Šonedēļ Latvijas Televīzija sāk 16 raidījumu ciklu par filmām, kas top Nacionālā kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”. Līdz pavasarim ceturtdienu vakaros būs skatāmi astoņi raidījumi, un pēc pirmā stāsta norisināsies arī simtgades pirmās filmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” pirmizrāde sabiedriskās televīzijas ēterā — tā LTV1 būs skatāma svētdien, 18. februārī.
Kurai filmai jūs piešķirtu latviešu labākās filmas statusu?
Māra Kaijaka (Svīre), rakstniece, vairāku filmu scenāriju autore
— Kolosālas filmas ir “Ceplis”, “Nāves ēnā” un “Pie bagātās kundzes”. Tajās ir saturs, kura diemžēl pēdējā laikā Latvijā tapušajām filmām daļēji vai pilnībā trūkst. Nosauktās filmas liek cilvēkam domāt arī pēc tam. Ja iznāc no kinoteātra, bet salāti veikalā interesē vairāk nekā redzētā filma, tad lielas mākslas tajā nav. Tā man bija pēc filmas “Nameja gredzens” noskatīšanās.
“Nāves ēnā” liek uzburt prātā daudzas variācijas — kāpēc nevarēja būt citādāk, vai vēl kāds nevarēja izglābties? Tāpat “Ceplis” ar savu šarmu — Rolands Kalniņš zināja un prata filmā ielikt pirmskara Latvijas dzīves šarmu. Aktieru spēle, arī ģeniālais Eduards Pāvuls, un, protams, slavenais teiciens: “Es biju varens. Un būšu varens!” Filmā “Pie bagātās kundzes” savukārt ir smalkā ironija, kas der līdz šai dienai. Par daudz ko.
Šīs filmas uzņemtas pirms daudziem gadiem, taču, ja momentā varu tās nosaukt un redzēt gara acīm, tad tās ir labas! Saturs, režija, aktieru spēle — ja tas ir kopā skaistā buķetē, tad filma ir mūžīga. Manuprāt, šīs filmas skatīsies vēl pēc simt gadiem, un tās aizvien būs kā jaunas! ◆
Astrīda Mencendorfa, Seces kultūras nama vadītāja
— No pēdējā laikā tapušajām mana favorīte ir filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Viegla valoda, saprotams saturs, un tajā vieglākā veidā mēģināts parādīt daudzas mūsdienu problēmas.
Man ļoti patīk latviešu kino, un pie savām favorītēm varu pieskaitīt vairākas režisora Jāņa Streiča filmas, arī “Man draugs — nenopietns cilvēks”. Tajā ir apbrīnojama aktieru spēle, īpaša sirsnība, kas no šīs filmas strāvo. Ļoti patīk filma “Teātris” — izsmalcināts darbs ar izsmalcinātiem aktieriem. Filmā patīk arī mūzika un veids, kā režisors atklāj stāstu. Fascinē aizkadra balss filmā, kā atklājas tās saturs un doma. ◆
Kārlis Lišmanis, Jaunjelgavas amatierteātra režisors
— Mani uzreiz pārņem tāds nacionālais sentiments, un vispirms gribas nosaukt režisora Jāņa Streiča “Likteņdzirnas”, kurā Artūrs Skrastiņš dzied tautā jau iemīļoto dziesmu. Vēl man patīk “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās”, savulaik patika arī “Purva bridējs”. Un, protams, mūsu zelta klasika — “Dāvana vientuļai sievietei” un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tajās ir tas latviski mentālais humors, kas nav samākslots. Uzskatu, ka sauklis — likt domāt skatītājam! — mūsdienās īpaši nestrādā. Ko mēs tur nieka varam likt domāt! Šī ir industrija, kur jāizdzīvo ar tiem naudas līdzekļiem, kādi ir. Lielākoties visas latviešu filmas esmu redzējis, bet jaunākās gan tikai tās, kas rādītas televīzijā. Vēl neesmu redzējis ne “Nameja gredzenu”, ne citas nupat tapušās filmas, bet ceru drīz noskatīties. No jaunākajām nacionālpatriotiska un baudāma šķita filma “Rīgas sargi”, kas uzņemta kinopilsētiņā “Cinevilla”. ◆
