Zog visu, kas nav piesiets. Ar šo teicienu jāsāk stāsts par Kokneses pagasta zemnieka Aigara Derkača saimniecībā notikušo. Nesen viņa apstrādātajā laukā nozuda siena ruļļi. Nevis naktī, tumsas aizsegā, bet dienas laikā vieglas iztikas meklētāji bezkaunīgi zemnieka klātbūtnē siena ruļļus ieripināja kravas busā un aizbrauca.
Pagājis laiks, un uz notikušo Aigars tagad skatās ar smaidu, lai arī zaudējums nav mazais, ap tūkstoš eiro. Pagājušās nedēļas beigās Aigaru Derkaču satiku strādājam pļavā netālu no vietas, kur beidzas Vērenes iela un sākas pieslēgums Maskavas šosejai. Te viņš nomā dažus desmitus hektāru zemes, kurā izaug barība viņa 70 piena govīm un ap 30 jaunlopiem. Kopumā apsaimnieko 215 ha. Līdz pagājušā gada beigām pienu pārdeva lauksaimniecības kooperatīvam “Zelta leja”, bet tas saskārās ar problēmām piena pārstrādes uzņēmuma “Latvian Dairy” Sērenē notikumu dēļ. Tāpēc no šī gada sadarbojas ar vienu no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Lietuvā. Piena iepirkuma cenas starpība ir septiņi centi par litru, kas liek nešaubīties par izvēli.
Aigara, zemnieka, stāsts ir mazliet netipisks. Iesācis audzēt gaļas- lopus, bet pamazām nonācis līdz piena govīm. Ierastā secība saimniecībās ir pretējā virzienā. Savus lēmumus Aigars pamato, sakot, ka laikā, kad Latvijā arvien vairāk saimniecību nodevās gaļaslopu audzēšanas bumam, samazinājās piensaimniecību skaits. Ar laiku liellopus audzēt vairs nebija tik izdevīgi, pārdošanas cena samazinājās. “Nebija jēgas turpināt, un ganāmpulka likvidācijas laikā tajā bija ap 170 dzīvnieku. Attiecīgi samazinātā piensaimniecību skaita dēļ piena iepirkuma cena palielinājās, un tagad, pēdējā gada laikā, tā ir stabila, ap 30 centiem par litru. Palīgi darbos saimniecībā ir dēls un meita. Ne katru dienu, jo viens no bērniem studē neklātienē, otrs iesniedzis dokumentus studijām ar domu, ka vēlāk stāsies tēva vietā. “Gribot saimniekot,” saka Aigars.
Šovasar deficīts
Mudinu Aigaru stāstīt par aktuālo siena laikā. Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad lietus sienu pamatīgi mērcēja, šogad ir pretēji — pārmērīgs karstums. Iepriekšējā dienā pļautais tikpat kā izžuvis, un zaļums jaušams vien pašā vāla viducī. Līdz galam sienu nav plānots kaltēt, no tā gatavos skābsienu. Tik karstā vasarā kā šī saimniecībā nepieciešamais siena daudzums jau sen sagatavots.
Barokļu nav maz, jau pāri simtam. Katram sezonā vajag līdz 25 ruļļiem siena un apmēram tikpat skābsiena. Šajā stāsta vietā nonākam līdz nesenajiem notikumiem. “Nespēju tīt, kā ruļļus jau sāka vest prom,” tagad, iesmejoties par notikušo, stāsta Aigars. “Strādāju tur pie tā mežiņa, otrpus laukam, redzu, ka no šosejas puses lauka malai piebrauc sarkans busiņš. Izkāpj trīs vīri un ieripina busā trīs siena ruļļus. Pats aizbraukt nepaspētu, tāpēc zvanīju paziņam, kurš strādā blakus esošajā servisā, lai nobloķē ceļu. Viņš klausuli uzreiz nepacēla, bet, kad piezvanīja, bija par vēlu. Busiņš aizbraucis Maskavas šosejas virzienā.
Pēc nedēļas, kad no lauka aizveda visus atlikušos siena ruļļus, Aigars konstatēja, ka kopā nozagti sešdesmit ruļļi! Zagļi tos neveda prom vienu pēc otra, bet izlases veidā, lai iztrūkums tūlīt nekristu acīs. Kopējo ruļļu skaitu uzrāda iekārta, ar kuru tos satin. Aigars teic, ka šogad sausuma dēļ zāle aug lēni, tāpēc nozagtie ruļļi ir dubulta skāde. Tieši sausuma dēļ siens šovasar ir deficīts, internetā lasāmajos sludinājumos viena ruļļa cena ir no 18 līdz 22 eiro. Pārrēķinot naudā nozagtos ruļļus, zaudējums saimniecībai jeb zagļu ieguvums ir 1320 eiro.
Rēķins “audzis” dubultā
Lai pietiekami pabarotu liellopus, vairākos hektāros sēj zālājus. Izaugušais noder ganībām, skābsienam, sienam. Zālāju sēklu pērk Skrīveru Zemkopības zinātniskajā institūtā vai SIA “Latvijas šķirnes sēklas” Kaibalā. Sēklu kvalitāte abās vietās līdzīga, un rezultāts vairāk atkarīgs no laikapstākļiem.
Pagājušajā gadā no sētajiem zālājiem skābsienu varēja sagatavot trīs reizes, šogad pagaidām tikai vienu. No lauka, kurš nopļauts pirmais, ataugušais ir knapi desmit centimetru garš. Šajā nedēļā Aigars sāks sagatavot zaļbarību, pļaus un tīs ruļļos zirņauzas, kas vēlāk būs ar proteīnu bagāta barība.
Aigars atzīst, ka pārāk mazs ir piešķirtās bezakcīzes degvielas daudzums, jo saimniecība nevar izpildīt prasību — ienākumus 200 eiro no hektāra. Līdz ar to degvielas ar atlaidi, vidēji četras tonnas, pietiek vien pļaušanai. Tā kā šo degvielas daudzumu piešķir tikai no jūlija sākuma, līdz šim datumam visi lauku darbi paveikti ar dārgo degvielu, tajā skaitā pavasara sēja, pirmā pļaušana utt. Aršanai un kultivēšanai dienā nepieciešami vairāk nekā 200 litru dīzeļa, ar ko sanāk apstrādāt ap 10 ha lielu lauku. Ikdienā strādājot, dienā “nodedzina” ap 100 litriem.
Ne mazākas raizes sagādā pieaugušās elektrības izmaksas — no 240 eiro mēnesī pērn līdz 500 eiro šogad. ◆
