(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 29. jūnija numurā.)
Atpūta dabā
Tālāk jau esam viesu namā “Prie Žiedelio” ezera krastā, kur mūs uzņēma saimniece Janīna. Viņa pastāstīja, ka tā ir viņas ģimenes māja, kur dzīvo jau 40 gadu. Mainoties laikiem un domājot par jaunām iespējām, viņi izveidojuši šo viesu namu. Janīnas vīrs jau aizsaulē, bet viņai palīdz bērni. Viegli neesot, bet viņiem patīk tas, ko dara. Viesiem patiesi tur nodrošināta iespēja labi atpūsties vai svinēt kādus svētkus. Šādi ģimeniski stāsti mūsu braucienā bija vairāki. Janīna mūs sagaidīja ne tikai ar mielastu, bet arī dziesmām.
Baudījām īstu lauku virtuvi ar vārītiem kartupeļiem, kāpostu zupu, šmorētu un žāvētu gaļu, kuģeļi, sieru un Žemaitijas tradicionālo ēdienu “kastini”, ko dēvē par balto sviestu. To gatavo no krējuma, sviesta, sāls un zaļumiem. Viss burtiski kusa uz mēles! Daži no mums pirmo reizi ēda arī auksto zupu ar siļķi. Otrā dienā pēc jautrām svinībām tā noteikti ir īsti vietā. Vēlāk nobaudījām arī pīrāgu un zāļu tēju.
Pēc maltītes ir jāizkustas, un Janīna vedināja rotaļās. To tēma arī mums zināma, bet šoreiz lietuviešu ritmos. Janīna dzied vietējā folkloras ansamblī “Platele” un kopā ar to piedalījās šī gada festivālā “Baltica” Rīgā. Viņi ļoti vēlējās pieredzēt saulgriežu svinības Latvijā, cerams, tas piepildījās. Atvadoties arī mēs nodziedājām namamātei kādu jautru latviešu dziesmu, kas viņu ar meitu ļoti iepriecināja.
Apmaldīties nevar
Nākamā apskates vieta ir enerģētisko piramīdu un ģeometrisko figūru parks pie Plateļa ezera. Arī tas ir ģimenes uzņēmums, kas izveidots lauku viensētā, kur vecākā paaudze vairs nenodarbojas ar lauksaimniecību. Ganības un laukus tagad nomainījuši pieci labirinti, kas veidoti no ziediem, akmeņiem, augiem un citiem materiāliem. Daudzviet izvietotas lapenes kā kupoli, jo, kā atzīst saimnieki, šādās ģeometriskas formas figūrās prāts un sajūtas visu uzņem labāk. Lai arī staigāt vajag daudz, labirintos aizmaldīties nevar, jo ceļš vienmēr aizvedīs uz to centru un izeju. Izstaigājot tos, dažs atzina, ka domas patiesi attīrījušās un radies lielāks spars. Parkā ir arī citas izklaides iespējas, lai bērni un pieaugušie tur varētu pavadīt visu dienu.
Saimniecība “Medus klētiņa” ir meža ielokā, tur iegūst medu un citus bišu produktus. Nogaršojam tos visus un izbaudām arī relaksāciju kopā ar bitēm. Šim nolūkam saimnieks uzbūvējis īpašu namiņu, kas ļauj klausīties medus vācēju sanoņā, kā arī just medus un koka smaržu. Bišu gultām esot ārstniecisks efekts, un šādas mājiņas bitenieki būvē arī Latvijā.
Garām nepabrauks
Baudījuši lauku ainavu, brauciena noslēgumā pabijām arī Pluņģē, apmeklējot Žemaišu muzeju, kas ir 19. gadsimta neorenesanses stila muiža, ko būvējis komponista Mihaila Oginska mazdēls Mīkols Oginskis, iedvesmojoties no slavenās pils Francijā. Pie tās ir liels parks.
Arī šī muižas ēka atdzimusi no jauna. Tā savulaik daudz cietusi, bet saglabājusies tādēļ, ka tur darbojusies skola. Vēlāk tā nodota muzejam, kas tur ir no 1994. gada. Pēdējo atjaunotni ēka piedzīvojusi 2015. gadā, un tā ir iespaidīga. Muzejs glabā liecības par žemaišu kultūru, un vairākās zālēs ir dažādas mākslas izstādes.
Šī muiža ievērojama arī ar to, ka tās īpašnieki tur izveidoja mūzikas un orķestra skolu, kur mācījās un savus pirmos darbus komponēja izcilākais lietuviešu komponists un gleznotājs Čurļonis. Vietējie iedzīvotāji ar to ļoti lepojas, un komponista piemiņai iecerēts izveidot pieminekli, kura skice jau zināma.
Var teikt, ka no Pluņģes redzējām tikai nelielu maliņu. Pieredzējušākie ceļotāji atzina, arī viņi lielākoties braukuši šai pilsētai garām. Citreiz būšot jāiegriežas. Tā var teikt par katru vietu, ko skatījām šajās divās dienās Lietuvā. ◆
