Andris Silaraups (attēlā otrajā rindā pirmais no kreisās) deju kolektīvā “Aizkrauklis” dejo no pirmās tā pastāvēšanas dienas, patlaban no vidējās paaudzes deju kolektīva pārgājis dejot uz senioru deju kolektīvu “Aizkrauklis”.
“Vairs neatminos, tas bija 1981. vai 1982. gads, kad dibinājām kolektīvu, taču tā arī visus šos gadus esmu dejojis. Deju kolektīvs šajos gados man kļuvis par otru ģimeni, vienmēr gaidu mēģinājumus, lai atkal satiktos, būtu kopā ar biedriem, tie ir labi pavadīti vakari. Domāju, ne tikai es, arī citi dalībnieki mēģinājumos var atslēgties no ikdienas darbiem, turklāt dejošana ir lieliska alternatīva sporta zālei — divas reizes nedēļā vairākas stundas mēģinājumos var lieliski izkustēties un būt labā fiziskā formā,” stāsta Andris Silaraups.
Andris stāsta, ka ir arī Jaunjelgavas novada kora “Vīgante” dalībnieks, tāpēc šajos svētkos gan dziedās, gan dejos: “Dziedāšana ir dvēselei, tas vienmēr ir radošs process, gūstu emocionālu lādiņu, tas man palīdz atjaunoties garīgi. Kopumā darbošanās pašdarbībā tik daudzus gadus palīdz gūt pozitīvu piepildījumu tajā, ko daru, tā ir iespēja atslēgties no darba, atpūsties un gūt gandarījumu par padarīto.” ◆
