Slimību profilakses un kontroles centra gripas monitoringa dati liecina, ka slimības izplatības intensitāte pieaug, tādēļ Latvijā ir izsludināta gripas epidēmija. Slimnīcās jau nonākuši pacienti ar gripas izraisītām komplikācijām.
Vakcīna nepasargā
Pagājušajā gripas sezonā Latvijā reģistrēti 76 nāves gadījumi vecumā no 32 līdz 96 gadiem, no kuriem 65 pacienti bija vecāki par 70 gadiem. Vakcinēti no 76 bija trīs pacienti. Līdzīga aina ir, arī pārskatot 2015./2016. gada sezonas datus. Turpretī Eiropas monitoringa dati pierāda citu — no 549 nāves gadījumiem pagājušajā sezonā vakcinēti bija 40%.
Šogad no gripas radītām komplikācijām Latvijā miris viens pacients — viņš bijis vecāks par 50 gadiem, nebija vakcinēts, pacientam bijis plaušu karsonis un laboratoriski apstiprināta A tipa gripa, kā arī vēl kāda hroniska saslimšana.
Pasaules Veselības organizācija aplēsusi, ka ik gadu gripa skar līdz pat pieciem miljoniem cilvēku, savukārt dzīvību tā atņem no 300 līdz 600 tūkstošiem cilvēku.
Karš saslimušā organismā
Lai arī saslimšana ar gripas izraisīto drudzi un galvassāpēm var izvērsties briesmīga un nogurdinoša, vairums no gripas nemirst. Gripa un tās komplikācijas visvairāk ietekmē cilvēkus vecumā virs 65 gadiem. Viņi veido apmēram 80 procentu no mirušo skaita. Taču jauni cilvēki un tie, kuri paralēli slimo ar vēl kādu kaiti, piemēram, kādām sirds vai plaušu saslimšanām, diabētu, arī pakļauti riskam. Ir trīs iemesli, kāpēc pieauguši cilvēki var nespēt slimību pievārēt — plaušu karsonis, sepse un sirdstrieka.
Parasti nāves iemesls ir plaušu karsonis. Cilvēks saslimst ar gripu, un visu slimības smagumu uzņem plaušas. Vairums gripas ierasto simptomu — drudzis, sāpes, nespēks — ir organisma reakcija uz vīrusu. Šie simptomi, kurus piedzīvo, ir iekaisuma atbilde imūnsistēmas zaldātiņiem, kurus organisms sūta cīņā pret patogēniem. Lietojot analoģiju ar karu — mēs zinām, ka kara laikā ir arī nejaušie postījumi. Tāpēc arī gripa principā veselu cilvēku var diennakts laikā dabūt līdz slimnīcai.
Pirmo septiņu saslimšanas dienu laikā sirds mazspējas iespējamība gripas pacientiem ir sešreiz augstāka nekā parasti. Risks ir lielāks vecāka gadagājuma pacientiem.
Sirdslēkme jeb akūts miokarda infarkts cilvēku piemeklē, kad asins plūsma uz sirdi tiek pēkšņi nogriezta. Tā kā parasti pāris dienu paiet no brīža, kad cilvēks saprot, ka ir inficējies, līdz laboratorisko atzinumu saņemšanai pirmās dienas no sirdstriekas riska aspekta ir vissvarīgākās.
Imūnsistēma krāj pieredzi
Riska grupā ir arī bērni, visvairāk — jaunāki par pieciem gadiem. Bērni parasti saslimst ar gripu sezonas sākumā, jo viņi saskaras ar lielāku slimības izplatību — skolā vai spēlējoties ar citiem mazuļiem. Bērni var būt pilnīgi veseli, taču, vienalga, var saslimt, jo viņu imūnsistēma tikai uzkrāj pieredzi — tā veidojas un attīstās un nav tāda kā jauniem cilvēkiem vai pieaugušajiem. Organisms meklē izpausmes veidus uz jaunām lietām, kuras tam nākas piedzīvot — skaidro mediķi. Tieši tikpat viegli izskaidrojams, kāpēc vairāk saslimst veci cilvēki.
Ja ar gripu saslimst bērns, jāpievērš uzmanība, vai nerodas kāda blakussaslimšana — meningīts, plaušu karsonis, bakteriāla infekcija, kas var nebūt saistīta ar gripu, tikai organisma mazo pieredzi uz slimību pievārēšanu. Vēl draudi saistīti ar to, ka bērni, nopietni saslimstot, biežāk vemj vai cieš no caurejas. Tas savukārt noved pie dehidrēšanās, kas zīdaiņiem un bērniem var būt dzīvību apdraudoša.
Kā izsargāties no gripas?
◆ Regulāri jāmazgā rokas. Iemāciet bērnam rokas mazgāt vismaz 20 sekunžu — tas ir apmēram tik ilgi, kamēr nodzied apsveikumu “Daudz baltu dieniņu!”.
◆ Klepošanas un šķaudīšanas etiķete. Klepojot vai šķaudot, mutei jāpieliek kabatlakatiņš vai vismaz roka. Lakatiņš jāizmet atkritumu kastē, rokas jānomazgā.
◆ Izvairīties no ļaužu pūļiem, kinoteātriem, dzimšanas dienas ballītēm, neapciemot ar gripu saslimušos.
◆ Slimnieks jāizolē. Gripas vīruss uz virsmām var dzīvot līdz pat astoņām stundām.
◆ Ar netīrām rokām jāizvairās no pieskaršanās acīm, mutei un degunam.
◆ Pilnvērtīgs uzturs, mērena fiziskā slodze, pilnvērtīgs miegs (skolas vecuma bērniem — desmit stundu, mazākiem bērniem — līdz pat 12 stundām).
◆ Bērni parasti jau pēc pāris dienām jūtas labāk. Vairums cilvēku ar gripu tiek galā trīs līdz piecu dienu laikā.
Kā palīdzēt?
◆ Tiklīdz parādās pirmie slimības simptomi, lai mazinātu komplikāciju risku un nepieciešamību ārstēties slimnīcā, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpārrunā turpmākā ārstēšanās un mājas aptieciņas saturs. Tāpat jau laikus jāparūpējas, lai mājās būtu ziemas vīrusu sezonai nepieciešamie medikamenti arī situācijām, ja saslimšanas simptomi sākas vēlu vakarā vai nakts stundās.
◆ Gripas epidēmijas laikā valsts apmaksā ģimenes ārsta mājas vizīti pie gripas slimnieka un pacienta iemaksa ir 2,85 eiro. Vakaros, nakts stundās un brīvdienās, kad ģimenes ārsts nestrādā, mediķa padomu var saņemt, zvanot pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darbdienās no pulksten 17 līdz 8, svētkos un brīvdienās — visu diennakti).
