Lai sāktu mērķtiecīgu darbu latviešu reemigrācijas veicināšanai, šogad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveidojusi piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu. Vai šis plāns būs veiksmīgāks par iepriekšējiem? — 13. aprīļa “Staburagā” jautājām vairākiem ekspertiem. Saistībā ar šo jautājumu saņēmām arī Ingunas Grietiņas-Dārziņas, Eiropas Latviešu apvienības prezidija biedres, Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētājas, viedokli.
‘‘Ļoti patīkami, ka šo tēmu esat izvēlējušies laikrakstā sīkāk izskatīt. Tas palīdz jebkurai ģimenei, kuras radinieki pašreiz atrodas ārpus Latvijas, taču plāno turpmāk savu dzīvi saredzēt, atgriežoties dzimtajā novadā.
Nepieciešamība pēc vienas pieturas aģentūras izskan no tautiešiem jau vairākus gadus, un mēs, Eiropas Latviešu apvienība (ELA), to esam un joprojām cenšamies attīstīt. Tādējādi jau vairākus gadus darbojas organizācija “Ar Pasaules pieredzi Latvijā”, kura vieno tautiešus, kas atgriezušies Latvijā pēc vairāku gadu prombūtnes un ir ieinteresēti dot savu ieguldījumu Latvijas attīstībā, taču tam visam ir nepieciešama aktuālākā informācija, ko palīdz sniegt šī organizācija. Šajā kontekstā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir turpinājusi šo vienas pieturas aģentūras nepieciešamības attīstību — šoreiz reģionāli.
Nav noslēpums, ka, esot vairākus gadus ārpus Latvijas, tu kļūsti par neaktīvu sekotāju aktualitātēm un zaudē savu aktīvo statusu Latvijas darba tirgū. Līdz ar to, sākot plānot atgriešanos Latvijā, cilvēkiem ir nepieciešamas konsultācijas abās pusēs — gan mītnes zemē, gan Latvijā. Bieži cilvēkiem ir grūti saprast, kas būtu tie pareizie soļi, kam sekot, kāda dokumentācija, kādā laika posmā, kādā instancē jāiesniedz. Process ir ļoti apgrūtinošs, līdz ar to konsultatīvi reģionālie pārstāvji ļoti palīdz to atrisināt. Mēs, Eiropas Latviešu apvienība, uzskatām, ka vislabāk palīdzētu sakārtot likums, kas skar šo un citas diasporai svarīgas tēmas, tajā skaitā tautiešu atgriešanos un tad nerastos nevajadzīgi šķēršļi, kā, piemēram, bērnu iekārtošana skolā vai bērnudārzā, pirmā pusgada sociālo garantiju sistēmas nepieejamība, pensiju aplikšana ar dubulto nodokli un tamlīdzīgas.
ELA ir ieguldījusi milzīgu darbu pēdējo piecu gadu garumā izglītības jomā, ārpus Latvijas dzīvojošo bērnu latviešu valodas saglabāšanā, ļoti cieši strādājot ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valodas aģentūru. Jo galvenā saikne latviešu vidū ir valoda un piederības izjūta, līdz ar to zaudējot to, var zaudēt jebkuru interesi par Latviju un latviešiem, tāpēc mēs ļoti cenšamies jauno paaudzi ieinteresēt un dot labāko, lai šie bērni būtu Latvijai.
Tāpat ir ar latviešu kultūru, ELA ir veidojusi ļoti daudz un dažādus kultūras projektus sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo kultūras centru un vietējām mītnes zemju pašvaldībām, kā, piemēram, četrus Reģionālo kultūras svētku ciklus Eiropā, Eiropas latviešu kultūras svētkus, tagad simtgades Dziesmu un Deju svētku laikā Pasaules latviešu dienas, šiem pasākumiem ir īpaša nozīme, jo tie saliedē un veicina turpinājumu latviešu kultūras kopu pastāvēšanai ārpus Latvijas, lai savukārt šie cilvēki paliktu Latvijai. Tāpēc mēs patiešām novērtējam visus centienus, kuri jebkādā veidā palīdz tautiešiem ārpus Latvijas saglabāt latvietību un neaizmirst savu piederības izjūtu un īstajā laikā, īstajā vietā iespēju atgriezties Latvijā.’’ ◆
