Dziesmu un Deju svētku atklāšanas gājiena aizkavēšanās dēļ atkritumos izmeta 4000 ēdiena porciju. Pārtraukums ēdiena izdalē radās tādēļ, ka pārtikai sadalē beidzās atbilstošā temperatūra un derīguma termiņš. Daudzi svētku dalībnieki nav apmierināti ar ēdināšanu, jo piedāvājums neatbilst veģetārajam uzturam vai ierobežo tos, kuriem ir alerģijas uz konkrētām produktu grupām. Daži sabiedrības pārstāvji uzskata, ka par ēdināšanu būtu jāmaksā katram pašam, jo neesot patīkami apzināties, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmesta. Centāmies noskaidrot, kā Dziesmu un Deju svētku ēdināšanu vērtē dažādu nozaru pārstāvji.
Santa Grietiņa, uztura speciāliste
— Ēdinātājiem jāievēro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasības, no šī viedokļa tas bija pareizs risinājums. Apskatījos Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem paredzēto ēdienkarti. Pārsteidza fakts, ka, neskaitot brokastis, nav nevienas veģetārās ēdienreizes. Pusdienas un vakariņas satur gaļu. Manuprāt, vismaz vienu dienu organismam būtu nepieciešama atslodze — veģetārs uzturs. Atslodzes diena ir ierasta ārzemēs, Latvijā tas vēl nav iegājies. Uz papīra ēdienkarte izskatās labi, viss ir sabalansēts. Tas, cik garda maltīte būs realitātē, atkarīgs no individuālās virtuves. Porciju lielums balstīts uz ministrijas izstrādātajām normām, pašsaprotami, ka var rasties pārpalikumi, jo 50 kg smaga sieviete nenotiesās vienlīdz lielu šķīvi kā divreiz smagāks vīrietis. Porcijas lielumu pielāgot katram individuāli ir grūti. Ēdiena pārpalikumi ir neizbēgami. Tāpat arī ir dažādas cilvēku grupas, kas no ēdienkartes svītro konkrētus produktus, piemēram, veģetārieši neēdīs gaļu. Kaut kas vienmēr paliks pāri. Ja ir specifiskas vēlmes, pieņemsim produkti bez laktozes, tas ļoti sadārdzinātu ēdināšanas izmaksas. Būtu grūti ko tādu panākt, taču ne neiespējami. ◆
Ilze Meistere, Pārtikas un veterinārā dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
— Svētku gājiena kavēšanās dēļ ēdiens bija sācis bojāties, tādu dalībniekiem pasniegt nedrīkstēja, tādēļ to nācās nomainīt. Tas jādara, lai gājiena dalībnieki arī nākamajā dienā būtu svētku dalībnieki, nevis slimnīcas pacienti. Ēdināšanu nodrošina uzņēmums, kas uzvarējis organizatora izsludinātajā konkursā. PVD visos masveida pasākumos veic uzraudzību, pārbauda tirgotājus un ēdinātājus. Mēs pārliecināmies, vai tiek ievērotas higiēnas prasības, vai pārtikas uzglabāšanai tiek nodrošināta pareizā temperatūra. Pārliecināmies, lai svētku dalībnieki saņemtu drošu un veselīgu pārtiku. Dziesmu un Deju svētkos katru dienu strādā vairāki PVD inspektori, nepārtraukti tiek veiktas pārbaudes. Šogad ēdinātājiem ir labvēlīgi laikapstākļi. Vasarā liels riska faktors ir karstums, kas šogad svētkos gājis secen. Pēc svētku noslēguma varēsim sniegt detalizētu pārskatu par to, cik pārkāpumu bijis un cik nopietni. Šogad jau bijušas situācijas, kurās nācies reaģēt un pārtraukt tirdzniecību. ◆
Ingars Groza, Jaunjelgavas vidējās paaudzes deju kolektīva “Kodols” dejotājs
— Pirmajā dienā pusdienās pasniedza kaut ko ne visai saprotamu. Maltīte bija sausa — “pliki” rīsi ar pierīvētu burkānu salātu vietā. Nākamajā dienā arī bija rīsi, bet jau ar mērci un baudāmi, arī salāti līdzinājās salātiem. Uz šķīvja tiek uzlikts silts ēdiens, kopumā sūdzēties nevar. Porcijas lielums visiem ir vienāds, personīgi man pietiek, ražīgākiem dejotājiem prasītos vairāk. Skolā, kurā dzīvojam, mūs baro viens ēdinātājs, stadionā cits. Iespējams, tādēļ ar brokastīm un vakariņām problēmu nav, pusdienas var arī sagādāt kādu pārsteigumu. Atpūtas brīžos skolā našķojamies ar veikalā sarūpētajiem gardumiem. ◆
