Lilita Aizkrauklē
— Esmu daudz lasījusi, bet skaidrības par to nav. Manuprāt, regula rada vēl lielāku birokrātisko slogu uzņēmējiem. Šī iemesla dēļ pēdējā laikā izjukuši dažādi pasākumi bērnudārzā. Vecāki vai bērnudārza darbinieki izlemj ballīti nerīkot, jo tajā fotografēs. Nezinu, kāpēc šāds lēmums pieņemts, no kā baidoties, bet tā noticis vairākās vietās. Tāpat zinu gadījumu, kad vienā uzņēmumā viesojās kāda augsta amatpersona un darbinieces vēlējās ar viņu nofotografēties. Arī tur radās bažas par pareizu regulas izpratni.
Aija no Aizkraukles
— Aptuveni jau zinu savas tiesības — ja vēlos, savus personas datus varu nesniegt. Informāciju iegūstu internetā, ziņu kanālos. Tomēr domāju, ka sacelts pārāk liels tracis ap šo jautājumu. Visu laiku mūsu dati izmantoti, esam tos nodevuši dažādiem mērķiem un nekas briesmīgs tāpēc nav noticis.
Dmitrijs no Neretas
— Neesmu par to interesējies, neko daudz nezinu. Tagad, kad jūs man to stāstāt, izklausās interesanti. Mūsdienās ar modernajām tehnoloģijām var atrast jebkurus datus, un rezultāts atkarīgs no meklētāja profesionalitātes. Neesmu uzņēmējs vai publiska persona, tāpēc pārāk neuztraucos par savu datu atrašanu internetā vai iespēju kādam tiem piekļūt. ◆
Fotogrāfijas taču pieder pie pasaules kultūras mantojuma, un, ja vien tās neizmanto ļaunprātīgi, tad pēc simtiem gadu jebkura bilde var būt vēstures lieciniece ◆
