No 1. janvāra stājies spēkā jauns likums ar mērķi nodrošināt Latvijas nozīmīgākā sakrālā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Ar to radītu stabilu valsts finansiālā atbalsta sistēmu. Likuma izstrādātāja Kultūras ministrija norāda, ka tas kalpos pakāpeniskai un plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma — 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu un to reliģisko rituālu priekšmetu — sakārtošanai un saglabāšanai. Šogad šim mērķim atvēlēts viens miljons eiro. Lai pilnībā nodrošinātu aptuveni 800 dievnamu saglabāšanu un atjaunošanu visā Latvijas teritorijā, nepieciešami aptuveni 110—170 miljoni eiro. Vai valstij jānodarbojas ar reliģisku objektu glābšanu, tā vietā atstājot šo darbu pašu reliģisko organizāciju rokās?
Jānis Lapiņš, Aizkraukles evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks
— Saeimas atbalstu likumam panāca Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvalde. Šogad saistībā ar šo likumu Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca Aizkraukles luterāņu baznīcu finansējamo sarakstā neiekļāva, bet ceram uz nākamo gadu. Darba tāpat pietiek, šogad jāattīsta divi projekti. Finansējums no valsts ir nepieciešams, jo kultūrvēsturiskais mantojums jāsaglabā, un, protams, tās nav tikai baznīcas, bet arī pilskalni, kapsētas, pilis un muižas, un par visu būtu jārūpējas, jākopj. Mantojums nenozīmē automātisku tūristu piesaisti. Nav runa par to, vai kāds objekts būs vai nebūs pieejams apmeklētājiem. Galvenais ir to saglabāt. Neatceros, kurā vietā konkrēti, bet Viesītes pusē bija sena baznīca, un to dievkalpojumos apmeklēja labi ja četri cilvēki. Šī baznīca bija unikāla ar to, ka celta no māla kleķa. Kādā brīdī sāka tecēt jumts, un ēka ātri vien izmirka un sabruka. Vēstures liecības ir jāsargā visiem iespējamajiem līdzekļiem. Šis mantojums nozīmē iespēju apzināties, neaizmirst savu identitāti. Pretējā gadījumā mēs kļūsim par kosmopolītiem, globalizēsimies un kļūsim par viendzimuma, vienas tautības būtnēm. Es to negribu pieredzēt. ◆
Diāna Ruģele, Vecumnieku novada domes deputāte,
SIA “Krīči” darba aizsardzības speciāliste, biedrības “Valles klēts” valdes priekšsēdētāja
— Pat ja baznīcā vairs nav draudzes, nenotiek dievkalpojumi, ēka ir jāsaglabā kā kultūras piemineklis. Baznīcās var rīkot arī kultūras pasākumus, koncertus, jo tajās ir laba akustika. Vienmēr esmu bijusi par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Tāpēc šogad atkal rakstu projektu, šoreiz par informatīvo stendu, tajā skaitā pie tūrisma objektiem, izvietošanu Valles pagastā — pie Mācītājmuižas, Pētermuižas un citviet. Līdz šim esmu mēģinājusi pieteikties dažādiem sakrālā mantojuma saglabāšanas projektiem, bet pieteikumus atteica, jo finansējuma mērķis bija specifisks, piemēram, ērģeļu atjaunošanai. Pagājušajā gadā iesāku, bet laika apstākļu dēļ nācās uz šo gadu atlikt Valles baznīcas torņa logu maiņas darbus, invalīdu uzbrauktuves izbūvi, sānu durvju maiņu un citus darbus.
Vai viens miljons gadā visai Latvijai ir daudz? Vecumnieku novada budžetā 1,2 miljoni eiro ir atvēlēti kultūras jomai. Valles pusē ir arī citi objekti, ne ar sakrālu nozīmi — sabrukušais kultūras nams, kas reiz bijusi Valles muiža, no kuras gan nekas vairs nav palicis. Daļēji jau ir nokavēts laiks, kad daļu no vēstures mantojuma vēl varēja glābt, bet tagad tas aizgājis nebūtībā. ◆
Elvīra Mantrova, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja, galvenā valsts inspektore
— Sakrālais mantojums ir lietas, objekti, kurus cilvēks veidojis, līdz ar to veidojot arī apkārtējo vidi, ainavu. Tajos atspoguļojas tradīcijas, vēsturiskie notikumi, un tāpēc nevar būt diskusijas par saglabāšanas lietderību. Baznīca ir vide, kurā cilvēki atkal atgriežas — ticības vadīti, kā arī lai novērtētu seno amatnieku darbu. Tā ir pagātnes un šodienas sasaiste. Tāpēc Pieminekļu aizsardzības inspekcija seko līdzi tam, lai objektu restaurācija vai konservēšana būtu profesionāla. Liela vai maza nauda, bet saistībā ar šo likumu pie finansējuma tiks ne tikai valsts, bet arī vietējās nozīmes sakrālās celtnes — lūgšanu nami, kapelas u. c. Šogad atbalstāmie objekti ir izvēlēti, un martā varēs slēgt līgumus par finansējumu. Esmu pārliecināta, ka finansējums būs arī nākamajos gados. ◆
