Pienācīgs dzīves līmenis, augstāka konkurētspēja un inovācijas, sabalansēta teritoriju attīstība — tie ir galvenie uzdevumi, kas Latvijai ar Eiropas Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) jārisina pēc 2020. gada, rāda lauku iedzīvotāju aptauja.
Aptauju rīkoja Valsts lauku tīkla (VLT) sekretariāts, tās rezultāti prezentēti konferencē pērnā gada beigās un publicēti Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) informatīvajā izdevumā “Lauku Lapa”.
Ieguldījumus un darbavietas
Priekšlikumiem KLP pēc 2020. gada, ar ko Eiropas Komisija (EK) nāca klajā pērnā gada beigās, dalībvalstis ieteikumus var iesniegt līdz maijam. VLT analizēti aptaujas rezultāti, salīdzinot Latvijas un kopējo Eiropas Savienības (ES) respondentu viedokli.
Pēc EK datiem, no vairāk nekā 300 tūkstošiem aptaujas dalībnieku 22 tūkstoši ir zemnieki. Pārējie bija uzņēmumi, valsts iestādes, tirdzniecības, uzņēmējdarbības un profesionālās institūcijas, nevalstiskās organizācijas (NVO), zinātnieki.
No Latvijas EK saņēmusi 633 anketas, tajā skaitā kopējo VLT dalībnieku anketu. Tajā apkopots viedoklis pēc 22 reģionu diskusijām, kurās piedalījās 320 dalībnieku, no tiem 219 aizpildīja anketu ar deviņiem KLP jautājumiem. Kā svarīgākos lauku problēmjautājumus aptaujātie norāda pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanu, nevienmērīgu teritoriju attīstību, kā arī darbavietu un izaugsmes trūkumu laukos. Nākamie būtiskie ir klimata un vides jautājumi, kā arī nespēja pielāgoties patērētāju pieprasījuma tendencēm.
Finansējuma lietošana
Par svarīgāko vides jomā Latvijā aptaujātie uzskata zemes degradācijas mazināšanu, pesticīdu un mēslošanas līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu. Mazāk nozīmīga ir bioloģiskās daudzveidības un ģenētisko resursu saglabāšana, kā arī ūdens piesārņojuma mazināšana. Inovācijām nozarē svarīgākais ir finansējums un konsultācijas, vajadzīgi arī zinātniskie pētījumi ar ražotāju iesaisti, arodmācības un iespējamās tehnoloģijas.
Par nākotnes KLP prioritātēm Latvijas zemnieki uzskata lielākus ieguldījumus lauku izaugsmē un nodarbinātībā. Svarīgi stiprināt vienoto ES tirgu, digitalizēt lauku apvidus. Tikai nedaudzi par svarīgu uzskata klimata pārmaiņu mazināšanu, iespējams, tāpēc, ka aptauja notika pirms tam, kad saimniecības cieta zaudējumus rudens plūdos. Vides saglabāšanai līdzētu lauksaimniecības sistēmu dažādošana, atjaunojamo energoresursu izmantošana un prātīga mežu apsaimniekošana, uzskata respondenti.
Jauno atbalsts
Tā kā ES vidēji tikai 7,5% lauksaimnieku ir vecumā līdz 35 gadiem un Latvijā šis rādītājs ir 5,4%, EK turpinās atbalstīt jaunos lauksaimniekus. Latvijā aptaujātie uzskata, ka jaunie jāatbalsta uzņēmējdarbības sākumā vai saimniecību pārņemšanā un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem.
Kopumā visās ES dalībvalstīs vissteidzamāk risināmie jautājumi vairākumam respondentu ir augstāks dzīves līmenis lauksaimniekiem, vides noslogojuma un klimata pārmaiņu mazināšana, kā arī lauku apvidu attīstība. Ieteikumos nākotnes KLP jauni mērķi prasīti dzīvnieku labturībā, bioloģiskajā lauksaimniecībā un kvalitatīvu produktu ražošanā. Par kritērijiem tiešā atbalsta saņemšanai ES zemnieki uzskata darbību apgabalos ar dabas noteiktiem ierobežojumiem, maksājumu griestu noteikšanu lielajiem uzņēmumiem. Pārējie respondenti uzskata, ka atbalsts jāmaksā par saimniekošanu ar vides uzlabojumu, kā arī mazajiem ražotājiem. Ūdens un augsnes aizsardzība, bioloģiskā daudzveidība nosaukti kā būtiskākie KLP mērķi vides jomā. ◆
Uzziņa
Lauksaimnieku aptaujas rezultāti ES valstīs
◆ Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) jārisina:
l klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana — atbalsta 85% respondentu;
l vides aizsardzība — 73%;
l tirgus stabilizēšana — 67%;
l veselīgu un kvalitatīvu produktu ražošana — 62%.
◆ KLP nākotnes mērķi:
l jābalsta lauksaimnieku ienākumi — 66%;
l jāpalielina lauksaimnieku loma tirdzniecības ķēdēs — 96%;
l jāiegulda saimniecību modernizācijā — 81%;
l jāuzlabo vide, jāmazina klimata pārmaiņas — 77%.
Dati: ES aptauja,
Valsts lauku tīkls
Vērtē ekspertes
Anita Vismane, lauku konsultante
— Aptauju par KLP aizpildīju internetā un mudināju to darīt arī citus zemniekus. Manuprāt, vairāk uzmanības jāpievērš ražotāju lomai tā dēvētajās īsajās pārtikas ķēdēs, lai vietējie zemnieki varētu produkciju pārdot ne tikai tirgū, bet arī lielveikalos. Te jāmazina tirgotāju ietekme, lai piegādātājiem nav jāpilda pārmērīgas birokrātiskās prasības un jācieš no sankcijām, ja nav izdevies izpildīt līgumā paredzēto piegādes apjomu. Tas ne vienu vien zemnieku skāris pērn rudenī, jo daudzi ražu nenovāca pārmērīgā mitruma dēļ. Taču konfidencialitātes prasības līgumos liedz viņiem iebilst tirgotāju prasībām vai iesniegt kopēju protestu. Domāju, te interešu aizstāvība jāuzņemas arī NVO, jo pagājušā gada grūtās sekas būs jūtamas vēl trīs sezonas ar augstāku sēklas cenu un risku nopirkt sliktākas kvalitātes produktu.
KLP prasītajā zaļināšanā jāpārtrauc mētāšanās, proti, sākumā prasīja papuves un zaļo kultūru sējumus, tagad perioda vidū maina noteikumus, liedzot pupas un zirņus apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem, bet bez tiem normālu ražu nevar iegūt. Slikti, ka KLP virziens Latvijā nav noteikts ilgtermiņā — tiklīdz cilvēki pāris gados pielāgojušies, prasības tiek mainītas.
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece
— Latvijas zemnieku intereses atbalsta maksājumu izlīdzināšanā ir gan kopējā Baltijas valstu interešu aizstāvības programmā, gan Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA-COGECA oficiālajā pozīcijā, kas iesniegta EK un ko aizstāv visas Latvijas un Baltijas nozares NVO. Arī EK dokumentā tā deklarēta, “pat neskatoties uz valstu atšķirībām”. Tomēr, lai panāktu rezultātu, kopīgi jāstrādā visu NVO pārstāvjiem, Eiropas Parlamenta deputātiem no Baltijas valstīm, Latvijas valdībai un Zemkopības ministrijai. Līdz šim viss rit vienoti, koordinējam gan vizītes, gan tikšanās Briselē, rīkojam sarunas ar atbildīgajām amatpersonām. No lauksaimnieku NVO puses šo jautājumu nepārtraukti uzturam visās Eiropas struktūrās. Februārī plānota kārtējā tikšanās ar lietuviešiem un igauņiem, iespējams, būs jaunas kopējas darbības idejas. Kabinetu lobēšana notiek un notiks spēcīgi, koordinējam darbību ar Lietuvas un Igaunijas lobētājiem, sarunu grafiku plānojot saskaņoti visam gadam.
