Sestdien, 3. martā, no pulksten 11 “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā tirdzniecībā nonāca 95 230 biļetes uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku 19 koncertiem Rīgā. 2013. gada svētkos biļešu pieprasījums simt reižu pārsniedza piedāvājumu, tāpēc šogad svētku rīkotāji pēc rekonstrukcijas Mežaparka estrādē ir solījuši par trešdaļu vairāk vietu, bet Daugavas stadionā — divreiz vairāk vietu.
Arī ar šo piedāvājumu, izrādās, ir par maz. Daudzviet Latvijā, kur vien darbojas “Biļešu paradīzes” kases, arī Aizkrauklē, cilvēki stāvēja stundām garās rindās, lai nopirktu biļetes, daļa paralēli “sēdēja” tiešsaistē un centās pie biļetēm ātrāk tikt internetā, “izstāvot” virtuālo rindu. Informācija tirgotāju mājaslapā liecināja, ka jau sestdienas vakarā pilnībā bija pārdotas biļetes uz 17 no 19 svētku pasākumiem — pirmās pilnībā pārdotas biļetes uz 8. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē gaidāmo svētku noslēguma koncertu “Zvaigžņu ceļā”, kā arī uz 6. jūlijā un 7. jūlijā Daugavas stadionā gaidāmajiem deju lieluzveduma “Māras zeme” koncertiem.
Dziesmu un Deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva informē, biļešu tirdzniecības pirmajā dienā tika saņemts vairāk nekā miljons pieprasījumu pēc 95 000 biļešu. Vai atbildīgās institūcijas, pasākuma rīkotāji un tirgotāji piecu gadu laikā ir labi izpildījuši mājasdarbu, labojuši kļūdas, mācījušies no tām un ņēmuši vērā arī šo fenomenu, ka ir tik daudz cilvēku, kuri vēlas šos svētkus izbaudīt klātienē? Diemžēl kārtējo reizi jāsecina, ka mājasdarbu nevaram ieskaitīt, jo daļa pircēju sūkstās par to, ka nav bijis precīzi norādīts laiks, cikos sāksies biļešu tirdzniecība internetā, jo daudzi virtuālajā rindā esot iestājušies jau krietni pirms pulksten 11, tāpēc arī tikuši pie biļetēm, bet tie, kuri godīgi gaidījuši pulksten 11, palikuši bešā. Tāpat radies pārpratums ar internetā apmaksātām, taču nesaņemtām biļetēm. Lielāko sašutumu, protams, izraisa tas, ka tajā pašā dienā šī biļetes pat par četrkāršu cenu sāka tirgot arī sludinājumu portālā “ss.com”, piemēram: “Pārdodu vairāksolītājam savas četras biļetes uz noslēguma koncertu Mežaparkā.” Kas var atbildēt, kā cīnīties pret šo iekšējo cilvēka tukšumu un nepārvaramo vēlmi nopelnīt?
Pēc daudzajām kļūmēm kultūras ministre Dace Melbārde teikusi, ka nākamo Dziesmu un Deju svētku biļešu tirgotāju varētu izraudzīties starptautiskā konkursā vai varētu rīkot biļešu izlozi: “Acīmredzot Latvijā nav pakalpojuma sniedzēja, kas operatīvi var sniegt pakalpojumu 100 000 un vairāk pircēju. Nākotnē mums jārīko starptautisks konkurss vai arī jāatgriežas pie scenārija rīkot biļešu izlozi.”
Un atkal: vērtēsim, labosim, darīsim, centīsimies… nākotnē… Bet kas ir izdarīts vakar, aizvakar, pēdējo piecu gadu laikā, lai šodien tā nebūtu jāsola, ka 2023. gadā tā noteikti vairs nenotiks? ◆
