Aizkraukles sporta centrā notikušais deju lielkoncerts “Ielūdz “Radi”” pulcēja 45 kolektīvus ar 1080 dejotājiem no 14 Latvijas novadiem. Dalībnieki apmēram triju stundu garumā izdejoja vasarā gaidāmo XXVI Latviešu vispārējo Dziesmu un XVI Deju svētku obligāto repertuāru.
Skatītāju tribīnes bija pilnas, visiem interesentiem tur pietrūka vietu, tādēļ viņiem nācās izlīdzēties ar vērošanu no zāles ieejas vai lielajos ekrānos divās sporta centra vietās. Skatītāji guva priekšstatu par lieluzvedumu “Māras zeme” un koncertu “Vēl simts gadi dejai”, dejotāji ekrānos varēja sekot līdzi koncerta norisei un laikus sagatavoties savam uznācienam. Koncerts noritēja ļoti raiti. Par to bija gādājušas visas trīs virsvadītājas — Aizkraukles deju apriņķa virsvadītāja Una Stakle, deju kolektīva “Vektors” vadītāja Dagmāra Bārbale un “Gatves” vadītāja Gunta Raipala no Rīgas, kā arī Aizkraukles sporta centra, novada kultūras nama un novada pašvaldības darbinieki.
Tik liela mēroga deju pasākums sporta centrā notika pirmo reizi. Aptaujājot daļu skatītāju, lielākoties viņi par koncertu bija sajūsmā un izjūtas pauda īsi: “Ļoti patika!” Tā kā par Deju svētku repertuāru iepriekš bijušas dažādas atsauksmes, tajā skaitā ļoti kritiskas, “Staburags” vēlējās uzzināt, kā šādā lielkoncertā jūtas un ko par repertuāru domā paši dejotāji un deju kolektīvu vadītāji.
Vairs neesam kā saguruši dzērāji
Guntis Libeks, Jaunjelgavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Atvars” dejotājs: “Sākumā likās “ak, vai!”, bet cilvēkus pie visa kā var pieradināt, arī mēs pie šī repertuāra esam pieraduši. Vienas dejas horeogrāfija man gan šķiet ļoti dīvaina — “Ciemā teku meitas celt”, tajā ir daži elementi, kas līdzinās krievu tautas dejām. Pārējās dejas ir ciešamas. Beigās iepatikusies pat deja “Pats par savu naudu dzēru”. Sākumā šī deja šķita jocīga, mēs kā saguruši dzērāji, bet tagad vairs tā nav, dejas autors šo to pamainīja. Tā kā šajā lielkoncertā piedalījās A klases deju kolektīvi, varējām skatīties un novērtēt viņu izpildījumu. Mums noderīgi tas, ka varam pierast dejot lielā laukumā. Lielkoncerts pieredzes ziņā vērtīgs gan mums, gan deju kolektīvu vadītājiem.”
Obligātais nav savam
priekam
Inese Ermansone, Jaunjelgavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Atvars” vadītāja: “Pirmais šoks par deju repertuāru ir pārgājis, tagad esam samierinājušies, apraduši. Pārsvarā ir nopietnas dejas — saskaņā ar deju autoru ieceri tā ir pagājušo laiku apcere, tomēr tas viss mazliet velk uz grūtsirdību. Kā būs skatītājiem? Protams, uz visu var raudzīties no dažāda skatu punkta. Sezonu sākām ar to, ka iemācījāmies ko citu savam priekam, jo cilvēki uz mēģinājumiem nāk brīvajā laikā pēc darba un grib gūt kaut ko sirdij, viņi vēlas, lai dejas patiktu. Sezonas noslēgumā pašu priekam atkal iemācīsimies ko citu. Šis repertuārs ir obligāts, domāju, ka nebūs tā “fīlinga”, kāds bijis citos svētkos. Citreiz ir bijušas dejas, kuras dejojam vēl ilgi pēc svētkiem, mums tās patīk. Ir arī dejas, kuras sagatavojam tikai lielajiem Dziesmu svētku koncertiem. Šoreiz viena daļa deju būs tieši tādas.”
Sanita Linarte, Jaunjelgavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Atvars” dejotāja: “Katrā dejā var atrast kaut ko, kas patīk. Tas, kas neuzrunā mani, varbūt uzrunās kādu citu. Kopumā deju mūzika ir laba, tomēr, ja varētu izvēlēties, dažas dejas negribētu dejot. Domāju, ka koncertā Rīgā kopumā būs interesanti, lai gan varbūt nebūs tādu emociju, kādas mēs gribētu. Tuvojoties svētkiem, emocijas gan tiek kāpinātas.”
Valles deju kolektīvu vadītāja Astrīda Celmiņa: “Vidējās paaudzes dejotāji ar dejām ir jau apraduši, un pretenziju vairs nekādu nav. Dejotāji vēlējās dejas no zelta fonda, tomēr sākumā mums nebija priekšstata, kāds būs kopējais uzvedums koncertā Rīgā. Tagad priekšstats ir radies. Savukārt senioru kolektīva dejotājiem pretenziju nebija, jo visas dejas ir skaistas, arī nopietnās.”
Jāsaprot dejas vēstījums
Anita Tumane, Jaunjelgavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Atvars” dejotāja: “Dejoju jau 24 gadus, mūsu kolektīvam ir 25 gadi. Pirmajā mirklī bija sajūta — kas tās par dejām! Šķiet — mēs Latvijas 100 gadu jubileju gaidām noliektām galvām, bet ir vairāk jāpriecājas. Ir arī jestrākas dejas. Tomēr, kad esam iedejojušies, ir citādāk. Dejas, izrautas no konteksta, šķiet nesaprotams. Tad jau redzēsim, kā visas dejas kopā izskatīsies lielajā stāstā Daugavas stadionā Rīgā.”
Aija Melne, Aizkraukles novada kultūras nama vidējas paaudzes deju kolektīva “Aizkrauklis” dejotāja: “Sākumā bija grūti, mūzika smagnēja, nebija saprotams, kāpēc mums jādejo tieši tā, nebija skaidra dejas autora doma. Arī skatītāji nesaprata, ko mēs darām uz skatuves. Kad autori mazliet izmainīja mūziku, bija citādāk, deja kļuva tuvāka. Tagad esam sapratuši autora koncepciju. Tas ir ļoti svarīgi — saprast, par ko ir deja, jāpieliek vēl sava fantāzija, tad viss kļūst skaidrāks un izdodas labāk. Lielkoncertā Rīgā būs pavisam citādāk, nekā dejojot atsevišķas dejas, visam cauri vīsies stāsts par Latvijas pagātni. Tomēr gribējās arī dejas no zelta fonda krājumiem.”
Ilze Ūdre no deju kolektīva “Aizkrauklis”: “Kad paši sapratām, dejas sāka patikt.”
Mēs esam jautri, bet dejās ir cieņa pret vēsturi
Laura Freimane, Kokneses kultūras nama jauniešu deju kolektīva “Rats” vadītāja: “Kopumā repertuārs mums patīk, dejotājiem nav nekādu pretenziju. Šādi lielkoncerti ir vajadzīgi, jo tie dod pieredzi, apjausmu, kā notiks koncerts Daugavas stadionā.
“Repertuārs man ļoti patīk, dejoju ar prieku,” atzīst “Rata” dejotāja Līga Kalniņa.
“Lielkoncerts ir labs ieskats gaidāmajā koncertā vasarā Rīgā. Kura deja man patīk vislabāk, to pašlaik nevaru pateikt. Tikai pēc iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem zināju, kura deja radīja vislabākās sajūtas. Tā īstā sajūta rodas koncerta laikā Rīgā,” saka “Rata” dejotāja Elīna Māliņa.
“Katra deja ar kaut ko atšķiras no citām, nevar visu laiku būt tikai jautras dejas, jābūt arī kaut kam mierīgākam. Vajadzīgs kontrasts, lai ir interesanti skatīties,” domā Jaunjelgavas jauniešu deju kolektīva “Kodoliņš” dejotāja Ieva Elksne.
“Repertuārs patīk. Kad dejas Rīgā redzēsim, saliktas pareizā secībā, varētu būt skaists koncerts. Svarīgi saprast domu, par ko ir deja, tad to var uztvert citādāk. Dejas ir vairāk nopietnas, nevis raudulīgas, jo Latvijas vēsturē nav bijis nekas tāds ļoti jautrs. Mēs, jaunieši, esam jautri, bet dejas ir veidotas ar cieņu pret vēsturi,” uzskata tautas deju ansambļa “Vektors” dejotājas Nora un Anita no Rīgas.
Aizkraukles deju apriņķa virsvadītāja un viena no koncerta virsvadītājām Una Stakle: “Domāju, ka “nepatīk” ir stiepjams jēdziens. Izpatīkot dejotājiem, manuprāt, dažas lietas ir sabojātas. Daudz kas pirmajā skatījumā šķiet drūms, bet, kad ieklausies un sadzirdi mūzikas daudzšķautņainību, ieskaties Latvijas vēsturē un saproti, cik daudz esam sisti, pārcietuši, viss šķiet citādāk. Domāju, ka Latvijas vēstures kontekstā lieluzvedums tiek pareizi veidots.” ◆
Viedokļi
Deju kolektīva “Mārupe” dejotājas:
“Nesen šādā lielkoncertā bijām Kuldīgā, piedalījās 40 kolektīvi. Tur bija gumijas segums, Aizkrauklē ir dejotājiem labāks grīdas segums, sporta zālē uzklāts speciāli dejotājiem. Patīkami, ka ir arī labāks ēdiens! Visi kolektīvi te ir ļoti draudzīgi, mēs iepriekš ar citiem spēlējām “kartupeļus”. Ģērbšanās zālē gan varēja būt vairāk krēslu. Kopā dejojot tik daudziem kolektīviem, veidojas kopības sajūta. Mums, latviešiem, tas ir ļoti svarīgi.”
Staņislava Krieva:
“Mazajā Aizkrauklē sarīkoti tik lieli svētki ar tik daudziem dejotājiem! Koncerts man ļoti patika, bija interesanti! Apbrīnojami, kā deju autori izveido un saliek kopā deju rakstus. Interesantas šķita dejas puišiem ar koka nūjām. Mīļi, jauki, ka tiek iesaistīti arī mazie bērni. Žēl, ka sēdvietu tik maz, šādos pasākumos to vajadzētu vairāk.”
Ausma Krastiņa:
“Koncerts man ļoti patika, īpaši jauniešu sniegums! Apbrīnojami, ka mazajā Aizkrauklē var sapulcēties tik daudz dejotāju! Padomājot par visu Latviju — cik daudz bērnu un jauniešu dejo mūsu valstī! Prieks par mūsu nākotni — ja tik daudz jauniešu dejo, rodas pārliecība, ka viss būs kārtībā un par mūsu nākotni nevajag skumt.”
