Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, 26. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz nodrošināt publisku informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks. Par šo datu publiskošanu īpašu neapmierinātību pauž nevalstisko organizāciju pārstāvji no Latvijas Pilsoniskās alianses, apgalvojot, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi ignorējuši šīs nozares specifiku un nepelnīti ierindojuši pilsoniski aktīvākos iedzīvotājus vienā listē ar iespējamajiem nodokļu nemaksātājiem.
Saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas ilgtspējīga biznesa centra pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009. — 2016.” otru lielāko ēnu ekonomikas īpatsvara daļu — 40,2% — Latvijā 2016. gadā joprojām veidoja “aplokšņu algas” — algas daļa, kuru uzņēmēji reāli maksā, bet slēpj no valsts.
Savukārt VID norāda, ka atrodamā informācija veicinās darba ņēmēju tiesību aizsardzību, dodot tiem iespēju pirms pieteikšanās konkrētajā darbā izvērtēt darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos, tādējādi izvētījot visus iespējamos riskus, kas saistīti ar iespējamo darba attiecību nodibināšanu.
Māris Kaminskis no zemnieku saimniecības, kokaudzētavas “Dzērves” Valles pagastā
— Ar šo sarakstu laikam tiekam kārti pie kauna staba. Patiesībā VID vajadzētu priecāties, ka mēs, mazie uzņēmēji, vēl spējam maksāt minimālo algu, bet drīz arī to nevarēsim. “Dzērves” nodokļus maksā jau četrpadsmit gadu. Tomēr, ja tā turpināsies, cilvēki brauks prom un nevienam stādi nebūs vajadzīgi, turpmāk būs grūtāk. Lai valsts parūpējas par to, lai Latvijā neimportē stādus, vai palīdz sameklēt noietu ārzemēs. Arī visu šo uzņēmumu salikšana vienā sarakstā, manuprāt, ir nepareiza. Jāņem vērā specifika. Kokzāģētavu nevar salīdzināt ar stādaudzētavu, kurai lielāki ienākumi ir tikai divas reizes gadā. Šo biznesu kā sezonāla rakstura nosaucis arī Lauku atbalsta dienests. Pašlaik ir gadījies tā, ka no otra darba algas pašvaldībā Rīgā nomaksāju “Dzērvju” darbinieku nodokļus. Ja ieņēmumi būtu pietiekami, arī saviem darbiniekiem maksātu vairāk nekā minimālo algu. Diemžēl iedzīvotāju ienākumu līmenis nav cēlies, pat neraugoties uz minimālās algas palielināšanu. ◆
Inguna Kronberga, tehnoloģe uzņēmumā “Ursula M” Aizkrauklē
— Situācijas uzņēmumos ir ļoti dažādas. Saprotu, ka VID, neko neanalizējot, paņēmis datus no konteksta un pielicis pie staba. Vai ar to jānodarbojas VID, un ko ar to viņi vēlas panākt? Ja tas paredzēts darba ņēmējiem, tad katrs jaunais darbinieks nāk jau ar konkrētu algu un pienākumiem un informācija sarakstā nebūt nebūs objektīva. Vai tās ir VID funkcijas — pateikt, cik liela alga ir katrā uzņēmumā? Vai “aplokšņu algas” ir lielākais bieds Latvijas ekonomikai? Zinām skandālus ar bankām, kur nelegālās darbībās figurē daudz lielākas summas. Joprojām aktuāls ir citāts no romāna “Mērnieku laiki”, ka dzīvē, kā smejas, tā notiek: mazos zagļus liek cietumā, lielos — ceļ augstos amatos. ◆
Normunds Audzišs, SIA “Skrīveru saldumi”, SIA “Dimdiņi” valdes loceklis
— No vienas puses, mūsdienās alga ir virs minimālās, pat ja esi godīgs, maksā visus nodokļus. Ja darbinieki ir ar mieru saņemt vien minimālo algu, tad varu tikai par viņiem pabrīnīties. Cits jautājums — cik daudz viņi strādā, varbūt mazāk par pilnu slodzi? Tomēr, ja cilvēks ir nodarbināts pilnu slodzi, tad īsti nesaprotu, kā viņam var maksāt tikai minimumu? Runājot par VID rīcību, publiskojot šādu sarakstu, to nenosodu, jo to var saukt par preventīvu pasākumu. Tikai žēl cilvēku, kuri biznesu tikko sākuši. Viņiem ir zināmi apstākļi, kādēļ ienākumi vēl nav lieli, un, godīgi maksājot nodokļus, tik un tā nonākuši sarakstā. Noteikti, ka visus “vienā maisā” nevajadzēja likt. Varbūt vajadzēja izvērtēt uzņēmumus un publiskot tos, par kuriem VID ir vismaz 80% pārliecība kā par krāpniekiem. Pārējiem tas būtu kā signāls, ka pēc kāda laika — mēneša, pusgada — arī viņi var tikt iekļauti sarakstā. Tas arī varētu stimulēt uzņēmumus censties pelnīt vairāk, maksāt vairāk un nenonākt sarakstā. VID nevajadzētu darboties tikai ar pātagas metodēm, ar draudiem daudzus uzņēmumus izputinās. Nepieciešamas palīdzības programmas, konsultācijas, atbalsts. Cita lieta, ka uzņēmums ir ar daudzu gadu pieredzi un joprojām maksā tikai minimālo algu. ◆
