Lai uzlabotu situāciju mātes un bērna veselības jomā, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais plāns mātes un bērna veselības uzlabošanai. Tas paredz uzlabot veselības veicināšanas un profilakses, grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču un jaundzimušo aprūpes, ambulatoro pakalpojumu, kā arī hronisko pediatrisko pacientu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tāpat plānota sabiedrības informēšana par bērnu drošību un vakcināciju.
Kas, jūsuprāt, būtu jāmaina, lai uzlabotos mātes un bērnu veselība?
Aija Skudra,
ģimenes ārste Skrīveros
— Pirmkārt, Latvijā kā šķiru nevajadzēja likvidēt pediatrus. Tagad bērnu ārsti ir tikai Rīgā pieņemšanā slimnīcās. Ja bērns saslimst un vecākiem ir aizdomas, ka būtu vajadzīgs speciālists, tūlīt jāskrien uz Rīgu, jāsēž lielās rindās, jo viņiem nav pārliecības, ka visi ģimenes ārsti, kuri nav ‘‘cēlušies’’ no pediatriem, spēs īsti palīdzēt. Tagad jau ir doma veidot kopprakses vai daļu bērnu nodot pediatru pārziņā, taču, kas vienreiz ir likvidēts, to grūti atjaunot. Kā kādā diskusijā teica ministrs: bērns tomēr nav mazs pieaugušais. Tas tomēr ir cits kontingents, citas slimības, cita to norise un specifika.
Vēl — vienmēr esmu teikusi: skolās jāsāk mācīt veselības mācību, nevis vidusskolās aizsardzības mācību! Turklāt jau sākumskolas klasēs, kad bērni uzņem un saprot, ko viņiem stāsta. Jāmāca par smēķēšanas kaitīgumu, kas patlaban ir ļoti aktuāli. Pīpē daudz meiteņu, vēl vairāk nekā zēnu. Viņām jāstāsta par smēķēšanas ietekmi uz olšūnām, uz nākamā bērna veselību — par to visu jārunā. Arī par drošību jārunā, jo nedrīkst būt, ka bērnam jau 10 — 12 gadu vecumā tiek dota pārāk liela patstāvība, viņi visur dodas vieni paši, jo vecākiem nav laika. Protams, nevar pārmest vecākiem, bet vismaz mums jāiemāca bērnam, ko darīt. ◆
Aleksandrs Vasiļonoks,
bērnu ārsts Aizkraukles slimnīcā
— Mans priekšlikums būtu, ka bērnus tomēr vajadzētu uzraudzīt pediatram, nevis ģimenes ārstam, respektīvi, vai nu ģimenes ārstam ar pediatra sertifikātu, vai tieši bērnu ārstam. Otrkārt, manuprāt, vairāk būtu jāizglīto mammas un tēvi. Vajadzētu speciālas programmas, literatūru tieši bērnu drošības jomā, kā pasargāt savus bērnus, un tikai tad jāstāsta par veselību, tās profilakses pasākumiem.
Veselības aprūpes jomā gribētos, lai mediķu pakalpojumi tomēr būtu labāk pieejami. Ģimenes ārstiem vairāk jābūt pieejamiem, nevis vienīgā atbilde slima bērna vecākiem daudzkārt ir: brauciet uz slimnīcu. Arī Aizkrauklē brīvdienās pediatrs nav pieejams. Savukārt hroniski slimo bērnu aprūpē daudz kas gulstas uz vecāku pleciem, un ir svarīgi nepalaist garām kārtējās apskates. ◆
Inga Patmalniece,
trīs bērnu māmiņa
— Man šķiet, ka aktuālākais, kas mums Latvijā būtu jāievieš, ir valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu bērniem. Patlaban maksa par šo poti ir diezgan augsta — ap 30 eiro, turklāt vajadzīgas trīs potes. Kāpēc nevarētu potēt visus bērnus, un man nebūtu iebildumu, ja šādam mērķim tiktu tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tā ir ļoti nepieciešama pote, bet Latvijā ir tikai daži novadi, kur bērniem to apmaksā valsts.
Vēl viena aktuāla tēma ir zobārstniecības pakalpojumu pieejamība bērniem. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka zobārsti īpaši negrib pacientus — bērnus, jo tas ir sarežģītāk, ārstam jāiegulda vairāk darba un pacietības. Tagad man palaimējies atrast labu ārstu, kurš pret bērnu izturas kā pret cilvēku. Ar cieņpilnu attieksmi. Stomatologi ir ļoti noslogoti, bet viņi arī nav ieinteresēti labot zobus mazajiem pacientiem. Šajā jomā vajadzētu radīt kaut kādu sistēmu, piemēram, nodokļu atlaides vai ko tamlīdzīgu, lai zobārsti būtu ieinteresēti aicināt savā kabinetā bērnus. Esmu diezgan bieži dzirdējusi ieteikumu: vediet uz Rīgu! Tas nav normāli, ka labas kvalitātes stomatoloģija bērniem iespējama tikai Rīgā, tādiem centriem būtu jābūt visos reģionos. ◆
