“Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un Latvijas Universitāte kopīgā pētījumā “Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss” noskaidrojuši visu Latvijas novadu un lielāko pilsētu ekonomisko aktivitāti, katru novadu iedalot astoņos dažādos tipos. Saskaņā ar to aizkrauklieši ir darbarūķi, Vecumnieku novads — ballētāji. Ar ko izceļas citi Aizkraukles puses novadi?
Pētījumā, balstoties uz “lielajiem datiem” no telefonu zvanu un īsziņu daudzuma analīzes, noskaidrota visu Latvijas novadu un pilsētu ekonomiskā aktivitāte, tos izdalot astoņos dažādos tipos. Tas izdarīts, izmantojot datus, kas iegūti, analizējot LMT tīklā izejošos un ienākošos zvanus un īsziņas. Latvijas novadiem piešķirti astoņi tituli: darbarūķi, harmoniskie, mērenie, apātiskie, atpūtnieki, ballētāji, hedonisti un ir vēl Viļānu fenomens. Eksperti norāda, ka tas Latvijas mērogiem ir unikāls risinājums, kas ļauj analizēt katra novada stiprās un vājās vietas, kā arī ļauj efektīvāk organizēt darbu nākotnē, tomēr ne bez trūkumiem.
Saskaņā ar šo pētījumu Aizkraukles novadam piešķirts darbarūķu statuss. Darbarūķi ir Latvijas ekonomikas dzinējspēks, un viņiem piemīt augsta aktivitāte darbdienās, bet vidēji zema aktivitāte brīvdienās. Darbarūķu novadā jāattīsta pakalpojumu sektors, bet risks te ir arī augsta atkarība no ekonomiskās aktivitātes svārstībām.
Trīs mūsu puses novadi — Kokneses, Skrīveru un Pļaviņu — nodēvēti par mērenajiem. Šo novadu iedzīvotājiem piemīt vienmērīga aktivitāte gan darbdienās, gan brīvdienās. Šajos novados jāpaaugstina darba produktivitāte un ekonomiskais potenciāls, jo riska faktors ir tas, ka samazinās ekonomiskā aktivitāte un reģiona attīstība.
Jaunjelgavas novads ieguvis atpūtnieku statusu — šī novada iedzīvotāji labi izmanto brīvdienu potenciālu. Jaunjelgavas novadam raksturīga vidēji zema aktivitāte darbdienās, vidēji augsta — brīvdienās. Te vajadzētu attīstīt ražošanas sektoru un mainīt reģiona attīstības stratēģiju, jo pastāv risks, kas saistīts ar vidēji augsto atkarību no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa.
Neretas novadam piešķirts apātisko statuss, jo te ir zema aktivitāte darbdienās un vidēja aktivitāte brīvdienās. Šī novada pluss ir brīvdienu potenciāls. Te jāattīsta pakalpojumu sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija, jo risks ir reģiona degradācija.
Vecumnieku novada iedzīvotāji ir ballētāju tips — viņi plaukst un zeļ brīvdienās! Darbdienās te ir klusums. Šajā novadā ir zema aktivitāte darba dienās, bet augsta — brīvdienās. Šajā novadā jāattīsta ražošanas sektors un jāmaina reģiona attīstības stratēģija, te ir augsta atkarība no iedzīvotāju pirktspējas līmeņa.
Bez nosauktajiem pētījumā noteikti vēl harmoniskie un hedonisti, bet tikai vienam novadam — Viļānu — ir īpašs tituls — “Viļānu fenomens”. Izrādās, te ir vidēja aktivitāte darbdienās un vidēji zema aktivitāte brīvdienās. Viļānos jāizšķiras, vai attīstīt ražošanas vai pakal-
pojumu sektoru, jo nepareizi izvēlētas prioritātes sadrumstalo esošos resursus.
Pētījumu var apskatīt arī mājaslapā www.lps.lv. ◆
— Kā vērtējat šo pētījumu un novadam piešķirto titulu?
Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs
— Droši vien šo titulu nevajag uztvert pārlieku nopietni, kaut gan lielākā daļa skrīveriešu ir ļoti mērena — pārlieku nerunājam, klusi darām. Protams, ir izņēmumi. Jautājums — cik šis pētījums ir objektīvs? Ja man cilvēki paziņo, ka esam mērenie, kurā vietā un lietā šo pētījumu vēl varu izmantot un vai tas noderēs? Es īsziņas vispār nerakstu, uz telefona zvaniem atbildu. Nevar taču teikt, piemēram, ka cilvēks, kurš atbild uz telefona zvaniem, ir mērenāks nekā tas, kurš zvana pats. Pētījumu piešķirtie tituli raisīja smaidu, bet var jau būt, ka tam ir kāda jēga.
Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs
— Saprotu, ka šie tituli piešķirti pēc īsziņu un sarunu intensitātes, tie ir pašu pētnieku izdomāti formulējumi, lai izskaidrotu sarunu daudzumu tīklā. Grūti gan pateikt, vai tas saistīts ar ballēšanos vai ar to, ka iedzīvotāji brīvdienās un svētku dienās vairāk uzturas Vecumniekos, jo daudziem darbs ir Rīgā. Tāpat mūsu novadā ir daudz tūrisma objektu, te notiek daudz sporta un kultūras aktivitāšu, un varbūt tieši tāpēc šī sakaru tīklā fiksētā intensitāte ir lielāka tieši brīvajā laikā. Mums gan nav nekādu pretenziju pret šī pētījuma autoru formulējumu, nodēvējot mūs par ballētājiem. Neuztveram to kā visus novada iedzīvotājus raksturojošo lielumu. Vismaz nav novērots, ka tas kādu būtu aizskāris vai pacēlis spārnos.
Arvīds Kviesis, Neretas novada domes priekšsēdētājs
— Saskaņā ar pētījuma rezultātiem redzam, ka augsta aktivitāte darbdienās pamatā ir lielajās pilsētās un Pierīgā, bet zema tā tur ir brīvdienās. Acīmredzot arī tāpēc brīvdienu aktivitātes indekss pieaug lauku novados. Pie apātiskajiem mūs ir grūti pieskaitīt, jo, ja skatāmies atsevišķi Neretas novada rādītājus, tad darbdienu aktivitātes rādītājs mums ir ļoti tuvs mērenajiem, bet vidējs tas ir brīvdienās. Nevaru nepiekrist tam, ka pie mums ir jāattīsta pakalpojumu sfēra. Taču tāpat es gribu piebilst, ka tas ir tikai pētījums.
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs
— Pētījums izstrādāts, vērtējot mobilo tālruņu izmantošanu brīvdienās vai darbdienās, un šo intensitāti var interpretēt arī šādi. Taču domāju, ka tā ir tikai varbūtība, kas jāuztver mazliet ar humoru. Domāju, nav slikti šīs tendences zināt, jo kaut ko tas atklāj, piemēram, ka aizkraukliešiem šī lietišķo zvanu intensitāte vairāk izpaužas darbdienās. Tātad te ir dzīvība, ekonomiskā aktivitāte un attīstībai piemērota vide. Mēs esam reģionālais attīstības centrs, kur ir daudz darbavietu, un daudzos uzņēmumos strādā citu novadu iedzīvotāji. Pētījumā teikts, ka mums jāattīsta pakalpojumu sfēra, un tā ir taisnība — pilsētā vēlos vakaros nedarbojas kafejnīcas, aizkrauklieši uz tām arī neiet, un mums nav daudz tūrisma objektu. Aizkraukles novadam piešķirtais tituls — darbarūķi — labi skan, un man par to ir liels prieks!
