Kas ir Latvija, kādi ir tās pirmsākumi, kā tā veidojusies, kā to cēla, zaudēja un atkal atguva? Uz šo jautājumu atbildes meklēt un rast var Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē “Latvijas gadsimts”. Tās veidošanā iesaistījušies 68 muzeji, arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs.
Izstāde ir Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei, kurā vienkopus apskatāmas izcilas tajos saglabātas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas simts gadu laikā.
Var pagūt ikviens
Apjomīgā ekspozīcija sadalīta 10 vēsturiskos posmos. Pārsvarā tie ir sadzīvi raksturojoši priekšmeti un dokumenti. Kopumā 1500 eksemplāri, kas izvietoti vairāk nekā 600 kvadrātmetru platībā. Katrs priekšmets ir kā mazs mozaīkas gabaliņš, kurš veido Latvijas laika gleznu 100 gadu garumā — no ceļa uz Latvijas valsti līdz šodienas sarežģītajai demokrātijai. Ja Vēstures muzeja sākuma telpās apmeklētājus uzrunā ļaudis un lietas no laikiem, kurus paši nav piedzīvojuši, tad, tuvojoties izstādes beigām, daudziem tā ir tikšanās ar pavisam nesenu pagātni, savu jaunību. Šī ir izstāde, kurai ar vienu apmeklējumu nepietiek. Tajā var iegriezties ik pa laikam un allaž atrast kādu interesantu notikumu, cilvēku. Vērtīgāk, protams, izmantot iespēju un to apskatīt gida pavadībā. Izstādi pagūt apskatīt var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, jo tā būs atvērta līdz 2021. gadam. Par dažām izstādes tēmām — mazliet plašāk.
Svētki ar patriotisma parādi
Tagad, kad Rīgu pieskandina tauru skaņas, dejotāju soļi un koristu dziesmas, lielāka interese ir par Dziesmu svētku vēsturi. Tie kā maza tērcīte sākušies ar latviešu Dziesmu dienu Dikļos 1864. gadā un I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 1873. gadā un kā milzu upe pieņēmusies spēkā un plūdusi cauri gadu desmitiem līdz šodienai. Muzejā atspoguļota Dziesmu svētku tradīcija vairāk nekā 150 gadu garumā. Laika gaitā Dziesmu svētkiem vienmēr piemitis mainīgs raksturs. Tas izpaudies kā ārēja pielāgošanās politisko varu iedibinātajai kārtībai un ietērpam. Izstādē eksponāti stāsta par šīm pārmaiņām. Taču, lai kādas bijušas varas, lai kādi laiki, Dziesmu svētki saglabājuši nacionālo garu un kopības sajūtu.
Viena no zālēm veltīta IX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, kas notika 1938. gadā no 18. līdz 19. jūnijam Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma apstākļos. Tas, ka Dziesmu svētkus rīkoja valdība (līdz tam tos organizēja dažādas biedrības), nozīmēja dāsnu valsts atbalstu gan koru dalībniekiem, gan organizatoriskiem tēriņiem. Sabiedrisko lietu ministrija gādāja, lai 1938. gada Dziesmu svētki Uzvaras laukumā Rīgā kļūtu par tobrīd grandiozāko patriotisma parādi. Tie bija vienīgie Dziesmu svētki, kas notikuši Pārdaugavā. Protams, tie kalpoja režīma propagandai, arī repertuārā iekļautas vadoni un 14. maiju slavinošās dziesmas.
Neparasta satikšanās
Apmeklētājus noteikti piesaistīs viens no spožākajiem eksponātiem — sudraba šķīvis, kas 1938. gada Dziesmu svētkos piešķirts kā balva labākajam lauku korim. Uz šķīvja redzams uzraksts “Tautas vadoņa balva” — tā ir Kārļa Ulmaņa, Valsts un Ministru prezidenta, balva labākajiem koriem. Tā tika piešķirta Lazdonas draudzes korim, kas uzvarēja lauku koru kategorijā ar tobrīd gados jauno 32 gadus veco Haraldu Medni kā diriģentu. Šķīvis, tāpat kā citi 1938. gada Dziesmu svētku apbalvojumi, veidots tautiskā stilā. Pilsētu kori saņēma sudraba lādītes. Taču pats interesantākais, ka izstādē satikušies divu muzeju eksponāti, kas papildina viens otru. Šķīvis ir no Rakstniecības un mūzikas muzeja, bet virs tā ir fotogrāfija no Madonas novadpētniecības muzeja. Tajā redzams Lazdonas draudzes koris ar diriģentu Haraldu Medni vidū un iegūto balvu — sudraba šķīvi — rokās.
Var uzzināt visus dalībniekus
Domāju, daudziem interesanti būs izmantot iespēju skārienjutīgajā ekrānā meklēt savas ģimenes locekļus vai radu lokā zināmus cilvēkus, kuri, iespējams, piedalījās 1938. gada Dziesmu svētkos, vai tāpat gūt plašāku priekšstatu par tiem — zināmi visi šo svētku kori un dziedātāji. Uzklikšķinot ar taustiņu “Koknese”, noskaidroju, ka 1938. gadā uz Dziesmu svētkiem devies Kokneses kultūras biedrības koris. Tas dibināts 1868. gadā kā Kokneses dziedāšanas biedrības koris. Diriģents Kārlis Liepiņš. Korī dziedājuši (saglabāta tā laika rakstība) soprāni: Emma Ūsiņš, Lidija Ķimenieks, Gaida Šeturiņš, Alīde Jansons, Vilma Stepans, Gaida Kārkliņš, Ilga Andersons; alti: Aina Jaunzems, Melānija Līventāls, Margrieta Ducmans; tenori: Jānis Ābels, Alfrēds Lazdiņš, Uldis Caune, Voldemārs Čemis; basi: Jānis Kalniņš, Oskars Jost-sons, Voldemārs Jansons, Jānis Jirgens, Oto Stepans.
Jāslavina Volga
Līdz ar varas ietekmi mainās ne tikai tautiskie simboli, bet arī Dziesmu svētku repertuārs. Gan jau ne viens vien dziedātājs nodomāja dzejnieka Alfrēda Krūkļa vārdiem: “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,/ Kur citas skaņas skan un citu domu rod?” Padomju laikā par neatņemamu sastāvdaļu kļuva Padomju Savienību un sarkano armiju slavinošas dziesmas, kā arī krievu un citu PSRS tautu dziesmas.
Izstādē viens no padomju laika Dziesmu svētku raksturojošajiem priekšmetiem ir dziesmas “Pesņa o Volge” (Dziesma par Volgu) krievu teksta transkripcija ar latviešu burtiem. To pārrakstījusi Malvīne Fridvalde lietošanai Padomju Latvijas II Dziesmu svētkos jeb XI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, kuri notika 1950. gadā.
Kā vēstīts izstādes mājaslapā www.latvijasgadsimts.lv, Dziesmu svētku materiāli ir arī sadaļā “Gadsimta albums”, kuru veidojuši un joprojām turpina veidot ieinteresēti ļaudis, pievienojot fotogrāfiju, kas saistīta ar dzimtas, ģimenes vai darbavietas vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu, un izstāstot savu stāstu par to. Dziesmu svētki cauri desmitgadēm ir viens no šādiem būtiskajiem notikumiem Latvijas vēsturē, un “Gadsimta albumā” atrodamas svētku dalībnieku fotogrāfijas, sākot ar 1948. gadu. ◆
