Sākšu ar ieskatu vēsturē. 2010. gadā Pļaviņu novadā nodibināta nevalstiskā organizācija sporta biedrība “Pļaviņu pļāvēji”. Savas darbības mērķos tā noteica saglabāt un popularizēt sentēvu tradīciju — pļaušanu ar rokas izkapti, attīstīt pļaušanas sportu, iesaistīt jauniešus videi draudzīgā un vispusīgā fiziskajā attīstībā, piedalīties treniņos, treniņnometnēs, pļaušanas sacensībās, apmācīt jaunatni rīkoties ar izkapti un tās sagatavošanu pļaušanai, organizēt un piedalīties vides sakopšanas un citos pasākumos. Šajos gados valde strādājusi daudz un radoši. Izveidojušās noturīgas tradīcijas, arī sadarbība ar senioru biedrību “Ābeļziedi” un senioru ansambli. Interesantie pasākumi novadā pulcējuši arvien vairāk dalībnieku un atbalstītāju.
Kopā ar Pļaviņu novada domi 2014. gadā Stukmaņos rīkoja Latvijas 11. čempionātu pļaušanā ar rokas izkapti. 2017. gada decembrī pieci biedrības “Pļaviņu pļāvēji” pārstāvji bija uzaicināti piedalīties pasākumā “Gada brīvprātīgais 2017” Rīgā. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ”Pļaviņu pļāvēji” nāca ar iniciatīvu Pļaviņu novadā rīkot 12. pļaušanas čempionātu. Cerot, ka tāpat kā reiz jau bijušais zemkopības ministrs M. Roze un tagadējais J. Dūklavs atkal būs ar izkapti rokās pļāvēju vidū. 2017. gada 3. oktobrī bija rakstīts iesniegums Zemkopības ministrijai par atbalstu Latvijas valsts simtgades minētā pasākuma rīkošanai, ko sākotnēji nenoraidīja, bet lūdza iesniegt tāmi. Šī gada 20. februārī rakstīts atkārtoti. 21. martā iesniegums izskatīts Zemkopības ministrijas Tehniskā atbalsta komisijas sēdē ar lēmumu — nevar atbalstīt pļaušanas sacensību rīkošanu, jo situācija lauksaimniecības nozarē joprojām ir kritiska, un atbalstu piešķirt Latvijas valsts simtgades minētajām svinībām nav iespējams. 13. aprīlī izsūtīta šī atbilde un protokola kopija kopā ar J. Dūklava vadīto un dažu minūšu laikā izlemto — atteikt, ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus un to, ka atbalstāmās prioritātes ir tieši sais-
tītas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un lauku attīstības veicināšanu. Ar piebildi, ka mēneša laikā nolemto var apstrīdēt. Vien lielie sagatavošanās darbi jau notiek!
Bija cerēts, ka novados aizvadīsim svētkus pie balti klātajiem galdiem, piedalīsimies Dziesmu un Deju svētkos un tad tiksimies pļavā, lai rādītu savu senču darba prasmes. Mūsu valstij taču jau simts gadu! Ārzemnieki, to visu vērojot no malas, lai domā — tā gan ir viena laimīga un bagāta tauta! Un tai ir sava valsts! Dzelzs darbarīki, tai skaitā izkapts, parādījās jau 1. — 3. gs., bet līdz 8. gs. te lietoja sirpi vai nelielu izkapti īsā kātā, ko pagarināja 9. — 13. gs.! Pļaut Latvijā pratuši kopš aizvēsturiskiem laikiem!
Pēdējā laikā šai senajai nodarbei piešķirts nebijis mērķis — dabas aizsardzība. Pļauj, lai uzturētu labā stāvoklī īpaši aizsargājamu zālāju veidu (biotopu), pļavu putnu dzīvotnei vai dabisku procesu un no tā atkarīgo vidi. Arvien mazāk Latvijā paliek vīru, kas zina un ir pārņēmuši no sava tēva vai vectēva seno pļaušanas mākslu ar rokas izkapti. Vēl mazāk paliek to, kuri vēlas šo seno mākslu nodot citiem! Diemžēl senču darbarīki un arodi arvien vairāk aizmirstas. Cik Latvijā ir māju, kurās zāli pļauj kā senāk — ar rokas izkapti? Tagad ikviens lauku cilvēks smagos darbus veic, izmantojot traktoru un citu tehniku. Senāk viss bija vienkārši — mūsu senči asināja izkapti un nopļāva gan plašās pļavas, gan savu mājas pagalmu. Mūsdienās tā ir problēma, un izkapti aizstāj zāles pļāvēji un trimmeri. Taču vēl ir sastopami lauku ļaudis, kuri izmanto senās tradīcijas un prot pļaut ar izkapti. Pļaušanas prasme nav zudusi. Tā tiek nodota no paaudzes paaudzē. Tā ir cieņa pret tradīciju un mūsu senču prasmju mantojums, taču tai ir jāatrod vieta mūsdienu laikmetā! Tradīcija jāsaglabā, tas ir ļoti, ļoti svarīgi! Pļaušana ar izkapti noder arī veselības veicināšanai, un domāju, ka ir pat labāks sporta veids nekā nūjošana. Sacensībās visi pārliecinās par to lietderību, jo te ir gan atpūta, gan sportisks azarts, gan tikšanās ar draugiem. Pļavas stūrī raisās arī pieredzes apmaiņa.
Visi kā viens apgalvo, ka laba izkapts pati skrien pa zāli un to nepļauj ar spēku. Pļaut ar izkapti ir bauda un māksla! Svarīga ir arī kopības izjūta! Un lepnums — jaunie cilvēki, kuri piedalās sacensībās un var nest mūsu valsts vārdu pasaulē! Mums ir stiprs pamats, ko ielikuši senči, vien jāiemācās viņu mantojumu gan saglabāt, gan ar sevi lepoties, jo Latvijas spēks, nenoliedzami, ir cilvēkos!
Šobrīd izveidojusies kritiska situācija, ka Latvijas valsts simtgades pasākums — 12. Vislatvijas čempionāts pļaušanā ar rokas izkapti, kam jānotiek Pļaviņu novadā, palicis vien tā iniciatoru — Pļaviņu novada biedrības “Pļaviņu pļāvēji” — ziņā. Ar resursiem, kādi nu ir. Joprojām gribu vēl cerēt, ka Latvijas Republikas zemkopības ministrs J. Dūklavs sapratīs šīs rīcības absurdumu un izveidojušās problēmas nozīmīgumu. Gribu cerēt, ka viņa vadītā ministrija nesagādās nepatīkamu pārsteigumu Latvijas valsts 100. jubilejas gadā. “Pļaviņu pļāvēji” būs pateicīgi par jebkura labas gribas cilvēka un jebkāda lieluma palīdzību, lai šis čempionāts godam notiktu!
Papildu informāciju var iegūt, zvanot pa tālr. 29508345 Sarmītei Norvaišai, biedrības “Pļaviņu pļāvēji” valdes priekšsēdētājai, vai rakstot e-pastā janis.norvaiss@gmail.com.
