Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par ātro kredītu devēju reklāmu ierobežojumu. Iniciatīvas pārstāvis ir Aleksejs Piskunovs, viņš rosina noteikt maksimālo ātro kredītu devēju reklāmas rādījumu skaitu dienā vai vienā reklāmas pārtraukumā televīzijā un radio, kas patlaban pārsniedzot trīs vai pat četru ātro kredītu reklāmas vienā reklāmas pārtraukumā. Jau pirms diviem gadiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrā atzina, ka ātro kredītu reklāmām jābūt neitrālākām, jo tās līdz šim apzināti veidotas, lai “ievelk” un pievilina iedzīvotājus ņemt šos kredītus.
Vai reklāmu ierobežošana, satura neitralizēšana atturēs cilvēkus ātri un viegli aizņemties, nedomājot par to, kā spēs atmaksāt? Kāpēc Latvijā šis aizņēmumu veids joprojām ir tik viegli izmantojams?
Nadežda Jeremejeva, Informācijas tehnoloģiju daļas vadītāja LAS “Reverta”, neretiete
— Manuprāt, ātro kredītu reklāmas ierobežošana medijos pilnībā neatturēs cilvēkus ātri tikt pie aizdevuma, bet samazinās spontānu notikumu skaitu. Visdrīzāk labāku efektu dotu pamācošas un izglītojošas reklāmas, kas mudinātu cilvēkus aizņemoties izvērtēt savas iespējas atmaksāt, lai pēc zināma laika nerastos problēmas nokārtot savas finansiālās saistības pret konkrētām kredītiestādēm. Izvēloties ātros kredītus, aizņēmējs bieži zina šī piedāvātā produkta galveno priekšrocību — ātro pieejamību, un pamācoši video, publikācijas medijos aicinātu saprast, ka aizdevuma cena ir dārga, palīdzētu to izrēķināt.
Aizņēmuma veids populārs ir tieši tāpēc, ka ir viegli pieejams un noformēšanas process ir vienkāršs, tas ir, lai iegūtu ātro kredītu, nav jāaizpilda dažādi dokumenti un jāiesniedz dažādas izziņas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta un citām iestādēm, ir iespēja aizņemties naudu, neizejot no mājām, ir iespēja saņemt kredīta līdzekļus savā bankas kontā īsā laika periodā. Pirmais kredīts parasti ir bez procentu maksas, un nav nepieciešams nodrošinājums. Tik vieglas kredīta pieejamības un ātra noformēšanas procesa dēļ aizņēmējam nav laika kārtīgi pārdomāt visus potenciālos variantus, izsecināt, vai šis kredīts vispār ir nepieciešams, un saprast kredīta trūkumu — augstas lietošanas procentu un kavējuma, un soda procentu likmes. Diemžēl rodas problēmas bezatbildīgiem aizņēmējiem, jo nauda, liekas, ir viegli pieejama, viens kredīts tiek dzēsts, nokārtojot nākamo. Lai pasargātu šo cilvēku grupu no iekļūšanas šajā parādu karuselī, manuprāt, ir nepieciešami arī stingrāki noteikumi, kas regulētu ātro kredītu izsniegšanu, lai kredītiestādēm būtu jāveic klienta maksātspējas izvērtēšana, ja arī aizdevuma summa ir neliela, varbūt pat jāpaaugstina klienta vecums, no kura var aizņemties.
Manuprāt, tikai ar sabiedrības izglītošanu un pareizas informatīvās kampaņas nodrošināšanu Latvijā var panākt, ka cilvēki sāk rūpīgāk domāt par savām finansēm — rēķināt savus ienākumus, izdevumus, sāk saprast saistības, kuras uzņēmušies, un sāk veidot uzkrājumus, nevis aizņemas no jauna. Tas arī ir dzīvesveida jautājums. Vieni cilvēki dzīvo no algas līdz algai, citi, pat ja arī ienākumu līmenis ir zems, spēj uzkrāt. Arī situācija apkārt ir tāda, ka depozītu procentu likmes ir zemas, zem inflācijas līmeņa, nauda zaudē savu vērtību, tāpēc cilvēks varbūt vairāk tērē, nevis krāj. ◆
Edgars Ratnieks, Aizkraukles novada domes deputāts, bijušais bankas “Citadele” Aizkraukles klientu apkalpošanas centra vadītājs
— Es noteikti arī esmu par ātro kredītu devēju reklāmu ierobežojumu. Manu paziņu lokā ir ātro kredītu “upuri”, kuri apgalvo, ka reklāmas ir diezgan agresīvas un uzbāzīgas. Ātro kredītu reklāmas ir uzbāzīgas ne tikai medijos, tās regulāri sūta klientu e-pastiem, pastāvīgi sūta īsziņas ar jauniem, arvien “izdevīgākiem” piedāvājumiem. Diemžēl novērojumi liecina, ka ātros kredītus pārsvarā ņem iedzīvotāji ar maziem ieņēmumiem, kuriem liekas, ka aizņemoties atrisinās īslaicīgas finansiālas grūtības. Praksē ir citādāk, jo lielākoties tie pārvēršas par ilglaicīgām problēmām. ◆
