Solvita Aizkrauklē
— Domāju, ka Latvijā tā nav liela problēma. Man personīgi tā nav aktuāla. Neesmu lasījusi Stambulas konvenciju un tāpēc neizprotu, kur ir problēma to pieņemt vai, gluži pretēji, — nepieņemt. Mums patīk izdomāt problēmas tur, kur to nav. Vai ar konvencijas parakstīšanu tās beigsies? Uzskatu, ka to varam risināt arī citādāk, varbūt mainīt, papildināt savus Latvijas likumus, nevis “šūmēties” par lietām, par kurām nav jāuztraucas, izdomāt mākslīgas problēmas.
Arkādijs no Kokneses
— Grūti spriest. Mani paziņas un apkārt esošie ar šādām problēmām nesaskaras. Ticu, ka šāda problēma Latvijā ir, un tāpēc vajag par to runāt, risināt. Ja tā notiek, nevar stāvēt malā, noskatīties, kā citi cieš, un neko nedarīt.
Iveta Biķerniece Skrīveros
— Personīgi man ar to nav bijusi saskarsme, bet Latvijā kopumā tā ir aktuāla. Klausījos kādu diskusiju, kurā piedalījās dažādu konfesiju mācītāji, un viņi arī uzsvēra šo jautājumu. Domāju, lai spriestu, piemēram, par Stambulas konvenciju, ar to jāiepazīstas. Latviešu mentalitātē ir klusēt, nevis izklāstīt savas problēmas. Ja visā pasaulē par to runā, Latvija nav no tās nodalīta, arī te ir aktuāla nelīdztiesība, vardarbība. Līdzīgi kā ar bērnunamiem. Kad mediji risi-
nāja šo jautājumu, plašāka sabiedrība uzzināja par problēmām, kuras līdz tam bija noklusētas. ◆
