Jauniešu iniciatīvu centrs “Ideja” ir neatņemama Pļaviņu daļa. To īpaši varēja izjust, kad pagājušajā gadā, mainoties centra vadībai, kādu laika tas nestrādāja. Tagad jau vairāk nekā pusgadu “Ideju” vada Sergejs Nikaļuks. Vietējais, enerģisks jaunietis, kuram šī ir pirmā pastāvīgā darbavieta pašvaldībā. Aicināju Sergeju uz sarunu, uzrunājot viņu ar jauniešiem ierasto “tu”.
Kopā izdodas
— Kāds bijis šis laiks “Idejā”?
— Pirmie divi mēneši bija ļoti interesanti, jo vajadzēja iepazīt jauniešus, izprast centra darbības principus, arī dokumentu apriti. Vispārīgi to jau biju pārrunājis ar iepriekšējo centra vadītāju Ināru Upenieci, bet izprast, kā viss darbojas ikdienā, bija patiešām liels izaicinājums. Daudz kas darbā bija arī no tā, ko studēju — darba organizācija, sadarbība ar dažādām organizācijām un citas lietas, kas apgūtas organizācijas teorijas un citos politikas analīzes kursos. Tā ka varēju izmantot savu teorētisko bāzi, bet, protams, praksē daudz kas ir citādāk. Paralēli bija arī jaunas lietas, cita atbildība, un jāturpina centrā iesāktais darbs. Centos darīt, cik labi vien varēju, un domāju, ka ar visu diezgan sekmīgi tieku galā. Bieži lūdzu arī jauniešu palīdzību, jo viņi daudzas situācijas centra dienaskārtībā pārzināja labāk par mani, un vienmēr saņēmu atbalstu.
— Šī ir tava pirmā darba pieredze?
— Pirmā tieši pašvaldībā. Pirms tam kā studentam bija vairākas prakses, tajā skaitā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, Latvijas Darba devēju konfederācijā, kā arī Pļaviņu novada domē pie sabiedrisko attiecību speciālista.
— Centra darbības “latiņa” jau bija diezgan augsta. Vai izdodas to noturēt?
— Ināra, kura izveidoja centru tādu, kāds tas ir, nepārprotami šajā jomā ir Profesionāle ar lielo burtu, un varu daudz no viņas mācīties. Sadarbojamies joprojām, jo viņa turpina vadīt jauniešu biedrību “Centrs”. Tas man ir liels ieguvums, jo atšķirībā no viņas man nebija jāsāk no nulles. Sākot strādāt, arī es centos visu darīt pēc iespējas labāk, un kopā ar jauniešiem, domāju, mums izdodas. Pļaviņas noteikti var būt gandarītas, ka mums ir tāds daudzfunkcionāls centrs ar tik labām telpām un iespējām. Daudzās citās pilsētās tik moderna nav.
Apmeklējums nemazinās
— Ko jaunu esi sācis?
— Vairāk cenšos veidot sadarbību ar citiem jauniešu centriem. Sākām draudzību ar Madonu, kas šogad izvēlēta par jauniešu galvaspilsētu. Esam jau tikušies kopīgos pasākumos. Sadarbība tiek veidota arī ar Valmieru, Cesvaini, Mārupi. Apzinām un izvērtējam esošos projektus darbam ar jaunatni gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Skatāmies un meklējam iespējas jauniešu līdzdalības veicināšanai un redzesloka paplašināšanai. Balstoties uz jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2016. — 2020. gadam, veicam izpēti jaunatnes jomā, lai izveidotu jaunatnes politikas attīstības stratēģiju 2019. — 2024. gadam.
— Pēc nostrādātā laika ir sajūta, ka esi pieņemts kā savējais?
— Sajūta, darot šo darbu, ir laba. Tāpēc var teikt, ka viss ir kārtībā. Galvenais, lai varam sadarboties un veidojas uzticība. Tas notiek. Kad sāku strādāt, apmeklējums bija viens no darbiem, ko gribēju pārbaudīt — kā tas mainījies, kopš centrs atkal atvērts. Viss ir kārtībā, un apmeklējums ir pat pieaudzis. “Idejā” saglabājies arī aktīvais jauniešu “kodols”, kas darbojas, ģenerē idejas un palīdz rīkot pasākumus. Uz viņiem vienmēr var paļauties. Pastrādājot šo laiku, esmu sapratis, ka ikviens jaunietis ir individualitāte un uz daudzām lietām raugās citādāk. Katram jāatrod sava pieeja. Turklāt jaunieši mainās — vieni aiziet mācīties vai pārceļas, citi nāk vietā.
— Pļaviņās līdz šim bijusi aktīva brīvprātīgā darba kustība jauniešiem. Vai tā turpinās?
— Jā. Joprojām iesaistāmies dažādos pilsētas rīkotajos pasākumos, un uz saviem jauniešiem vienmēr varu paļauties. Paldies Inārai, kas to visu ievirzīja, un tagad jau jaunieši lielākoties paši zina, kas tas ir un ko darīt. Brīvprātīgais darbs ir labs impulss sākt darboties, lai kaut ko iemācītos, saprastu, kas padodas. Jauniešiem ir labas iespējas iesaistīties arī citās aktivitātēs, piemēram, “Erasmus+” programmā, lai pārbaudītu sevi starptautiskā vidē, izietu ārā no komforta zonas. Ir tik daudz, ko darīt un īstenot, ja tikai ir vēlme un patika pret savu darbu.
Atgriežas agrāk
— Pats skolas laikā tomēr daudz neapmeklēji “Ideju”?
— Tā tiešām bija, jo tolaik pievērsos citām interesēm un vajadzēja mācīties. Nebiju izvērtējis tās iespējas, ko spēj dot jauniešu centrs. Tagad, esot te, centra vērtības un labumi ir daudz redzamāki. Acīmredzot katram savs laiks un vieta.
— Vai studējot domāji, ka varētu strādāt dzimtajā pusē — Pļaviņās?
— Nē, bet zemapziņā tomēr bija doma, ka pēc kāda laika tā varētu būt. Pirms tam gan biju domājis, ka varētu vēl pamācīties, varbūt pasauli apskatīt un kā nobriedušam vīrietim ar savu uzkrāto pieredzi atgriezties dzimtajā pilsētā, lai varu tai ko dot, lai ir tā pievienotā vērtība. Tas tomēr notika agrāk, bet esmu apmierināts. ◆
