Piedod, ka uzreiz neatbildēju uz Tavu vēstuli, jo gadījās visādas ķibeles.
Mana sieva Berta pēc Jaungada veica dāvanu inventarizāciju. Katrai dāvanai pielikām zīmi ar dāvinātāja vārdu, jo sešas sveces un četri šampūni mums nav vajadzīgi. Nākamgad varēsim atdāvināt citiem.
Mana Berta sapratusi, ka nauda vai nu jāpelna, vai “jātaisa”. Un tā viņa, kopš ir pensijā, man neko par pliku paldies vairs nedara. Ja saklāj gultu vai pagatavo ēst, man jāmaksā. Piešuj kreklam pogu, atkal jāmaksā. Daudz jau neprasa, bet mēnesī man jāšķiras no 60 līdz 70 “eirikiem”. Tā nu viņa bija “sapelnījusi” krietnāku summu, izdomāja, ka man viņa jāved uz Šauļiem. Vācu bodē “Lidl” un “Maximā” esot lielas atlaides.
Berta bija sarunājusi vēl trīs draudzenes, un tā mēs janvārī agri rītā braucām uz Šauļiem. Veikalu “ķemmēšanā” Šauļos bija ieradušies daudz latviešu. Veikalā latviešu valoda bija dzirdama vairāk nekā lietuviešu. Ko tik tās sievietes sapirkās! Sākot no apakšveļas, beidzot ar atejas papīriem. Nerunājot par pārtikas produktiem. Sviestu izpirka dažās stundās. Maksā krietni lētāk. Mana Berta atstiepa pat kartupeļu maisu. Mašīnu piekrāvām, nebija, kur pašiem sēdēt. Ja tu brauksi uz Šauļiem, neņem pasažierus! No šī brauciena saslimu. Bet par to citreiz. Sveicieni Izbellai!
Tavs Georgs
Sveiks, Georg!
Biju jau nobažījies, kur esi pazudis. Domāju, ka Tevi kāds bacilis piebeidzis. Jums jau tomēr tas Rīgas gaiss nav tik dzidrs kā lauku miestiņā. Mums lielākā daļa aizbraukusi uz ārzemēm, tāpēc arī nav tik daudz cilvēku, kas piesārņo gaisu ar baciļiem.
Tev jau ar tām svētku dāvanām tāpat kā mums, vienīgā atšķirība, ka mums to rotācija notiks drīzāk nekā Jūsu ģimenē. Izabella izdomājusi, ka jaunais gads jāsvin arī austrumnieku stilā — tas sāksies naktī no 15. uz 16. februāri. Viņa jau saaicinājusi draugus un priecājas, ka nevajadzēs pirkt dāvanas, tagad galvenais — kādam neatdāvināt viņa paša pirkto dāvanu. Bet pats trakākais, ka es kā muļkis jau 31. decembrī Jauno gadu sagaidīju dzeltenā kreklā, tagad man atkal tas jāvelk mugurā. Goda vārds — jūtos kā cālis. Bet Izabella uzstāj, ka tā var pielabināties gada pavēlniekam Sunim. Iedomājies, viņa pat mūsu taksi bija ietērpusi dzeltenā kostīmiņā. Un visas tās dumības Izabella smeļas internetā. Kā Tu domā, vai tā pasaule neiet uz galu?
Labi, ka tu mani apgaismoji par to braucienu uz Šauļiem. Izabella jau sen īd, ka vajadzētu aizlaist pie kaimiņiem uz tiem lētajiem veikaliem. Pēc Tava apraksta sapratu, ka man tomēr kaut kur vajadzēs aizņemties piekabi, jo manas Izabellas pirktspēja ir kā divām tavām Bertām. Redz, cik interesanti iznāk — jau padomju laikos laidām uz leišiem pēc lētā sviesta, tagad atkal tas pats. Tā laikam ir tā attīstība pa spirāli.
Nu šoreiz beigšu. Ar nepacietību gaidīšu kādu rindu no Tevis! Turamies!
Cieņā — Indriķis
