Aizkraukliete Irita Savčenko ir grāmatvede, darbs ar cipariem mājās tiek kompensēts radoši. Irita gatavo pastalas, galvasrotas, vāra ziepes, cep kūkas un dara vīnu. Viņa prot no nekā radīt skaistumu. Šogad Līgo svētkos viņa rotāsies speciāli sev šūdinātā tautastērpā.
Irita uz skatuves jūtas kā mājās, tautas dejas ir obligāta dzīves sastāvdaļa no trīs gadu vecuma. Dažos koncertos un pasākumos dejotājiem atļauts vilkt savus personīgos tautastērpus, un tas mudināja aizkrauklieti tādu sev sagādāt. Īstie svārki tapa ilgi, vajadzēja pārdomāt krāsu izvēli. Valmierā pie audējas pasūtīja piejūras svārkus. Kamēr tie tapa, Irita sāka meklēt vainagu, taču uzgāja ko negaidītu — nokomplektētu Nīcas tautastērpu. Svārki, rokām šūtais krekls, veste un pat vainags, trūka tikai villaines. Tautastērpu darinājuši Amerikas latvieši, tad tas atceļojis uz Aknīsti un nu ir aizkrauklietes garderobē. Tagad Iritai ir divi īpašie tērpi, speciāli viņai austos piejūras svārkus pirmo reizi vilks rīt, kad kopā ar tautas deju kolektīvu “Pēda” dejos Līgo svētkos Aizkrauklē.
Pirms pāris mēnešiem Irita apmeklēja pastalu meistardarbnīcu. Pirmais pāris tika pieskaņots piejūras svārkiem. “Uzreiz pēc nodarbības iegādājos vēl divu citu krāsu ādas. Drīzumā vajadzēja doties uz draugu kāzām. Tā kā svinības tika plānotas tautiskās noskaņās, nolēmu, ka pastalas būs tieši laikā. Šim nolūkam pagatavoju jaunu pāri zelta krāsā. Pastalas gatavot iepatikās, sapratu, ka varu iepriecināt arī apkārtējos,” stāsta Irita. Pastalas modē atgriezušās ar vērienu, vienmuļo brūno toni tagad aizstāj koši zils, sarkans un pat melns. Tās var vilkt uz dažādiem pasākumiem, koncertiem vai ikdienas skrējienā, galvenais, lai nelīst lietus. Pastalu darināšana nav sarežģīta, bet gan laikietilpīga. Viena pāra izgatavošana var aizņemt pat trīs stundas. “Viss, ko proti, nešķiet sarežģīts. Grūtākais izvēlēties krāsu. Piedāvājums plašs, vienai krāsai ir daudz dažādu toņu. Pieprasījums ir pēc dažādu toņu zilām un rozā pastalām,” par krāsu dažādību stāsta Irita. Viņa paguvusi izgatavot 20 pāru pastalu tuvākajiem draugiem un deju kolektīva biedriem. Kad pāris gatavs, pāri paliek ādas atgriezumi, aizkraukliete tos izmanto lietderīgi — taisot suvenīrpastalas, kas pēc lieluma derētu kaķim.
Maijā Irita apmeklēja kroņu gatavošanas meistarklasi. Iespaidīgās galvasrotas prasa daudz laika, taču galarezultāts ir tā vērts. “Man vajadzēja nedēļu, lai pabeigtu savu kroni. Vasarā plānoju sarīkot “zelteņu pasākumu” savai krustmeitai un viņas māsai. Ir mammu un meitu dienas, mums būs sava īpašā diena, kurā gatavosim galvasrotas,” stāsta Irita.
Irita ir daudzpusīga rokdarbniece. Viņai patīk izpausties arī virtuvē — cept kūkas un darīt vīnu. Par kūkām īpaši priecīgi ir Iritas kolēģi, kuriem tiek prieks panašķoties. Dārza labumus viņa sagatavo ziemai, daļu marinē, daļu pārvērš sukādēs. Pudelēs tiek liets pīlādžu, rabarberu, vīnogu un ābolu vīns. Dzērienus gatavot Irita sāka pēc īpaši laba vīnogu ražas gada. Tā kā labumu dārzā netrūkst, ik gadu aizkraukliete eksperimentē un izmēģina jaunas garšas. “Mēģināju gatavot vīnu no pieneņu ziedlapiņām, tas gan nesanāca. Pērn uztaisīju bērzu sulu vīnu, tas man īsti negāja pie sirds. Vīnā var pārvērst gandrīz visu. Jāskatās, kas atrodams. Gribētu pamēģināt ķiršu vīnu, taču savu ražu noēdu pati, arī strazdi palīdz. Man ķirši tik ļoti garšo, ka žēl pirkt un pārvērst vīnā,” stāsta Irita. ◆
