Paldies par vēstuli! Vismaz zinu, ka vēl esi pie veselības. Mums jau tie gadiņi ātri skrien.
Man tagad tās dieniņas aiziet, līdzi jūtot mūsu hokejistiem. Malači mūsu puiši, tik lieliski nospēlēja pret Kanādu! Es tā aizrāvos, tā bļāvu, kad tas jauniņais aizsargs ripu iemeta, ka kaimiņi klauvēja pie sienas.
Mana Bertiņa nodevusies svētku svinēšanai. 8. maijā abas ar kaimiņieni Zoju piesprauda Latvijas karoga krāsu lentītes, nopirka baltas un sarkanas tulpes un aizgāja uz Brāļu kapiem. Vakarā vēlu pārnāca, esot aizsēdējušās kafejnīcā. Es jau neko, lai svin, vismaz netraucē hokeju skatīties. Toties 9. maijā abas piesprauda Georga lentītes, nopirka sarkanas tulpes un devās uz Uzvaras parku. Kad es par tām lentēm iebildu, Zoja paskaidroja, ka tā vajagot. Vakarā Berta pārnāca jautrā prātā, jo esot ēdušas un dzērušas turpat pie pieminekļa. Labi, ka Aizkrauklē to “Stučku” laicīgi novāca. Kas zina, vai tur arī nenotiktu tādas izdarības?
Viens labums no draudzības ar Zoju ir — Berta iemācīja viņai latviešu valodu. Pie Uzvaras pieminekļa gan esot sarunājušās krievu valodā. Tagad jābrauc uz laukiem. Jāstāda gurķi un tomāti. Sveicieni Izabellai!
Georgs