Lai gan cenas veikalos par to neliecina, šī gada sākumā Latvijā piena iepirkuma cenas samazinājušās par apmēram desmit centiem. Daudzi zemnieki ir izmisumā, bet Aizkraukles puses piensaimnieki atzīst: bijušas sliktākas situācijas, taču tāpat ir jāstrādā!
Piena iepirkuma cenas Latvijā kopš gada sākuma pazeminājušās par desmit centiem, sasniedzot 26 — 27 centus par kilogramu. Daudzi zemnieki saņem vēl mazāk, un tas viņos rada izmisumu. “Iepirkuma cenas visvairāk samazinājis “Rīgas Piena kombināts”, “Valmieras piens”, “Limbažu siers” un “Latvijas Piens”, savukārt “Latvian Dairy” palicis parādā kooperatīviem par iepirkto pienu aptuveni 1,8 miljonus eiro,” laikrakstam “Dienas Bizness” atklāj Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.
Nozares eksperti nesaprot, kāpēc vidēji Eiropas Savienībā piena cena samazinājusies par vienu līdz diviem centiem, bet Latvijā uzreiz par 10 centiem kilogramā. Saistībā ar šo faktu piena ražotāji rīkos ārkārtas sapulci un vērsīsies pie kolēģiem Briselē.
Zemnieki daudzviet Latvijā uzskata, ka situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi jāmaksā. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēris, ka piena iepirkuma cenas kritums nav tik dramatisks, tāpēc nevar runāt par krīzi piensaimniecības nozarē. Viņš atgādināja, ka krīzes situācija tiešām bija pēc tam, kad Krievija pirms aptuveni diviem gadiem ieviesa embargo piena produktu ievešanai, bet šobrīd tādas nav.
Kā situāciju vērtē Aizkraukles puses piensaimnieki?
“Izķepurosimies, kas mums cits atliek!”
“Situācija piensaimniecībā šobrīd ir ļoti dramatiska,” piekrīt Zaiga Betaka, piemājas saimniecības īpašniece no Kurmenes. “Turklāt šoreiz mums zaudējumus nekompensēs un neteiks, ka vainīga Krievija vai kāds cits. Tagad šī situācija skaitoties viļņveida cenu kustība piena nozarē. Tātad skaidrs ir tikai viens — atkal esam viļņa apakšā, un neviens mums neko nepiemaksās. Uzskatu, ka šī ir vēl lielāka krīze nekā tā sauktā Krievijas embargo krīze. Es gan nesaskatu iemeslu, kāpēc piena iepirkuma cenas kritušās, turklāt veikalā pircēji to nemaz neizjūt. Vienīgais izskaidrojums varētu būt tas, ka ir iepirkti piena pulveri, kuri tagad jālaiž tirgū, tāpēc piena cena krītas. Nekādu citu loģisku pamatojumu nevaru izdomāt.”
Viņa atzīst, ka piena cenas ir strauji kritušās. Rīgas puses piena pārstrādātāji pienu iepērkot par 21 centu (bez PVN) par kilogramu, arī Jēkabpils pusē piena iepirkuma cena samazinājusies. “Tā aizvien samazinās jau no decembra,” saka piensaimniece. “Mēs saņemam mazliet virs 20 centiem par piena kilogramu bez PVN.”
“Turklāt mēs vēl īsti nezinām, kā būs turpmāk, jo esam palikuši bez darbavietas — saņēmām paziņojumu, ka no 1. marta pienu vairs neiepirks Bauskas uzņēmums “Baltic Dairy Board”, kuram līdz šim pārdevām pienu. Patlaban mēģinām atrast, kur mums par pienu maksātu pieņemamu cenu. Raugāmies uz Jaunpils, Jēkabpils vai Alojas pusi, bet vēl jāizvēlas.”
Kurmeniete saka: kredītus neesam ņēmuši, līdz ar to galus var savilkt. “Vai tad zemnieks kādreiz badu miris!” nosmej viņa. “Mazāk ēdīs, slaidāks būs! Izķepurosimies, kas mums cits atliek!”
Zaigas Betakas piemājas saimniecībā ir 30 slaucamas govis.
Skaļi neprotestē
Vietalvas piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Bites” valdes priekšsēdētāja Biruta Pudniece bilst: “Vismaz februārī piena iepirkumu cenu kritums nav bijis ievērojams — tā samazinājusies apmēram vienu centu par kilogramu. Vēl gan nevaram prognozēt, kā būs martā. Ceram, ka tik drastiski nebūs.”
Viņa atklāj, ka Vietalvas puses zemnieki patlaban ir apmierināti. Viņi atzīst: būtu labi, ja piena iepirkuma cena būtu ne mazāka par 25 centiem par kilogramu, taču patlaban tā esot pat mazliet lielāka. Lielajiem zemniekiem tā ir vēl augstāka.
“Šobrīd situācija piensaimniecībā nav tik dramatiska, mēs vismaz pagaidām skaļi protestēt nevaram,” saka Biruta Pudniece. “Mums decembrī un janvārī piena iepirkuma cenas bija vienādas. Tie pārstrādātāji, kuriem mēs pārdodam pienu, apgalvo, ka martā sliktāk nebūs. Uz to arī ceram!”
Viņa piebilst, ka piensaimniekiem traģiska ir situācija, kad piena iepirkuma cenas nokrīt zem pašizmaksas. “Kamēr tā nav, zemnieki var uzelpot,” saka vietalviete. “Tai jābūt vismaz 25 līdz 30 centiem par kilogramu, taču tas atkarīgs no saimniecības — cik tā ir liela, moderna, kādas ir izmaksas, vai jāmaksā algas. Tā kā mūspuses zemnieki lielākoties strādā paši, ir mazākas saimniecības, izmaksas nav tik lielas.”
Nepelna, tikai izdzīvo
“Uzskatu, ka situācija piensaimniecībā vēl ir normāla, jo ir bijušas vēl kritiskākas situācijas,” saka Seces pagasta zemnieku saimniecības “Krēsliņi” īpašnieks Beverīns Baumanis-Baums. “Lielajās saimniecībās, kurās ir daudz lopu, īpašu krīzi vēl neizjūtam. Ja saimniecībā ir desmit govis, tad patlaban tās jau strādā ar mīnusiem. Tie, kuri slauc piecdesmit govis, kaut kā var ķepuroties. Pelnīt nevar, jo naudu jau visur vajag, taču izdevumi jāplāno.”
Zemnieku saimniecībā “Krēsliņi” ir apmēram 80 slaucamas govis.
“Es piena cenu kritumu vēl neesmu izjutis,” saka Seces puses zemnieks. “Par litru piena patlaban saņemu 24 centus bez PVN. Tā vēl ir normāla cena. Tā atkarīga no pārdotā daudzuma — jo vairāk piena pārdod, jo tā ir lielāka.”
“Ja kredītu nav, izdzīvot var,” saka Beverīns Baumanis-Baums. “Man gan ir kredīts, kas ņemts zemes iegādei, taču ik mēnesi maksājamā summa ir neliela, un to neizjūtu kā slogu.”
Zemnieks piebilst: “Lai kāda būtu situācija, zemniekam ir jāstrādā! Cita risinājuma jau nav.” ◆
