Kad putnu bars pārlaižas debesīs, acu pāris nevilšus pavēršas augšup. Uz mirkli piemirstas dienas rūpes, un prāts aizklīst domās par putnu gaitām. Vai tās būtu dzērves, zosis vai stacijas zvirbuļu bars, iespaids ir un paliek pilnīgi vienāds. Arī zivju gārņiem jeb dzēsēm paceļoties debesīs no saules apmirdzēta rāma ezera, gribas celties tiem līdz. Putnu burvība ir to īstumā un vienkāršībā. Tāpēc nav svarīgi, kurš putns ir par kripatu garāks vai īsāks. Gluži tāpat ir ar vidējās paaudzes deju kolektīva “Dzēse” dejotājiem. Mēs esam atšķirīgi, ja skatāmies spogulī vai dzīves gājumā, tomēr mēs esam vieni putni, kad sanākam kopā, lai dejotu.
vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse”
Mūsu dejas soli liec un slīpē kolektīva vadītāja Gita Skudra — cilvēks ar latvisku darba tikumu, gadu gaitā uzkrātu pieredzi un dejas mīlestību. To viņa dara ar ceriņa zieda vieglumu, un tāpēc rezultāts ir ar līdzvērtīgu krāšņumu. Ieskatoties Gitai acīs, ir skaidrs, ka dejas solis viņas sirdī sitas. Gitas vadīti, mēs dejojam jau 13 gadus. Kopā bieži dodamies pie deju draugiem dažādās Latvijas malās. Tāpat esam aicinājuši mūsu draugus dejot arī uz Skrīveru kultūras centra skatuves. Īpaši gribas pieminēt “Deju olimpiādi”, ko janvāra nogalē rīkojam jau astoto reizi. Šī olimpiāde ir dejas svētki, ko papildinām ar īpašiem priekšnesumiem.
Deja ir kā viegla vēja brīze. Tā no malas un mūsu sirdīs šķiet. Tā rodas no ikdienas darba mēģinājumos, pacietības un no savstarpējas cieņas un mīlestības. Tā stiprina mūs ikdienā, kad rutīnas takas tiek mītas, tā stiprina brīžos, kad piedalāmies festivālos ārpus Latvijas.
Dažkārt šķiet, ka kolektīvs ir kā ģimene ar visu tās dažādo attiecību bagāžu. Šobrīd mēs cītīgi pošamies lielajam notikumam — visu sezonu speram deju soli ar sapni par Dziesmu un Deju svētkiem.
Piedalīšanās svētkos ir izaicinājums un piedzīvojums gan ceļā, gan galamērķī. Esam to darījuši jau divreiz, tomēr šoreiz papildu prieks rodas apziņā, ka gatavojamies piedalīties Latvijas valsts simtgades svinēšanā. ◆
