Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, nepieciešami trīs pamatelementi — produktivitāte, eksports un biznesa vides sakārtošana — atklājot paneļdiskusiju biznesa forumā Aizkrauklē, norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), kas bija Aizkraukles novada domes sadarbības partnere šī pasākuma rīkošanā, prezidents Aigars Rostovskis.
Biznesa forums, kas notika Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā, bija viena no iespējām, kādas Aizkrauklē netiek piedāvātas pārāk bieži — satikt dažādu līmeņu ekonomikas un biznesa jomas profesionāļus, dzirdēt interesantus viedokļus par uzņēmējdarbības attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, dalīties pieredzē un uzzināt ko jaunu, kā arī piedalīties kontaktu veidošanas meistarklasē, kas ir ļoti būtiski ikvienam, kurš vēlas pārdot savu preci, pakalpojumu vai vienkārši labu biznesa ideju. Tāpēc bija skumji redzēt to nelielo uzņēmēju skaitu, kas izmantoja šo lielisko iespēju. Paneļdiskusijā piedalījās profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle, Aigars Rostovskis, Aizkraukles novada pašvaldības attīstības plānotāja Ilona Kāgane, SIA “Auto Cardan” valdes priekšsēdētājs Agris Kārkliņš un Zemgales Uzņēmējdarbības centra vadītājs Nauris Pauliņš, par digitālo tehnoloģiju attīstību pasaulē stāstīja “Swedbank” Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš. Veiksmes stāstos uzņēmējdarbībā dalījās uzņēmuma “Virši-A” pārstāvis un divi jauni puiši no Jelgavas, kuri savu biznesu sāka, vēl mācoties vidusskolā.
Jautāts par iespējām attīstīt biznesu tādā nelielā novadā kā Aizkraukle, Aigars Rostovskis norādīja: “Ekonomika un uzņēmumi nav tikai Rīgā, veiksmīgi uzņēmumi darbojas arī Aizkrauklē. Taču globālā tendence ir tāda, ka jau vairāk nekā 50% populācijas visā pasaulē dzīvo pilsētās un šī virzība turpinās. Jaunu biznesu var izveidot vietā, kur cilvēki satiekas, komunicē, un, daloties ar šo informāciju, liekot kopā pieredzi, zināšanas un iemaņas, rodas jaunas idejas un veidojas jauni uzņēmumi. Katrai vietai ir svarīgi rūpēties par katru uzņēmīgu cilvēku, kurš kaut ko grib darīt, popularizēt to plašāk un veidot Aizkraukli par vietu, kur ir šie uzņēmīgie, darbīgie cilvēki, kuriem acis spīd, kuri kaut ko grib darīt, lai viņu būtu arvien vairāk, jo tad pilsēta augs un attīstīsies.” Raksturojot biznesa vidi plašākā mērogā, Rostovskis norādīja, ka tie uzņēmumi, kuri eksportē, jūtas stabilāk nekā tie, kuri strādā tikai vietējā tirgū, jo, protams, nevar salīdzināt divu miljonu iedzīvotāju tirgu Latvijā ar miljardiem plašo tirgu pasaulē. Viņš norādīja, ka jādomā arī par likumu un regulējumu sakārtošanu biznesa vides stiprināšanai un būtiski jāceļ produktivitāte, radot preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.
Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle norādīja — viņas pieredze liecina, ka jaunieši spēj saražot augstas kvalitātes preces, taču neprot tās pārdot un “ieiet” uzņēmējdarbībā. Daudzi viņas audzēkņi pēc skolas beigšanas mēģinājuši attīstīt savu biznesu, bet neveiksmīgi, tāpēc piekrīt diskusijā izskanējušajam apgalvojumam, ka tirgus ekonomika jāmāca jau skolā un liela nozīme ir sadarbībai.
Diskutējot par to, kuru jomu vajadzētu attīstīt Latvijā, klātesošie pauda viedokli, ka būtiski domāt vairākos virzienos, piemēram, veicinot izglītības eksportu, kā arī vairāk jādomā par informācijas tehnoloģijām. “Zemgalē, tāpat kā visā Latvijā, arvien aktuālāks kļūst darbinieku trūkums, tādēļ izglītoti un gudri cilvēki būs ļoti pieprasīti,” sacīja Zemgales Uzņēmējdarbības centra vadītājs Nauris Pauliņš. SIA “Auto Cardan” valdes priekšsēdētājs Agris Kārkliņš piebilda, ka cilvēku aizbraukšana rada būtiskas sekas. Uzņēmumā Aizkrauklē personāla mainība ir maza, te strādā profesionāļi un izveidojies labs kolektīvs, taču, ja būtu jāmeklē jauni darbinieki, nebūtu viegli, daudz būtu jāiegulda apmācībā. Ar darbaspēka problēmām Agris saskāries uzņēmumā Kurzemē un arī Igaunijā. ◆
Viedokļi
Ilona Kāgane,
Aizkraukles novada pašvaldības attīstības plānotāja
— Domāju, ka galvenais foruma ieguvums ir iespēja dzirdēt dažādus viedokļus, iegūt informāciju, kas ir no dažādiem skatpunktiem, arī globālā mērogā, piemēram, par digitalizāciju nākotnē. Daudz lietu, kas te izskanēja, liek cilvēkam aizdomāties. Piemēram, Slavutičas mērs no Ukrainas runāja par zinātnes sasniegumiem un par katastrofu Černobiļas atomelektrostacijā, kas lika par daudz ko padomāt un saprast, ka viss notiek ļoti strauji un pēkšņi var gadīties arī tā. Ļoti vērtīgs bija jaunu cilvēku stāsts par savu pieredzi, kuri teica, ka galvenais ir tevī pašā — ja tevī ir šis dzinulis un tu vari atrast sabiedrotos, tad viss izdodas.
Aigars Rostovskis,
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents
— Šobrīd pasaule mainās ļoti strauji un svarīgi, ka visas sabiedrības grupas — jaunieši, uzņēmēji, pedagogi — seko līdzi pārmaiņām pasaulē. Šāda domu apmaiņa atver prātus un palīdz ieraudzīt lietas, kuras varbūt nebija ieraugāmas. Tas ir svarīgi ne tikai mazpilsētās, bet visur. Protams, šobrīd dažādos informācijas tīklos pār cilvēku gāžas informācija, un tādam vidusmēra cilvēkam ir ļoti grūti to izšķirot. Šādās diskusijās, kurās piedalās eksperti ar lielāku pieredzi, kuri jau iemācījušies izšķirot šo informāciju un kuriem ir sava personīgā pieredze, dalās ar viedokļiem. Tas palīdz, īpaši jauniem cilvēkiem un pedagogiem, tajā visā informācijas gūzmā saprast, kas ir kas, un dod jaunu stimulu attīstībai. Šādi pasākumi enerģizē. Daudziem varbūt ir grūti, bet šādi pasākumi dod stimulu nākamajā dienā celties, iet strādāt, kaut ko radīt, jo skaidrs, ka Laimes lācis neatnāks, tas ir jārada pašiem. Tajā brīdī, kad ikviens no mums sajūt šo veiksmes garšu, tas enerģizē. Šādas lietas ir ļoti nepieciešamas, jo visvērtīgākā investīcija ir cilvēkos, cilvēks ir vislielākā vērtība. Šobrīd pasaulē dominē dalīšanās ekonomikā, un vissvarīgākā dalīšanās ir ar pieredzi, zināšanām un iemaņām. Šādos forumos tieši šāda dalīšanās arī notiek.
