Aizvadītā nedēļa sākās uz Dziesmu svētku viļņa, jo biju šo svētku dalībniece, dejoju Kokneses kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvā “Kokna”. Pēc raitā solī nodejotiem trim koncertiem Daugavas stadionā apmeklēju arī grandiozo Dziesmu svētku koncertu Mežaparkā un paliku uz nakts sadziedāšanās pasākumu, kurš beidzās tikai sešos no rīta. Domāju, tā ir liela laime piedzīvot kaut ko tik fascinējošu, kādi bija šie svētki. Protams, dalībniekiem tā bija liela slodze, bet jābrīnās, kā tautastērps mugurā, tā viss nogurums kā ar roku noņemts. Dziesmu svētku organizatori tiešām bija labi pacentušies, lai svētkos ikkatrs gūtu pēc iespējas vairāk pozitīvu emociju. Svētku dalībniekiem nevajadzēja pirkt biļetes sabiedriskajā transportā, varējām bez maksas apmeklēt muzejus un izstādes. Izmantoju šo iespēju — apmeklēju Motormuzeju, Brīvdabas muzeju, kā arī biju uz vairākiem pasākumiem Esplanādē un Vērmaņdārzā.
Manuprāt, tas bija ļoti pareizs lēmums pirmdienu izsludināt par brīvdienu, jo kas tad par strādnieku noguris pašdarbnieks vai svētku skatītājs. Es šo dienu pavadīju Rīgā, apciemojot radus un baudot Vecrīgas skaistumu. Otrdien jau vajadzēja atgriezties ierastajā darba ritmā. Esmu Kokneses novada domes iepirkumu speciāliste un mans darbs saistīts ar iepirkumu organizēšanu, tirgus izpēti un dažādu dokumentu kārtošanu.
Iespēju robežās masu saziņas līdzekļos sekoju līdzi notikumiem Latvijā un pasaulē. Šonedēļ bankas ‘‘Citadele” organizētajā diskusijā eksperti sprieda, ka vidējai algai Latvijā vajadzētu būt 1440 eiro. Tas rosinātu atgriezties mājās aizbraucējus. Manuprāt, ja domā tikai par algu, šaubos vai tā dotu kādu īpašu risinājumu. Jādomā kompleksi — jāmaina valsts nostāja pret cilvēku. Piemēram, jārisina problēma par māmiņu algām, nodokļu sistēmu, kas mums ir ļoti sarežģīta. Arī mani radi un daudz draugu strādā ārzemēs, diemžēl pagaidām neviens nedomā atgriezties. Pirms kāda laika gan viens paziņa bija atgriezies no Īrijas, nodibināja šeit uzņēmumu un domāja saimniekot, kā noskatījis ārzemēs. Diemžēl nevarēja pavilkt nodokļu slogu, tāpēc atgriezās atpakaļ Īrijā. Protams, lai atsauktu mājās aizbraukušos, naudai ir būtiska nozīme, taču ne pati galvenā.
Ziņās dzirdēju, ka pieaudzis darba vietās veselības problēmu dēļ bojāgājušo skaits. Domāju, cilvēkam pašam sevi jāsargā un ar vecumu tam nav īpaša sakara. Dažkārt jaunie nemaz vecajiem nespēj tikt līdzi. Cilvēki ir neuzmanīgi, pārdroši, paši riskē, tā teikt viss ir pašu rokās.
Labklājības ministrija nākusi klajā ar ierosinājumu vienu procentu no bērnu sociālajām iemaksām piešķirt vecākiem pensionāriem, tas būtu atbalsts tiem, kas ir audzinājuši bērnus. Tiesībsargs Juris Jansons gan ir pret to, jo uzskata, ka tā būtu diskriminācija pret tiem, kuriem nav bērnu. Es kā divu bērnu māte, protams, atbalstu Labklājības ministrijas ierosinājumu, tas būtu tikai godīgi, jo mātes, kas audzināja bērnus, kādu laiku bija spiestas izkrist no nodokļu maksātāju aprites, kas, protams, iespaido arī pensijas lielumu, tagad viņas to saņemtu atpakaļ. Šis likums gan attiektos uz tiem pensionāriem, kuriem bērni nodokļus maksā Latvijā. Šo ideju plānots ieviest no 2020. gada, bet līdz tam laikam var daudz kas mainīties.
Man šķiet, viena no smieklīgākajām epopejām Latvijas sabiedrībā ir gadījums ar māju — kuģi. Cik daudz komisiju tika izveidots, cik daudz stundu diskutēts, lai noskaidrotu, kas tad Pā-
vilostā īsti uzbūvēts — māja vai kuģis. Bet cepuri nost cilvēkam par tik izcilu izdomu! Manuprāt, šis ir arī viens no gadījumiem, kurš pierāda, cik nesakārtoti mums ir likumi. Nule kļuvis zināms, ka Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošās “mājas—kuģa” īpašnieks Argods Lūsiņš būves pārvietošanas termiņu pagarinājis līdz 9. augustam. Varbūt gatavojas kādiem zvejnieku svētkiem!
Stājoties darbā bērnudārzā, slimnīcā, skolā vai pārtikas ražotnē šobrīd vairs nav jāiesniedz tā sauktā sanitārā grāmatiņa. Nākotnē to plānots aizstāt ar atzinumu no ģimenes ārsta, un arī tas būs obligāts tikai ļoti šauram darbinieku lokam.
Domāju, ka šis ir pareizs lēmums, jo manuprāt, sanitāro grāmatiņu aizpildīšana bija formāla procedūra. Ko gan var pateikt ārsts, kurš pacientu redz pirmo reizi? To vislabāk tomēr var noteikt ģimenes ārsts. Kam tieši būs jāveic apskates, tas gan vēl nav noteikts, jāgaida Ministru kabineta apstiprinājums.
Pasaules mēroga notikums bija NATO samits. Galvenais, kas tajā tika apspriests, bija ASV prezidenta Donalda Trampa runa. Būtiskākais, ko viņš uzsvēra, ka aizsardzības izdevumi jāpalielina straujāk, pat līdz 4 % no iekšzemes kopprodukta. Taču pagaidām tāds lē-
mums netika pieņemts. Mēs, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, līdz šim paredzētos 2% esam samaksājuši. Mūsu aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš arī piedalījās NATO samitā, gan paudis, ka Latvijas drošības vajadzības ir nepieciešams attīstīt, līdz ar to mēs nevarēsim izbēgt no sarunas par vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai. Kā notikumi attīstīsies tālāk, to rādīs nā-
kotne.
Savukārt pasaules sporta notikumu topā bija pasaules čempionāts futbolā. Esmu pludmales volejbola fane, taču garām nepaskrēja ziņa, ka šīs bija pārsteigumu pilnas sacensības — tā sauktās futbola lielvalstis kapitulēja, uzvarētājas godu atdodot Francijai, kura ar 4:2 pārspēja horvātus, un otro reizi kļuva par pasaules čempioni. Pārsteigums bija arī trešās vietas ieguvēja Beļģija, kura pirmo reizi vēsturē finišēja labāko trijniekā.
Nedēļas nogali pavadīju atpūšoties — braucot ar SUP dēli pa Pērsi un Daugavu, šo piedāvājumu pavisam nesen sāka nodrošināt brīvdienu piestātne “Pērsejas”. Tā patiešām ir lieliska un enerģiju uzlādējoša, sportiski relaksējoša nodarbe, kuru jau izmantoju vairākkārt. Supojot var baudīt skaistās dabas ainavas gar Pērsi un Daugavu, no ūdeņiem apskatīt Kokneses viduslaiku pilsdrupas. Pozitīvas emocijas, ko vēlu arī citiem lasītājiem, šādi atpūšoties, noteikti garantētas.
