Jautājums par žoga izbūvi ceļu malās, lai pasargātu autobraucējus no pēkšņi priekšā izskrējušajiem dzīvniekiem, sabiedrībā atkal aktualizējies pēc aizvadītajiem Jāņiem, kad vienīgajā autoavārijā ar bojāgājušajiem uz ceļa bija izskrējis alnis. Valsts uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” gan atzīst, ka šādu žogu izbūve ir dārga un šobrīd satiksmes drošības palielināšanai ir citas prioritātes. Vai gar ceļiem vajag vairāk aizsargžogu?
Rolands Šteinbergs, būvuzraugs
— Tas nav vienprātīgs jautājums. No vienas puses, vajadzētu, bet lielākoties jau daudz kas atduras pret līdzekļu trūkumu. Jau tā nav viegli sakopt un nopļaut ceļmalas, kur vēl visu nožogot. Valstij nepietiek naudas, un lielākie darbi tomēr notiek par Eiropas Savienības līdzekļiem. Šajos ceļu pārbūves projektos ir žogi un citas lietas, piemēram, ceļam Tīnūži—Koknese, ko pieprasīja “Latvijas Valsts meži”. Turklāt tur izbūvēti arī tuneļi zvēru migrācijai, jo viņiem arī jāpārvietojas. Tam visam jābūt kompleksi. Tikai bieži vēlāk tam visam trūkst līdzekļu uzturēšanai un atjaunošanai, jo tos var sabojāt gan zvēri, gan ogotāji un sēņotāji.
Katrā ziņā uz valsts galvenajiem autoceļiem un ātrgaitas šosejām jābūt šādiem drošības pasākumiem, bet visiem to nodrošināt ir neiespējami. Ne jau visu var ierobežot. Zvērs tāpat atradīs brīvu vietu, kur pāriet ceļu.
Protams, arī es bīstos no meža zvēriem uz ceļa, tāpēc cenšos izvairīties no braukšanas naktī. Pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas pirms pāris gadiem alnis regulāri gāja pāri ceļam, līdz viņu nobrauca. Līdzīgi ir uz ceļa Daugavas kreisajā pusē. Grūti gan nosaukt kādu universālu metodi, lai ierobežotu meža dzīvniekus un neciestu ne viņi, ne cilvēki. ◆
Arvīds Pīpkalējs, autovadītājs
— Ja parēķina, cik valstī maksā cilvēka dzīvība, tad par šo naudu daudz žogu var uzbūvēt… Tas gan neatrisina problēmu, jo zvēru migrācija ir un tai jābūt. Tāpēc jāsakārto infrastruktūra ar zvēru ceļiem, kādi ir arī citās valstīs. Tajā pašā laikā, salīdzinot mūsu valsts un Vācijas ceļu noslogojumu, tur tādu žogu ir ļoti maz. Citādāk ir Skandināvijā, bet tur vairāk ir ātruma ierobežojumu. Ir arī ātrgaitas šosejas, bet, ja notrieksi ziemeļbriedi, soda nauda ir pamatīga. Tā ka viss jāsabalansē un pašiem arī jābūt vērīgiem. Ceļš vispār ir bīstama vieta, un autovadītājiem jābūt uzmanīgiem dažādās situācijās, sagatavotiem un piesardzīgiem. Pēdējā laikā ceļā neesmu saticis nevienu meža dzīvnieku, bet reiz ceļu nelielā attālumā šķērsoja 17 stirnas. Sajūta nebija omulīga, bet ar to jārēķinās, jo visam žogu apkārt neuzbūvēsi. ◆
Āris Ramats, zemnieks
— Zvēri nav lielākā problēma. No drošības viedokļa mani satrauc cits jautājums — kāpēc, pārbūvējot ceļus, līdzās rok tik dziļus grāvjus, turklāt tik tuvu ceļam, kā tas ir pie Pļaviņām, kur sāka remontēt Rīgas ielu. Līdz šim tur grāvja nebija, un nekādas problēmas ar mitrumu arī neradās. Jau pēc pirmā lietus tur, visticamāk, izskalos malas, ko vajadzēs nostiprināt un sakārtot, kas atkal nozīmē līdzekļus. Kam tas vajadzīgs, un vai tiešām projektētāji un darbu veicēji to nesaprot? Līdzīgs piemērs jau netālu ir, kur trešo gadu mēģina nostiprināt grāvja malas. Turklāt tie ir tik pamatīgi, ka ziemā noteikti nebūs omulīga sajūta tur braukt, jo, ieslīdot tādā, sekas būs nepatīkamas. Kad apjautīs, ka tas nav droši, vajadzēs likt barjeras, ātruma ierobežojuma zīmes, kas atkal ir naudas tērēšana. Tā nav gudra rīcība, jo jāvērtē reālā situācija. ◆
