Televīzijas skatītāji iecienījuši seriālus — lai gan to sižeti bieži ir banāli un samāksloti, sekojot līdzi filmu varoņiem viņu bēdās un nedienās, aizmirstas pašiem savas problēmas. Arī mēs katra mēneša pēdējā otrdienā piedāvāsim seriālu. Taču šis būs citāds seriāls. Tajā nebūs mežonīgu kaislību, mīlas trijstūru, nodevības, asiņainas atriebības. Tas būs stāsts par Daci Sirmo un Tomasu Šārpu, kuri pirms diviem gadiem, atgriezušies no Anglijas, bez jebkādām priekšzināšanām sāka saimniekot burtiski meža vidū — Vietalvas pagasta “Jelgaviešos”. Tagad viņiem pievienojies arī Daces brālis Ivars. Vispārīga iepazīšanās ar viņiem bija jau novembra “Staburagā”, bet tagad reizi mēnesī viņi kā no mozaīkas gabaliņiem veidos gleznu ar nosaukumu “Dzīve lauku sētā”. Tas gan būs tikai epizodisks ieskats ik mēnesi viņu dzīvē par viņiem svarīgāko. Seriāls tiks veidots kā Daces stāstījums.
Kas mēs esam?
Pēc vairāku gadu dzīves Anglijā izlēmām, ka vēlamies pārcelties uz skaistajiem Latvijas laukiem. Mēs esam dedzīgi veselīga dzīvesveida piekritēji, un viens no mūsu mērķiem ir izmantot dažādas sentēvu metodes, lai uzlabotu augsni un iedvesmotu arī citus izmantot šīs metodes savā dārziņā, lai arī nākamās paaudzes var baudīt dabiskas un veselīgas lauku veltes. Vēlamies attālināties no modernās zemkopības, kas kaitē mūsu zemītei, un atgriezties pie dabiskās lauksaimniecības, kur izmantojam dzīvnieku mēslojumu un kompostu, lai dabiskā veidā padarītu augsni dzīvu un veselu. Tādai augsnei nav vajadzīgas ķimikālijas un citi mākslīgi mēslojumi, kuri satur smagos metālus — tā ir spējīga “pabarot” mūsu izaudzēto ar visām vajadzīgajām minerālvielām dabiskā veidā. Mūsu dzīvnieki ganās zaļās pļavās un dzīvo laimīgu dzīvi. Mūsu ganībās tiek veikta dzīvnieku rotācija, kur aitas, kazas un vistas pavada noteiktu laiku, lai saņemtu visas vajadzīgās barības vielas un pļavas netiktu pārslogotas. Mūsu mērķis ir iegūt veselīgu un minerālvielām bagātīgu ēdienu, kas ne tikai labi garšo, bet arī dziedē mūsu ķermeņus. Tā vienmēr esam uzskatījuši, ka zināšanās ir spēks, vēlamies dalīties un mainīties ar pieredzi un zināšanām ar citiem zemniekiem un interesentiem, lai veidotu mūsu, lauku mīļotāju, kopienu stiprāku.
Malka jāgādā pašiem
Ziema ieviesusi korekcijas arī mūsu darbos. Tā kā daudzas pļavas aizaugušas ar kārkliem un vasarās tās grūti iztīrīt, jo sliktas drenāžas dēļ ir pārlieku liels mitrums, tad tagad, kad uzsalis, ir labākais laiks tās iztīrīt. Lai gan pirms nedēļas putināja, Toms ar brāli cirta kārklus. Tā kā mēs visi esam nākuši no pilsētas, kur centrālapkure bija pašsaprotama lieta, tad, dzīvojot laukos, jāmaina paradumi un par siltumu šogad jārūpējas pašiem (pērn vēl iztikām ar vecajiem iekrājumiem) — kokus vajag nozāģēt, malku sa-
skaldīt un sakrāmēt grēdā, krāsniņas iekurt… Ilgi meklējām labākos veidus, kā mūsu sagādāto malku sakraut, lai tā pareizi izžūst, jo sausa malka ir silta malka. Internetā atradām metodi “holzhausen”, kura redzama bildē un ar ko pagaidām ļoti lepojamies. Mums ir ļoti paveicies, ka māju varam apsildīt ar podiņu krāsniņām — pirms pārcelšanās uz Latviju par tām neviens no mums iepriekš nebija dzirdējis (Anglijā tādu nav), bet par siltumu, ko tās rada, esam stāvā sajūsmā!
Vistu labsajūtai
Diemžēl fermas iemītniekiem nav iespējas palīst zem biezas segas ar lielu tējas krūzi klēpī un pazaudēt vakaru “Netflix” bibliotēkā, tāpēc mēģinām rast risinājumus, kā saglabāt dzīvnieku labsajūtu arī gada aukstajos mēnešos. Tā kā esam zemnieki tikai pārus gadu un visas zināšanas par lopiņu turēšanu esam ieguvuši pašmācībā, lasot grāmatas un meklējot atbildes internetā, sapratām, ka latviešu valodā informācijas ir krietni mazāk. Atceroties savas sajūtas un bailes, ievedot fermā pirmos dzīvniekus, uzrakstījām nelielu rakstu savā Facebook lapā Ferma “Dabas Garša”, kur latviešu valodā dalījāmies ar mūsu iegūto informāciju no ārzemju grāmatām, lai kliedētu mītus par to, kā par vistām ir jārūpējas ziemā, un varbūt palīdzētu citiem vistu turētājiem. Vistiņām ir svarīgs ūdens, kam nesasalt var palīdzēt neliels akvārija sildītājs. Laba gaisa plūsma un ventilācija ir nepieciešama, lai kūtī nekrātos mitrums, kas vistiņu veselībai var nodarīt lielāku kaitējumu nekā aukstums. Arī sildītāju ievietošana vistu mītnē ne vienmēr ir labākais risinājums — ja vistiņas pieradīs pie siltuma un pēkšņi tas pazudīs, lielā temperatūras maiņa var viņām radīt šoku un sekas var būt letālas. Mūsu pieredze rāda, ka vislabāk izvēlēties vistu šķirnes, kam aukstums nav svešs, tās mācēs sabozties un izmantot savas spalvas kā dūnu jakas un labi jutīsies arī bez sildītāja.
Sekojam pircējam
Tā kā ziemā dārzeņi neaug, šobrīd iztiku pelnām, tirgojot savu čaklo vistiņu olas. Gribējām atrast pircējus vietējās pilsētās, bet secinājām, ka laukos lauku olas pārdot nav viegli — dažiem vecmamma tās sagādā, bet dažiem arī sprostos dētas olas labi garšo. Protams, pieredze nāca tikai par labu, jo satikām jaukus cilvēkus, kuri nu ir kļuvuši ne tikai par pastāvīgajiem klientiem, bet arī par draugiem. Tā kā vistiņas dēj ražīgi un mūsu pastāvīgie klienti tik daudz olu nevar apēst gribēdami, meklējām viņiem olu ēšanas palīgus. Un kur, visticamāk, cilvēki netur vistas, bet kārtīgi ēd olas? Protams, ka Rīgā. Bijām patīkami pārsteigti par atsauksmi, ko saņēmām no rīdziniekiem — tie uz lauku olām ir kā traki, tāpēc tagad meklējam mūsu vistiņām māsiņas, kas palīdzēs dēšanā un apmierinās rīdzinieku lielo apetīti pēc mūsu lauku olām. ◆
