Aizraujoša izstāde
Iesaka
Ināra Sudare,
laikraksta “Staburags”
lapu redaktore
Interesanta, pārsteidzoša, neparasta — tā varu teikt par Rīgā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” skatāmo izstādi “Identitāte/Identity”.
Kā vēsta informācija mājaslapā, tā ir galvenā ekspozīcija 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” daudzo pasākumu klāstā. Projekts tiek īstenots Latvijas valsts simtgades programmā.
Dažkārt, apmeklējot kādu kultūras pasākumu, kuram “piekabināts” vārds “laikmetīgais”, vari apjaust vien to, cik esi neizglītots, jo no redzētā un dzirdētā neko lāgā nesaproti — māc vien garlaicība un žāvas. Šī izstāde bija patīkams izņēmums, un labprāt to apmeklētu vēlreiz. Saistoša ir arī katra izstādes autora anotācija par savu darbu. Tā nebija kā verdikts viņa izpratnei par identitāti, bet rosinājums domāt par sevi, savu vietu pasaulē.
Vārdnīcā vārdam “identitāte” ir trīs nozīmes: sevišķums, savdabīgums (īpašība vai stāvoklis); pilnīga atbilstība, pilnīgs līdzīgums, pilnīga vienādība, tāpatība; tas, pie kādām sociālajām grupām cilvēks apzinās sevi piederam.
Identitātes tēmu mākslinieki bija aicināti aplūkot no dažādiem aspektiem: kā no vēsturiskā, sociālā, politiskā un nacionālā, tā no personiskā, radošā un filozofiskā. Tie vēstījumi, kas mākslinieciski un idejiski vairāk pārliecināja jomas ekspertus, tika iekļauti šajā izstādē, līdz ar to skatītājiem atklājas iespaidīgs identitātes vēstījums, aptverot gan personiskus, gan globālus stāstus par mūsdienām, tā izgaismojot laikmeta identitāti. Izstāde atklāj, ka šis jēdziens nav statisks un atgādina sentenci “viss plūst, viss mainās”.
Pēc starptautiskās žūrijas lēmuma izstādē pārstāvēti 93 autori no 26 valstīm — Baltijas un Ziemeļvalstīm, Polijas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Apvienotās Karalistes, Izraēlas, ASV, Krievijas, Japānas, Taivānas u. c.
Triennāles izstādi ievada viesmākslinieki — divi pasaulē slaveni meistari: Šīla Hiksa (Francija/ASV) un ASV mākslinieks Džons Ēriks Rīss. Līdzīgi Rīgā izstādītajam Rīsa darbam ir Ņujorkas Metropolitēna muzeja un Klīvlendas muzeja kolekcijās. Viņa rokām radītajā kimono, kas vēstī par cilvēces evolūciju, izlietoti 30 kilogrami upes pērļu. Kimono ārpusē ir mākslinieka paša izdomātas zīda un metāla diegiem izaustas dažādu rasu cilvēku sejas. Tās ieliktas zelta krāsas pērļu rāmītī līdz ar matu līniju, lai nenolasītos konkrēts dzimums. Kimono iekšpuse slēpj noslēpumu — cilvēces “senča” portretu. Otrajā darbā, kas skatāms “Arsenālā”, mākslinieks attēlo pasaules dzimtas koku, kam piederīgas visas rases un dzimumi. Visas sejas zeltā mērktu pērlīšu rāmjos, bet neviens nav īpaši izcelts.
Baltijas pārstāvju veikums (38 objekti) tiek eksponēts vienkopus vienā zālē. Autoru vidū ir starptautiski pazīstami vārdi: Ieva Krūmiņa, Edīte Pauls-Vīgnere, Inese Jakobi, Pēteris Sidars (Latvija).
Acīs krītošs ir Signes Folkas darbs — milzīgas pelēkas krelles, kuras veidotas, izmantojot līmi, reciklētu audumu un papīru (reciklēt — pārstrādāt, lai atgrieztu ražošanas procesā — red.). Eksponātam pievienotajā anotācijā vēstīts: “Sieviete no rīta pamostas. Apaļa ir viņas nopūta un skatiens, tāpat arī viņa pati. Apaļš ir viņas smaids un kustības — viņa apaļi paceļ rokas un apaļi pieliecas, apaļi atskatās un iesmejas. Viņa zina, ka viss sākas no mazmazītiņa aplīša, kas no tālienes var izskatīties kā punkts. Tomēr tas ir aplītis, tikai ļoti mazs.
Sieviete bez rotaslietām nav īsta sieviete. Viņai trūkst apaļuma, kas to padara atpazīstamu. Piemēram, krelles. Tās ir apļa materializēts simbols, notverts un pakļauts, lai sieviete labprātīgi savažotu sevi — ar krellēm, gredzeniem, sprādzēm, lokām un kupliem svārkiem. Tomēr krelles ir vissvarīgākās — tām ir sākums un beigas, attīstība un kulminācija.”
Izstāde apskatāma līdz 16. septembrim. ◆
