“Esmu ļoti iepriecināta un patīkami pārsteigta, ka apkārt arvien ir tik jauki cilvēki,” saka staburadziete Skaidrīte Kubliņa. Viņa savu stāstu gribēja pastāstīt arī “Staburagam”.
Skaidrīte Kubliņa stāsta, ka vienā no nedēļas nogalēm kopā ar vīru Rūdolfu aizbraukusi uz veikalu kaimiņu — Seces — pagastā. “Aukstuma dēļ mašīnu vairs nevarējām iedarbināt, bet mums līdzi nebija ne telefona, ne virves, ar ko to pavilkt…” stāsta viņa. “Bijām satraukušies. Iegāju veikalā un pārdevējai izstāstīju savu bēdu. Viņa teica: tūlīt nokārtosim!”
Pārdevēja piezvanīja savam vīram. Viņš atbrauca ar savu mašīnu, dabūja virvi, mēģināja iedarbināt. Palīgā piesteidzās vēl viens vīrietis — autobusa vadītājs, kuru Skaidrītes kundze pazina. “Mašīna nekustēja, es teicu: bet mums taču jātiek uz Staburagu! Ar visu mašīnu. Galantais vīrietis noteica: tikai nekreņķējieties, aizvedīšu, kur vajag!” stāsta viņa.
Secietis aizvilcis Skaidrītes kundzes mašīnu līdz Staburagam, turklāt izrādījies ļoti patīkams sarunu biedrs. Staburadziete noskaidroja, ka viņš ir ilggadējs autobusa vadītājs, savulaik dzīvojis Rīgā, un tikai pēc dažām dienām uzzināja sava palīga vārdu — Marģers Krasovskis.
“Esam ļoti pateicīgi gan viņam, gan viņa sievai un otram šoferim — Aleksandram Mihoļaškinam,” saka Skaidrīte Kubliņa. “Kaut vairāk pasaulē būtu tik patīkamu cilvēku! Mani visu dienu pavadīja tik laba sajūta — satiec jaukus cilvēkus, un arī pašam prāts priecīgāks!”
Uzklausīja Elita Brovacka
