12. klases skolēniem šogad pamatīgas galvassāpes sagādājis centralizētais matemātikas eksāmens. Viens no eksāmena telpas iznācis asarās, cits nodevis teju tukšu lapu. Vai tiešām eksāmens bijis tik grūts, ka pat skolēni ar labām un izcilām sekmēm nevarēja ar to tikt galā?
Lielai daļai skolēnu matemātikas eksāmens ir tieši tas, no kā viņi baidās visvairāk. Protams, vairums skolēnu eksāmenam gatavojas un cītīgi mācās, bet nereti lielajā uztraukumā aizmirst pašas elementārākās lietas. Eksāmenam ir trīs daļas — pirmā ir testa formā, otrā un trešā sastāv no uzdevumiem, kuros padziļinātāk pārbauda skolēna zināšanas. Kopējais eksāmena ilgums ir četras stundas, un skolēni eksāmena darbu raksta bez pārtraukuma.
Nevar vērtēt tikai pēc pārbaudījumiem
“Staburags” aptaujāja vairākus 12. klases skolēnus un matemātikas skolotājus. Paši jaunieši atzina, ka eksāmens prasījis diezgan lielu piepūli, lielākās grūtības sagādājusi tieši eksāmena trešā daļa. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolniece Anna Barkāne atzīst: “Trešās daļas uzdevumi daudziem palika neizpildīti un pilnīgi tukši.” Viņa teic — lai pilnībā izpildītu trešo eksāmena daļu, pietrūcis laika. Anna stāsta, ka esot bijis daudz uzdevumu, kuriem līdzīgus, gatavojoties eksāmenam, rēķinājuši klasē. “Eksāmenā trāpījās tieši tie uzdevumi, kurus klasē bijām rēķinājuši vismazāk,’’ atzīst absolvente. Tomēr tas neesot bijis neizdarāms, vajadzējis pielikt pūles un vairāk laika.
Dairis Zitāns, kurš pēc 9. klases absolvēšanas Skrīveros mācības turpināja Rīgas Teikas vidusskolā un 12. klases eksāmenu kārtoja tur, piekrīt, ka eksāmens bijis ļoti grūts. “Matemātikas eksāmens bija grūtāks nekā citus gadus, bet domāju, ka tā savā ziņā ir kaut kāda plāna realizēšana — panākt, lai rādītāji nokrīt pavisam zemu, lai atkal būtu iemesls veikt jaunas reformas izglītības jomā,” savā personīgajā viedoklī dalās Dairis. Topošais students akcentē arī to — viņam nepatīk, ka skolēnu zināšanu līmeni vērtē tikai pēc matemātikas eksāmena rezultātiem: “Tātad, ja matemātikas eksāmenu rezultāti ir slikti, tad jaunie studenti nav pietiekami gudri vai izglītoti.” Iepriekš jau kārtotie angļu valodas un latviešu valodas eksāmeni esot bijuši krietni vieglāki. Dairis eksāmenam gatavojies, un skolā sekmes viņam ir labas.
Pietrūka laika
Neviens no skolēniem, kurš gada laikā kārtīgi mācījies un apguvis vielu, neesot gaidījis, ka eksāmens būs tik grūts. “Dažiem uzdevumiem bija iepriekš neredzēti formulējumi, bet viss par iepriekš apgūtām tēmām,” savu viedokli pauž Uzvaras vidusskolas 12. klases skolniece Dagnija. Viņai eksāmena uzdevumi esot atgādinājuši olimpiādes uzdevumus. “Man liekas, ja skolēns ir regulāri mācījies, apguvis visas tēmas un nepaslinkojis, eksāmenu var nolikt ar visai labiem rezultātiem, īpaši pirmās divas daļas,’’ stāsta Dagnija.
Līdzīgās domās ir arī kāda skolniece no Aizkraukles reģiona skolas, kura vēlējās palikt anonīma. Viņa neatbalsta sacelto skandālu. Pirmajā daļā bija tipveida uzdevumi, un šogad tā veidota kā atskats par apgūtajām tēmām. Otrās daļas uzdevumi liela daļa bijuši klasiskie eksāmenu uzdevumi, kuru risināšanas mehānisms jau bijis labi zināms. “Liela daļa bija tipiski matemātikas stundu un eksāmenu uzdevumi,” atzīst meitene. Viņa ir ļoti pateicīga savai matemātikas skolotājai, kura eksāmenam savus audzēkņus sagatavoja ļoti labi. Viņa uzskata: “Nevis Valsts izglītības satura centrs, nevis skolotāji, bet gan skolēni ir atbildīgi par šiem rezultātiem.”
Turpinot sarunas ar abiturientiem, secināts, ka liels “ienaidnieks” bijis tieši laika trūkums un darba rakstīšana bez pārtraukuma četras stundas. Eksāmena laikā ir atļauts iziet, taču to var darīt tikai pa vienam, iepriekš par to informējot novērotāju, kurš piefiksē, vai skolēns pametis telpu eksāmena laikā.
Tas pats, kas pagājušajā gadā
Arī aptaujāto matemātikas skolotāju un novērotāju viedokļi šajā jautājumā ir līdzīgi. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Ingrīda Mačuļska atzīst — tas neesot pietiekami labi pārdomāts, ka arodskolu un vakarskolu skolēniem jākārto tāds pats eksāmens kā vidusskolu skolēniem. Viņasprāt, ažiotāža esot pārāk liela, un patiesībā tā nemaz nav: “Katrā eksāmenā ir uzdevumi, kurus nevar simtprocentīgi izpildīt, tad jau tas nebūtu vairāku zināšanu līmeņu uzdevums.’’ Eksāmenu uzdevumi mēdz atkārtoties, izmainot tikai dažas lietas, tāpēc neesot pamata teikt, ka šis eksāmens bijis grūtāks nekā iepriekšējie. Jau septīto gadu pēc kārtas otrās daļas pirmajā uzdevumā mainās tikai skaitļi, taču nosacījumi paliekot tie paši. “Jārunā par to, ka cilvēkam jāmācās strādāt un domāt,” savās pārdomās dalās Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas matemātikas skolotāja Ilze Gaņina. Pašos uzdevumos jau ļoti daudz kas esot priekšā, skolēnam jāiemācās to ieraudzīt un vēlāk analizēt. Skolotāja neatbalsta ažiotāžu, kas valstī ir radusies.
Arī Jaunjelgavas vidusskolas matemātikas skolotāja un novērotāja matemātikas eksāmenā Līga Leitlande pārliecinoši teic, ka eksāmens esot bijis ļoti labs un piemērots. Iespējams, skolēni vienkārši neesot sapratuši tik vieglus uzdevumus, jo dažus uzdevumus izpildīt spētu arī 9. klases skolēni. ◆
