Zemkopības ministrija (ZM) ar nozares pārstāvjiem un citiem lietpratējiem arī šogad turpinās apspriest mežu apsaimniekošanas noteikumu maiņu. Ciršanas noteikumu grozījumu projekts, kas pērn pēc vairāk nekā pusgadu ilgušas apspriešanas nenoteiktu laiku atlikts, pagaidām netiek virzīts uz Ministru kabinetu, bet diskusijas par to turpināsies.
Visi aspekti
Apspriešanā piedalījās vides organizācijas, kuras atklātā vēstulē norāda uz MK noteikumu “Par koku ciršanu mežā” necaurskatāmu virzīšanu, kā arī nepietiekami atklātu mežu politikas veidošanas procesu. Pasaules Dabas fonda Latvijā izpilddirektors Jānis Rozītis uzsver — mežu apsaimniekošanas noteikumu maiņai vajadzīga izsvērta diskusija.
Vides aizstāvji pauž, ka ZM gatavoto grozījumu projektu — nozīmīgākās izmaiņas mežu normatīvos pēdējos gados — neatbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides konsultatīvā padome. Vēstulē pausts viedoklis, ka plānotie grozījumi “bija drauds Latvijas mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, jo pamatoti vienīgi ar ekonomiskiem ieguvumiem, aizmirstot par vides kvalitāti”. “Mežs dod dzīvesvietu daudzām sugām, nodrošina oglekļa piesaisti un glabāšanu, regulē klimatu un ūdens apriti, attīra gaisu, sniedz mums dažādus produktus. Mežā iegūto nekoksnes resursu vērtība gadā — aptuveni 102,1 miljons eiro,” norādīts dokumentā.
Nepieņem priekšlikumus
Nozīmīgākais grozījumu punkts bija ciršanas caurmēru samazināšana priežu, egļu, bērzu mežaudzēm visā Latvijā, kas dotu iespēju cirst tievākus un jaunākus kokus. “Tas ietekmētu mežus visā Latvijā ilgtermiņā — vecuma struktūru, dabas daudzveidību, kā arī ainavisko vērtību,” pauž vides sargi, “šajā jautājumā kompromiss netika panākts, jo grozījumu virzītāji neatkarīga ietekmes par vidi novērtējuma vietā piedāvāja nepilnīgu, nevērtējot ietekmi uz mežu fragmentāciju, vecu mežu saglabāšanu un oglekļa piesaisti, kā arī nepiekrita iestrādāt vides organizāciju priekšlikumus par to, kā mazināt ietekmi uz dabu.”
Vides organizāciju vadītāji norāda, ka tik nozīmīgiem grozījumiem nebija kvalitatīvas sabiedriskās apspriešanas, turklāt tie ignorē patlaban notiekošo biotopu inventarizāciju valsts mērogā. Vides aizstāvju vēstuli parakstījuši J. Rozītis, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus, organizācijas “Zemes draugi” vadītāja Zane Ruģēna un Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš. Autori pateicas vairāk nekā 4500 cilvēkiem, kuri parakstīja petīciju pret grozījumiem. ◆
