Nedaudz no krievu aristokrātiskas izsmalcinātības un itāļu mākslinieku asinīm. Bezgala sievišķīga. Sieviete ar savu redzējumu uz apkārt notiekošo un viedokli, kuru vienmēr nelokāmi aizstāvēs. Viņa ir no paaudzes, kad sievietes skaistumu vīrietis spēja un mācēja novērtēt. Tāpēc šobrīd dzimumu attiecībās notiekošais viņai nav līdz galam pieņemams. Savulaik piedalījusies vairākos skaistumkonkursos, vēlāk tos organizējusi pati. Darbojusies Lēdiju skolā. Tā pēdējos gados gan pieklususi, bet joprojām privāti konsultē, palīdz meitenēm kopt stāju, labas manieres. Dāmas un kungi, jūsu priekšā Lilita Siliņa!
Ja kaut kas nepatīk, var aiziet
Ar Lilitu saskrējos pavisam nejauši Aizkrauklē. Kādā ikdienišķā ielu ekspresintervijā viņa mani piesaistīja ar savu neparasto ārieni. Pašpārliecināta gaita, modernas saulesbrilles, uzkrītoši garas skropstas, koķets apģērbs. Toreiz pēc piecu minūšu īsās intervijas sarunājām tikties kaut kad vēlāk, ilgākai sarunai. Tikāmies dienā, kad viņa bija ceļā uz starptautisko Latvijas un Lietuvas skolotāju mācību un atpūtas nometni “Dzīves svinēšana” Liepājā.
— Intervijas esi sniegusi vairākkārt, bet nekur nav atrodams tavs vecums.
— Par saviem gadiem nerunāju. Man nepatīk. Kad biju “Ievas pārvērtībās”, tā arī pateicu, ka ir lietas, par kurām nerunāšu, un, ja kaut kas nepatīk, varu aiziet. Toreiz nošokēja arī manis teiktais — visādas lupatas man virsū nekarināsiet! Rīkotāji bija neizpratnē, bet es tur gāju izteikt arī savu viedokli, nevis to, ko gribētu no manis dzirdēt.
Katram ir savi iemesli, kāpēc nerunāt par saviem gadiem. Labu laiku jau strādāju pie savas topošās grāmatas. Zinu jau tās nosaukumu — “Skaisto skumju rotaļas”. Krāju dažādus materiālus. Kad man būs māja ar skaistu terasi, kurā es rakstīšu, un būs kāds, kas pienes jasmīnu tēju ar pieneņu ziedu medu, tad droši vien pabeigšu šo grāmatu līdz galam. Krājot tai materiālus, veidoju sarunas ar ļoti dažādiem cilvēkiem. Pašlaik, kad strādāju skolā ar jauniešiem, kā audzinātājai man patīk viņos radīt interesi par ģimeniskām vērtībām. Vēroju, analizēju.
Prezidenta sievai mācīja manieres
— Vai tikai man tā šķiet, ka Latvijā skaistumkonkursi vairs nenotiek, un, ja notiek, tad ļoti šaurā lokā? Varbūt šajā zemē cilvēku vērtību skalā sievietes skaistums nolikts tālākā plānā?
— Kad es intensīvi rīkoju skaistumkonkursus Limbažos, viena no manām audzēknēm, manuprāt, 1995. gadā, bija Ieva Ilvesa, bijušā Igaunijas prezidenta kundze. Skaistumam ir nozīme. Tuvākajā laikā man būs tikšanās ar Rēzeknes mis un misters rīkotājiem. Viss atkarīgs no organizatoriem. Otra lieta ir lielā informācijas gūzma, kurā šādi pasākumi noslīkst. Tāpēc lielāka interese par tiem ir dalībnieku radiem, šauram lokam. Tikko biju konkursā “Mrs Elite Beauty Queen 2018”, kas notika 19. jūnijā Rīgā. Šonedēļ bija zvans no Cēsīm. Meitenes tētis vēlas privātstundas stājas, gaitas, runas pilnveidei. Meitene izteikusi vēlmi mācīties, tētis, pazīstot mani, uzrunāja. Spriedām arī par to, vai Cēsīs atvērt nodarbības plašākam lokam. Limbažos atliek iziet sabiedrībā, kā saņemu jautājumu — vai jums būs modeļu skola? Cilvēkiem to vajag.
— Sievietes skaistums un vīriešu reakcija uz to.
— Biežāk tas man atgādina kadrus no filmas “Sprīdītis”, kur viņš purvā gaismiņas ķersta. Te vienas kājiņas, te nākamā skaistā. Lēkā no vienas pie otras, virspusēji peldot. Jā, arī man “Draugos” profila bilde ir “nomētāta” puķēm. Sociālo tīklu dzīvei nav pievienotās vērtības. Reti ir gadījumi, kad vīrietis ko sakarīgu uzraksta. Arī attiecību veidošana mūsdienās ir apgrieztā secībā. Agrāk sieviete koķetēja, vīrietis viņu aplidoja. Tagad viss sākas ar seksuālo pusi. Uzreiz.
— Kas tavā izpratnē ir skaistums?
— Tas, šķiet, bija 1999. gada skaistumkonkurss “Misis Latvija”. Tajā bija kāda sieviete — Letīcija Pone. Viņa bija tik sievišķīga, ar savu šarmu, ka pat neko nevajadzēja ne pielikt, ne krāsot. Viņa uzvilka vienkāršu kleitiņu un izskatījās ekselenti. Viedums, kas viņā, tas atnāk ar laiku. Tikpat stiprs un vieds vīrietis to spēs saskatīt. Tie pārējie ir kukainīši, kas peld pa ūdens virsu. Viņi šo dziļumu nespēj ieraudzīt. Viņi visu grib viegli.
— Pievilcīga sieviete nenoliedzami saistīta ar vīrieša iekāri, seksualitāti. Vai tu tam piekrīti?
— Tas, ko es iemācījos, kad izšķīros — pirmkārt, secināju, ka pasaulē ir arī citi vīrieši. Grūts bija laiks, kad mācījos to, kā vīrietis skatās uz sievieti. Protams, viņi skatās kā uz objektu, kuru iekāro tālākiem mērķiem. Ja godīgi, mani nepatīkami aizskar šāda vīriešu uzvedība. Vēlāk palasīju dažādu psihoterapeitu grāmatas, aprunājos ar vīriešiem, kuriem par šo tēmu bija, ko teikt, un secināju, ka vīrieši vienkārši tādi ir, tā skatās un sievietēm tāpēc nav jāapvainojas. Protams, tas atkarīgs no teiktā satura, skatiena. Ja to dara viegli, nepiespiesti, ar humoru, tad nav aizvainojoši.
Tajās reizēs, kad saruna turpinās, mēģinu vīrieti ar jautājumiem izprovocēt, lai atklātu viņa intelektu. Ja secinu, ka tāda nav, manī ieslēdzas “blocked” un interese beigusies.
Mulsa un muļķīgi kļūdījās
— Ko tev nozīmē būt skaistai?
— Tas ir mans dzīvesstils. Esot skaista, es jūtos ļoti labi, pārliecināta. Protams, jūtu, ka uz mani atskatās, un tikai normāli būtu, ja atskatītos vairāk.
— Vīriešiem esot bail no stiprām sievietēm.
— Uz veselību, man neinteresē tādi, kas baidās. Ja izjūtu kontroli par to, kur es iešu, ko darīšu, viņam nebūs būt man blakus. Ja esmu attiecībās, tad esmu ar šo cilvēku un nekādi citi man nevar būt.
— Jo stiprāka kļūsti, jo vairāk bailīgo.
— Man ir draudzene ar trim augstākajām izglītībām, un viņa saka — jo augstāk kāpsi, jo vientuļāka kļūsi. Es pērku labas grāmatas, konspektēju tās, domāju par jaunām lekcijām, kuras varēšu lasīt, par skaistām vietām, kur varēšu aizbraukt. Ir bijušas tikšanās, kad vīrietis ir kā piecus metrus virs zemes. Viņš mulst un muļķīgi kļūdās, viņš mani burtiski uz rokām nēsā, lai es nesasmērētu balto kleitiņu. Tās ir patīkamas izjūtas. Kas tāds mēdz būt ļoti reti.
Mums viss
ir kārtībā!
— Vīrieši bieži vēršas pie tevis ar lūgumu pēc padoma?
— Man bija tikšanās ar kādu vīrieti. Viņš stāsta: “Man ir 42 gadi, ir māja, sieva, bērni, man ir viss, bet man nav seksa.” Un tālāk teksts par to, ka otrpus žogam zāle zaļāka. Klausos, kā viņš ar sajūsmu runā par savu ģimeni, bērniem, suni, un saprotu, ka viņš nav gatavs citai zālītei. Viņš mani nepaklausīja. Pēc desmit dienām piezvanīja, lūdza, lai palīdzu. Atnāca uz tikšanos, noaudzis ar bārdu, notievējis, vaigi iekrituši, un saka: “Vainas sajūta mani galina nost.” Pastāstīju viņam tās lietas, kādēļ viņam ģimenē nav tā, ko viņš meklēja, “ejot pa kreisi”. Sadusmojās, tātad biju trāpījusi pareizi. Pagāja kāds laiks, viņš atbrauca ar zilu īrisu pušķi un teica — paldies, mums viss ir kārtībā!
— Vērojot mūsdienu jaunatni, tīņus, viņu ģērbšanās stilu, šķiet, ka pēc gadiem skaistums, izskats vairs vispār nebūs svarīgs.
— Tur jau ir tas trakums. Valmierā tirdzniecības centrā “Valleta” sarīkoju “Kleitu dienu”. Piedalījās vidusskolnieces. Bija sarunāts apģērba veikals, kurā viņas var izvēlēties sev piemērotu kleitu. Viņas to neprata. Tāpēc, ka staigā legingos, biksēs, kedās. To man teikuši arī vīrieši, ar kuriem runāju.
Tev nav tiesību mani aizskart!
— Varbūt nākotnē par sievišķību runās kā par ko reiz bijušu?
— Sievišķības zaudēšana, manuprāt, veicina kaut kādas vidējās — krieviski “ono” — dzimtes veidošanos. Tālāk jau var runāt par tautu sajaukšanos, latvietības zaudēšanu. Vīrieši, kas izbraukājuši Eiropu, vēlāk man stāsta, ka atgriezties Latvijā, redzēt, saprast, ka pasaulē tomēr vēl ir skaistas sievietes, viņiem nozīmē to pašu, kā atkal ieelpot svaigu gaisu. Jā, sievietes Latvijā pucējas vairāk, jo ir grūta ikdiena. Būt skaistai — tas dod gandarījumu. Tajā pašā laikā, piemēram, rīkojot “Dāmu klubiņu” Valmierā, sapratu, ka ir sievietes, kas neskatās spogulī. Viņām mājās pat nav spoguļa. Lai strādātu skaistumkopšanas industrijā, rīkotu un piedalītos skaistumkonkursos, jāmīl viss savs ķermenis. Kad mācījos šajā nozarē, kāda studente teica, ka seju viņa kops, bet bikini zonu viņa netaisās vaksēt. Viņa, redz, neesot atnākusi kādam kaut kur tur skatīties. Ar tādiem uzskatiem šajā jomā nevar strādāt, tad neesi patiess ne pret sevi, ne citiem.
Aizbraucot, piemēram, pie meitas uz Lielbritāniju, mans ģērbšanās stils ļoti krīt acīs un negribot, bet nākas pielāgoties, jāatkāpjas no tā, kas es esmu, lai mani tik ļoti neievēro. Citādi ir grūti.
Savos semināros aicinu sievietes, ja tas iespējams, pajautāt viedokli saviem dēliem. Atbildes var būt fenomenālas, ļoti negaidītas un vērā ņemamas. Šādā veidā mēs arī audzinām lemt spējīgus vīriešus.
— Vēl pavasarī pasaulē aktuāla bija kustība “MeToo” — atmaskojot vīriešu vardarbību pret sievietēm. Kādas ir tavas pārdomas par to?
— Vīriešu visatļautības ir par daudz. Jebkurā situācijā sieviete spēlējas ar apstākļiem, bet bieži tēlo, ka ar viņām tas nav noticis. Statistika liecina, ka sieviete dzīves laikā vismaz trīs reizes tiek izvarota. Katra. Ilgu laiku Latvijā — patiesībā joprojām sabiedrībā — valda uzskats, ka šajās situācijās vainīga ir sieviete. Es tagad te tavā priekšā varētu kaila sēdēt, tev nav tiesību mani aiztikt.
Savus instinktus savaldi pats, tiec ar tiem galā. Suns un kaķis martā nevalda instinktus, bet tāpēc mēs esam cilvēki, atšķiramies no dzīvniekiem. Ko man stāstījušas sievietes — pastaigājoties pa Vecrīgu, kāds garāmgājējs uzšauj ar roku viņām pa dibenu. Ar kādām tiesībām? Arī tas ir “MeToo”. Esmu dzirdējusi pārmetumus — kāda jēga runāt pēc tam? No savas pieredzes zinu, ka sievieti iebiedēt draudot var ļoti pamatīgi. Šobrīd vēl neesmu gatava, kā saka, “iznākt no skapja”, jo domāju par pievienoto vērtību — ko šāda atklāšanās man dos?◆
Par Lilitu Siliņu
◆ Vidzemniece no Cēsu puses. Šķīrusies. Divi bērni, abi nedzīvo Latvijā. Patīk jūra.
◆ Patīk klasiskā mūzika un viegls džezs. Kolekcionē senās fotogrāfijas, kurās redzamas tā laika modes tendences. Piedalījusies starptautiskos skaistumkonkursos vecmāmiņām, kas notika Latvijā un Bulgārijā, konkursā Mrs. “Grandma Universe 2013” Bulgārijā, ieguvusi titulus “Grandma Globe” un “Grandma Star”. Bijusi “Misis Ukraina Open 2002” konkursa fināliste.
◆ Bijusi komercdirektore savā ģimenes uzņēmumā, vairāk nekā
15 gadu vadīja modeļu skolu “Lipēra”, ir starptautisku konkursu laureāte — vizāžiste, gatavojusi dalībniekus “Mis” konkursiem, bijusi žūrijā un sadarbojusies ar modes mākslinieku Dāvidu. Kā pati saka, manas modeles uz mēles iznesa visus modes mākslinieka Dāvida tērpus. Piedalījusies attiecību šovā “Randiņš ar mammu”. Šobrīd strādā Staiceles sporta profesionālajā vidusskolā, ir 2. un 3. kursa audzinātāja. Māca uzņēmējdarbību, dokumentu pārvaldību, sporta psiholoģiju, psiholoģiju, pedagoģijas pamatus, higiēnu, saskarsmi, komunikāciju, profesionālo etiķeti.
