No 1. marta Aizkraukles novada pašvaldībā par nepilnas slodzes juristi strādā Gita Gailīte. Laikraksta “Staburags” redakcija saņēma kādas aizkrauklietes vēstuli, kurā viņa domes priekšsēdētājam Leonam Līdumam jautā, kāpēc šim amatam netika rīkots konkurss?
Vai klusi iebīdīta amatā?
Aizkraukliete raksta: “Ar jūsu laikraksta starpniecību vēlos uzdot dažus jautājumus Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam Līduma kungam par kārtību, kādā mūsu domē tiek aizpildītas vakances. Sakiet, lūdzu, kāpēc laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” netika izsludināta jurista palīga vai jurista vakance, kā to paredz Valsts civildienesta likums? Dzirdēts, ka cienījamā Aizkraukles novada domes juriste gatavojas doties pelnītā atpūtā. Notikumu sakritība vai apzināta rīcība, lai kādam vajadzīgo personu atkal, neievērojot likumā noteikto kārtību, klusi iebīdītu šajā amatā? Cienījamie Aizkraukles novada deputāti! Ļoti ceru, ka jūs sekojat, lai nelikumības neturpinās un Aizkraukles novada jurista vakanci maiņas gadījumā arī turpmāk ieņemtu patiesi profesionāls darbinieks, kurš ne tikai labi pārzina, bet arī ievēro likumus. Viens likums visiem, arī Aizkraukles novada domei!”
Konkurss nav obligāts
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums skaidro, ka Valsts civildienesta likums attiecas uz valsts ierēdņiem, tas neattiecas uz pašvaldības darbiniekiem, jo pašvaldības darbinieki nav ierēdņi. “Sakarā ar Valsts un pašvaldības vienotā pakalpojumu centra izveidi Aizkraukles novada pašvaldības administrācija reorganizēja esošās amata vienības, pārvietoja darbiniekus uz pakalpojumu centru. Nepilnam darba laikam pieņemta juriste, tādā veidā uzlabojot iedzīvotāju apkalpošanas kvalitāti,” informē domes priekšsēdētājs. “Saskaņā ar “Pašvaldību likumu” konkurss vakantajām amata vienībām pašvaldībā nav obligāts. Pašvaldības izpilddirektors izlemj par tā nepieciešamību konkrētajai vakancei. Juristei ir maģistra grāds tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija, beigusi Latvijas Universitāti. Iepriekš strādājusi juridiskā darbā, kas saistīts ar pašvaldībām. Pašvaldība uzskata, ka viņa ir perspektīva, profesionāla jaunā speciāliste ar labu izglītību, kas ir spējīga veikt jurista pienākumus. Pēc pārbaudes laika viņas darbs tiks izvērtēts.”
Mērs: apgalvoju kā pie bikts
Tomēr kā jauniete no Kokneses pēkšņi kļuva par domes juristi Aizkrauklē? “Par jurista amata kandidātu esam domājuši jau vairākus gadus, esam meklējuši pretendentus un kuluāros pārrunājuši iespējamo pretendentu loku šim atbildīgajam amatam,” stāsta Leons Līdums. “Daudzi mums sūta savus pieteikumus dažādiem amatiem, esam saņēmuši pretendentu pieteikumus arī jurista amatam, kurus esam izvērtējuši. Savu pieteikumu bija atsūtījusi arī Gita Gailīte. Kā pie bikts varu apgalvot, ka viņa nav saistīta ne ar vienu pašvaldības darbinieku, mēs ļoti vēlējāmies, lai jurists būtu cilvēks no malas, neitrāls pret visiem darbiniekiem. Nolēmām sākt ar tīru, baltu lapu, tīrradni ar labu izglītību, kas varētu kļūt par tikpat profesionālu juristi kā Lilija Grundšteina. Esam ieinteresēti laba jurista izaugsmē, tādēļ vēlējāmies, lai viņa kādu laiku pastrādātu kopā ar pašreizējo pieredzējušo juristi.”
“Praktizējoties Kokneses novada pašvaldībā, uzzināju, ka cienījamā juriste Aizkraukles novada pašvaldībā drīzumā dosies pelnītā atvaļinājumā, tāpēc nolēmu iesniegt savu CV Aizkraukles novada pašvaldībā,” atklāja Gita Gailīte. “Mana izglītība ir atbilstoša jurista amatam. Esmu ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē ar jurista kvalifikāciju. Esmu strādājusi privātuzņēmumā, kurā sniedzām juridiskos pakalpojumus (ārpakalpojumus) pašvaldību iestādēm. Praktizējos Kokneses novada pašvaldībā. Mani veicamie pienākumi ir saskaņā ar amata aprakstu. Pašlaik, darbinieces atvaļinājuma laikā, pildu Klientu apkalpošanas centra speciālistes pienākumus.”
Daļa deputātu par jauno darbinieci nemaz nezina
“Staburags” novada domes deputātiem uzdeva jautājumu, vai jurista amatam bija jārīko konkurss, ja arī tā nav likuma prasība. Te gan jāpaskaidro, ka domes deputāti pašvaldības administrācijas darbiniekus nepieņem — tas ir izpilddirektora kompetencē. Izpilddirektors Kaspars Sniedzītis gan teic, ka strādā nesen un jurista izvēle bija domes vadības ziņā.
Vairāki deputāti nemaz nezināja, ka pieņemta jauna juriste, dažs pat apgalvoja, ka juriste vēl nav pieņemta, cits jautāja — vai tad viņa neesot pieņemta tikai uz mācību laiku? Daži sacīja, ka nevar uzreiz atbildēt, par tādu jautājumu būtu jāpadomā un labāk šo jautājumu uzdot domes priekšsēdētājam vai izpilddirektoram. Viens deputāts lūdza jautājumu iesūtīt rakstiski, taču uz rakstisko jautājumu tā arī neatbildēja. Deputāti Anita Bicka un Arvis Upīts atzina, ka nevar viennozīmīgi pateikt “jā” vai “nē” — konkursu var rīkot, tomēr labāk esot izraudzīties zināmu, pārbaudītu speciālistu, jo nevar zināt, kādas ir svešas, nezināmas personas spējas. Biogrāfijā var būt ieraksts par izcilu izglītību, taču, kā rāda prakse, darba spējas un rezultāts nav atbilstošs gaidītajam. “Ja konkrētajam amatam jau iepriekš ir noskatīts pretendents, tad konkurss ir tikai tāds teātris,” domā deputāts Arvis Upīts. Savukārt deputāti Ludmila Ušakova, Edgars Ratnieks un Guntis Jankovskis uzskata, ka konkursu vajadzēja rīkot, lai būtu izvēle un varētu izraudzīties vislabāko, pieredzējušāko darbinieku. ◆
