Aprīļa beigās pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja jauno likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Lai likums stātos spēkā, tas jāskata Saeimai vēl otrajā un trešajā lasījumā.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību. Sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā Kokneses novada pašvaldība bez atlīdzības nodos un Latvijas valsts pārņems savā īpašumā ar Likteņdārzu saistītos zemesgabalus. Likumprojekts noteic, ka Latvijas valsts īpašumtiesību valdītāja būs Zemkopības ministrija.
Likteņdārzā veiktie ieguldījumi pieder “Kokneses fondam”, tādēļ likumprojekts paredz nostiprināt šo ieguldījumu aizsardzību gadījumā, ja fonds tiek likvidēts, sākas tā maksātnespēja vai veikta tāda reorganizācija, kuras rezultātā Kokneses fonds beidz pastāvēt. Paredzēts, ka šādā gadījumā Kokneses fondam piederošie īpašumi tiktu nodoti valstij. ◆
Viedokļi
Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs
— Likteņdārza projekts tika iesākts ar domu, ka tā būs dāvana Latvijas valstij simtgadē un dāvinājums valstij. Īstenojot ideju, šajos gados esam saskārušies ar dažādiem sarežģījumiem, krīzēm, tagad ir skaidrs, ka līdz simtgadei tas nebūs pabeigts, vajadzīgi vēl pāris gadu, taču valstij to nodos jebkurā gadījumā, un tas tiks likumiski sakārtots.
Arī turpmāk ar visiem jautājumiem nodarbosies “Kokneses fonds”, turpinās vākt ziedojumus kā līdz šim. Pēc likuma stāšanās spēkā juridiski viss tiks nodots valstij — Zemkopības ministrijai un “Latvijas Valsts mežiem” — līdzīgi kā Tērvetes dabas parks, kas ir ļoti labs piemērs. Protams, likums dos iespēju, pieņemot nākamā gada valsts budžetu, piešķirt naudu Likteņdārza būvju un iesākto darbu pabeigšanai. Piedalījos Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur diskutējām par šo jautājumu, un vismaz no tiem Saeimas deputātiem, kuri piedalījās, izskanēja nepārprotams atbalsts šai iecerei, ka iesākto darbu Likteņdārzā jāpalīdz pabeigt arī no valsts līdzekļiem. Kā līdz šim, arī turpmāk darbosies finansējuma piesaistes modelis — arvien ziedo gan vietējie cilvēki, gan ļaudis no visas Latvijas, sastopamies ar ziedotājiem no ārzemēm, kuri pēc savas aiziešanas aizsaulē visu īpašumu novēl Likteņdārza attīstībai.
Likteņdārza likuma ieviešanā nesaskatu neko negatīvu, lai gan internetā daļa sabiedrības pauž nosodījumu šai iecerei, savu nostāju pamatojot, ka tērēs valsts budžeta līdzekļus. Jāņem vērā, ka ikvienai idejai vienmēr būs arī noliedzēji, ne tikai atbalstītāji.
Ernests Skopāns, koknesietis, seko Likteņdārza attīstībai un notikumiem no pirmās dienas
— Skaidrs, ka Likteņdārza nākotne uz vienas pašvaldības pleciem nevar palikt mūžīgi. Turpmākās izmaksas, un galvenais — Likteņdārza un administratīvo ēku uzturēšana —, būs ļoti augstas, problēmas radīs arī fakts, ka ēkas būs gan jāapsargā, gan jāapsilda. Raugoties no šī viedokļa, jāpanāk statuss, kas garantētu arī valsts atbalstu un atbildību turpmākai uzturēšanai, kas būs visdārgākā. Izveidojot Likteņdārza likumu, tas ir viens no galvenajiem jautājumiem — kā noritēs Likteņdārza un ēku uzturēšana ilgtermiņā, jo pārējais, kas projektā iecerēts, notiks neatkarīgi no tā, vai nauda šodien ir, būs pēc gada vai pieciem. Jāatzīst, ka no Likteņdārza pirmsākumiem gadu gaitā tauta ir nogurusi ziedot, nevar visu laiku pieprasīt un gaidīt milzu atsaucību no ziedotājiem vien. Šobrīd vēsākā rudenī, lietū ziemā Likteņdārzā nav, kur paglābties ne pašdarbniekiem, ne apmeklētājiem, par to jādomā. Administrācijas ēka ir vajadzīga, raugoties arī tik praktiskā nolūkā.
Tas, ko es visvairāk gaidu, ir amfiteātris. Tas man šķiet ir centrālais objekts, šobrīd tas ir visvairāk vajadzīgs. Projektā iecerēta kā lūgšanu vieta un arī ainaviski būs dekoratīvs. Tie, kas redzējuši Likteņdārza maketu, jau iztēlojas, kā te izskatīsies, kas mainīsies ainavā, kad būs arī amfiteātris. Uzskatu, ka Likteņdārza likuma ierosināšana ir laikā, galvenais, lai šo ieceri atbalsta, apstiprina un tas patiešām sāk strādāt.
Sandra Kalniete, viena no 14 “Kokneses fonda” dibinātājiem
— Valstij ar tik smagu un sarežģītu vēsturi kā Latvijai ir nepieciešama nacionālas nozīmes piemiņas vieta 20. gadsimta karu un totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem tūkstošu tūkstošiem latviešu. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājuši 28 gadi, bet šāda piemiņas vieta vēl arvien nav tapusi. Atsaucoties uz šo sabiedrībā izjusto vajadzību, “Kokneses fonds” veido Likteņdārzu. Tas ir lielākais simtgades projekts, kura radīšanā gadu gaitā ieguldīti 2,5 miljoni eiro un desmitiem tūkstošu cilvēku darbs un iestāžu palīdzība. Likteņdārzs ir sasniedzis tādu attīstības pakāpi, kad tam nepieciešama valsts aizsardzība, un to topošais likums sniegs. Turklāt likums arī apliecina, ka valsts paveikto ir novērtējusi un ir gatava uzņemties atbildību par dārzu un aizsargāt līdz šim tajā ieguldīto. Kā pagājušā gadsimta paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli, tā mēs atstāsim Likteņdārzu. Ne tikai piemiņai, bet arī iedvesmai un spēkam. Nākotnei! ◆
