikai sākas
Apstaigājot melleņu lauku, saimnieks stāsta, ka šķirņu ir daudz un dažādas, taču audzētājam būtu jāizvēlas gan agrāk, gan vēlāk ienākošās. Zigmāra laukos aug ‘Patriot’, kam ogas lasāmas tagad, vēlāk līdz pat septembrim ražos ‘Bluegold’. Vēl te aug ‘Duke’, ‘Toro’ un ‘Chippewa’, kas neizsalst un ražo jebkādos laika apstākļos.
Vai krūmmellenes ir prasīgs augs? “Viena no prasīgākajām kultūrām, ko vispār zinu,” saka Zigmārs. “Tām vajag vieglu smilšmāla augsni, kur ir apmēram puse skābas kūdras piejaukuma. Ja augam trūkst airēta gaisa, tas neaug. Laukā vispirms raku tranšejas, ko piepildīju ar kūdru.”
Zigmārs stāsta, ka no krūma, kurš saņem pietiekami barības vielu un mitruma, pirmo saujiņu ogu var dabūt jau otrajā gadā, bet īsti tas sāk ražot ceturtajā gadā. No viena krūma var nolasīt apmēram trīs litrus lielogu melleņu, bet krūms ražo apmēram 50 gadu. Tātad: iestādi un bez bēdu — secinu. Zigmārs iesmejas: “Iestādi, un tad tikai tās bēdas sākas! Žurkas nograuž saknes, augam var nepatikt mēslojums, ziemā var nosalt, arī zaķiem un stirnām krūmmelleņu dzinumi garšo, tāpēc bez iežogojuma neiztikt.”
Sunākstietis atzīst, ka pats visu laiku mācās, lasa visu iespējamo, ko par lielogu melleņu vai smiltsērkšķu audzēšanu var atrast. Un arī darba ogu laukā pietiek — ap krūmiem pavasarī jāizravē, rindstarpas regulāri jāizpļauj. Melleņu laukā ierīkota pilienveida laistīšanas sistēma, jo mellenēm mitrums ir svarīgs — kvadrātmetra platībai nedēļā vajag apmēram 20 litru ūdens. Tāpat krūmiem patīk aizvējš, tāpēc svarīgi izvēlēties stādīšanai piemērotu vietu.
Krūmmelleņu stādiem Zigmārs brauc pakaļ uz Poliju. Latvijā gadatirgū divgadīgs — trīsgadīgs stādiņš maksā 20 eiro, Polijā, kur ir lieli melleņu audzētāji, gadu audzētu stādu var nopirkt par 2,50 eiro. Smiltsērkšķu stādus pērk Latvijā, bet, lai tos iegādātos vairumā, rindā jāgaida pat divi gadi. Hektāra apstādīšanai vajag 1250 smiltsērkšķu vai 2500 melleņu stādu.
Smiltsērkšķiem blakus jāstāda sievišķos un vīrišķos augus — uz astoņām “meičām” jābūt vienam “puisim”. Augus varot atšķirt pēc pumpuriņu formas — stāsta Zigmārs.
Ogu lauku saimnieks
Vai ogas ir viegli realizēt? “Pagaidām mellenes lasa tikai cilvēki paši, pārsvarā vietējie, bet, kamēr man ogu vēl nav lielos apjomos, to īpaši nereklamēju. Pagaidām ražo apmēram trešā daļa krūmmelleņu stādījumu.” Toties smiltsērkšķu raža šogad būs laba, un, tā kā šovasar viss nogatavojas agrāk, jau augusta beigās var interesēties par iespēju tās salasīt.
Kad jautāju, vai ogu bizness ir izdevīgs, viņš nosaka: “Kā uz to raugās — ja vari ēst ogas, cik vēlies, tas jau vien ir izdevīgi.”
Zigmārs Vītols bilst: laukos arī jaunam cilvēkam netrūkt peļņas iespēju, un nav jābēg uz pilsētu. Viņš iepazinis un izbaudījis arī pilsētas dzīvi — pēc augstskolas absolvēšanas Zigmārs desmit gadu nostrādājis informācijas tehnoloģiju jomā Rīgā, bet tad izlēmis būt pats sev saimnieks. Savā ogu laukā. ◆
