Sieviešu koris “Anima” rīt, 3. martā, Kokneses kultūras namā svinēs savu 20. jubileju koncertā “Man dziesmiņa līdzi nāca”, kurā izskanēs arī Dziesmu svētkiem gatavotais repertuārs.
Izdziedāts bagātīgs repertuārs
1998. gada janvārī Vislatvijas Dziesmu svētku gaidās arī Koknesē ietrīsējās dziesmu mīlošo sieviešu dvēseles. Kordiriģentes Silvijas Cīrules vadībā tapa un ieskanējās koris “Anima” (tulkojumā no latīņu valodas — “dvēsele”), aizskanot līdz Rīgai, lai izskanētu daudzbalsīgajā kopkorī.
Kora sastāvs, gadiem ritot, vairākkārt ir mainījies, mainījušās arī diriģentes — Aija Liepiņa dziesmoto pavedienu, ko saņēma no Silvijas Cīrules, tālāk ir nodevusi Leldei Kamzolei-Gagainei, kura to turpina šķetināt un tīt daudzkrāsainajā kamolā. Šajos divdesmit gados izdziedāts bagātīgs repertuārs.
Dziesmu svētki korim ir neaizmirstamais piedzīvojums, gatavošanās svētkiem ir lielisks dzinulis saņemties, pieteikties korī un cītīgāk gatavoties, lai, ziedu vainagiem rotātas, stalti izietu galvaspilsētas ielās Dziesmu svētku gājienā kopā ar citiem sava novada kolektīviem, kā arī pieskandinātu Mežaparka Lielo estrādi, uzgavilējot virsdiriģentiem milzīgajā kopkorī.
“Es dziedu, jo esmu laimīga”
Kas liek nākt uz kora mēģinājumiem arī tajos gados, kad vieni lielie Dziesmu svētki jau “aizdziedāti”, bet līdz nākamajiem atkal jāpagaida?
Uz šo jautājumu “Animas” dziedātājas atbild filozofiski, praktiskāk, gan puspajokam medicīniski: “Es dziedu, jo tā es runāju”, “Es dziedu, jo mūzika sirdī ienes mieru, liek sapņot un noticēt visam labajam”, “Es dziedu, jo mūzika ir mana reliģija, tā nemelo”, “Es dziedu, jo tā es iepazīstu sevi”, “Es dziedu, jo esmu laimīga”, “Es dziedu, lai skaņās pieskartos otra dvēselei, lai iemācītos sadzirdēt, ieskanēties un saskanēt kopā. Ne tikai dziesmā”, “Es dziedu, lai dvēsele līksmotu!”, “Es dziedu, jo ticu, ka dziesmā ir spēks. Spēks aizkustināt, sadzirdēt, domāt un just”, “Es dziedu, jo mūzika dziedē un relaksē dvēseli”, “Es dziedu, lai atbrīvotos no ikdienas spriedzes, stresa un piedalītos dažādos koncertos un izklaidētos”, “Es dziedu, jo man patīk, mēģinājumi, koncerti ir kā patīkama un vajadzīga “atslēgšanās” no ikdienas rutīnas un rūpēm”, “Es dziedu, jo tas mani uzlādē un dod enerģiju, pozitīvi uzlādē manas baterijas ikdienas skrējienam”, “Es dziedu, lai man nesamazinātos plaušu tilpums”, “Es dziedu, jo man vienkārši patīk. Dziesma reizēm nomierina un relaksē, citreiz liek celties kājās un ļauj darīt un darīt, darīt un nogurt neatļauj.”
Plaukuma laiks un īstā ziedēšana
Kora dalībniece Anita Liepiņa teic, ka dziedāšana “Animā” — tā ir kopā būšana ar jaukiem cilvēkiem, kurus vieno dziesmas mīlestība. “Nav vārda, ar kuru varētu raksturot šo izjūtu. Pati diriģente Lelde atzīst, ka šeit ir guvusi arī savu spēju pārbaudi, izaugsmi un apliecinājumu tam, ka darot viss ir iespējams! Kas gan ir 20 gadi mūžīgā Laika okeānā?! Tāds nieks vien… Dziesmotam kolektīvam tas ir spirgts plaukuma laiks, īstā ziedēšana. Savukārt Latvijas likumdošanā 20 gadi ir minimālais termiņš, kas jāpavada ieslodzījumā, pirms var lūgt atbrīvošanu uz mūžu notiesātais. Cerams, ka “Animas” meitenes nealks pēc atbrīvošanas un ar patiesu prieku paliks dziesmas gūstā visa sava mūža garumā!” domā Anita Liepiņa. ◆
