Aizvadītā nedēļa bija mierīga. Uzmanība tika pievērsta kārtējiem darbiem — sporta centra darbības uzturēšanai, sporta pasākumu organizēšanai un 2018. gada pasākumu plāna izveidei. Lauvastiesa — 80% — no grafikā esošajiem pasākumiem ir tie, kas notiek regulāri ik gadu. Vēl ir tādas ieceres, pie kurām jāstrādā, lai tās realizētu.
Man personīgi ziemas sporta veidi patīk labāk nekā vasaras aktivitātes. Priekšroku dodu slēpošanai, gan kalnu, gan distanču. Lielākoties slēpoju tepat, taču reizi gadā cenšos aizbraukt uz lielākiem kalniem Austrijā vai Itālijā. Tā ir kļuvusi par tradīciju vairāk nekā desmit gadu. Latvijā ziema ir īsa, nedrīkst laist garām nevienu iespēju izkustēties. Aizvadītajā nedēļā uz slēpēm kāpu katru dienu. Labprāt spēkus pārbaudu, piedaloties sacensībās. Esmu bijis uz diviem Pļaviņu novada biatlona čempionāta posmiem, kā arī nedēļas izskaņā piedalījos Aizkrauklē “Ziemas dienas” slēpojumā.
Sekoju līdzi Latvijas sportistu panākumiem ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Neaizraujos ar vietu prognozēšanu, tomēr daži sportisti šosezon bija labi pastrādājuši, un, protams, ka cerēju redzēt tautiešus uz olimpiskā goda pjedestāla. Skeletonists Martins Dukurs bija viens no reālākajiem medaļu pretendentiem, tāpat arī mūsu kamaniņu braucēji varēja būt ātrāki. Kopumā sportisti ir finišējuši savu spēju robežās, olimpiskās spēles nav galā, latviešiem vēl ir iespējas pacīnīties par godalgām.
Visi Latvijas delegācijas pārstāvji ir nopietni gatavojušies sacensībām. Kādam pietrūka meistarības, citam veiksmes. Priecājos par novadnieci distanču slēpotāju Patrīciju Eiduku. Patrīcija 10 kilometru distancē brīvajā stilā finišēja 44. vietā. Tas ir lielisks panākums debijai olimpiskajās spēlēs, par rezultāta augstvērtīgumu liecina arī fakts, ka viņa sacensībās laboja Latvijas rekordu. Pats strādāju ar bērniem un jauniešiem un zinu — lai sasniegtu labus rezultātus, sportā ar talantu vien ir par maz. Nepieciešams ieguldīt milzu darbu, lai kļūtu par meistaru un spētu radīt konkurenci labākajiem valstī un pasaulē. Patrīcijai ir tikai 18 gadu, šis ir viņas kā sportistes ceļa sākums. Lepojos, ka Patrīcija pratusi izvirzīt prioritātes, ievērot dzelžainu treniņu režīmu visa gada garumā un iekļuvusi distanču slēpotāju elitē.
Manuprāt, olimpiskās spēles nevar uzskatīt par sportistu atskaites punktu. Atlēti līdz tam aizvadījuši daudzas sacensības, izkristalizējušies sezonas līderi. Olimpiskās spēles ir vienas sacensības, tāpat kā visos mačos ir daudz faktoru, kas ietekmē sportista sniegumu. Šoreiz svarīga ir arī spēja adaptēties, lielākoties liela mēroga sacensības notiek Eiropā, Dienvidkoreja daudzējādā ziņā atšķiras, tādēļ atlētiem jāspēj pielāgoties. Tāpat kā citas reizes, arī šogad sacensībās bija vairāki pārsteigumi — sportisti, kuri visu sezonu bija pārliecinoši līderi, palika bez godalgām, savukārt citiem izdevās necerēti labs sniegums, kas vainagojās ar olimpisko titulu.
Olimpiskās spēles — tie ir svētki! Sportiskais gars nepazūd, taču kopības un svinīgā sajūta, manuprāt, ir svarīgāka.
Vērtējot Latvijas delegācijas kopējo sniegumu, jāsecina, ka sportisti ir mazliet zem cerētā līmeņa. Protams, individuāli ir sportisti, kas pārspēja cerības un izcīnīja augstāku vietu, kā prognozēts. Viens no šādiem veiksmes stāstiem ir mūsu ātrslidotājs Haralds Silovs, kurš sacensībās izcīnīja ceturto vietu. Arī Patrīcijas sniegums pārsniedza cerēto.
Vēlos aizstāvēt Latvijas sportistus no tiem komentētājiem, kas sociālajos tīklos viņus sauc par tūristiem. Visi sportisti ir ieguldījuši lielu darbu, izpildījuši sacensību normatīvus. Viņi ar sviedriem ir nopelnījuši savu vietu Latvijas komandas sastāvā. Ieguldītais darbs ir pārāk liels, lai viņus tā vienkārši sauktu par atpūtniekiem. Šādi nepārdomāti apvainojumi ir nevietā.
Lielu sašutumu sabiedrībā izraisīja pirmie šī gada elektroenerģijas rēķini. Lielākoties sadārdzinājums ietekmējis lauksaimniekus. Šīs nozares pārstāvjiem kopš šī gada sākuma jāmaksā par 40% līdz 80% vairāk. Šobrīd notiek diskusijas par jaudas obligātā iepirkuma komponentes par ampēriem atcelšanu. Spiediens tiek izdarīts uz ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu. Ja ministrs nespēs atrisināt šo jautājumu, tiks prasīta viņa demisija. Atcelšana no pienākumiem, cilvēku rotācija no viena amata citā nerisina problēmas. Ašeradens savā amatā strādā un pārzina dažādas jomas aktualitātes. Tas, ka vienā jautājumā radušās problēmas, nenozīmē, ka viņš ir slikts speciālists. Vajag motivēt un vispirms ļaut situāciju labot, nevis uzreiz draudēt ar demisiju.
Ministru kabinets diskutēja par darbaspēka piesaisti no ārzemēm dažās jomās. Šajā jautājumā nesaskatu problēmas — ja ir vakance un nepieciešams kvalificēts darbaspēks, tad kādēļ gan to nepiesaistīt no ārzemēm, ja pašiem tāda šobrīd nav? Runa ir par jomām, kurās Latvijā radies darbaspēka robs — fizika, ķīmija, matemātika, statistika, apstrādes rūpniecība, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze un citas. Nav nozīmes tautībai, svarīga ir kvalifikācija. Pašmāju speciālistiem būtu interesanti strādāt kopā ar citas izcelsmes profesionāļiem, kā arī tā būtu lieliska iespēja mācīties no labākajiem. Ja persona nerada apdraudējumu, tad neredzu iemeslu, kādēļ šķirot pēc izcelsmes.
