Viena no jomām, kas šķiet interesanta un pat vieno lielāko daļu iedzīvotāju visā pasaulē, nenoliedzami, ir sports. Senatnē olimpiskās spēles bija iemesls, lai uz to laiku pārtrauktu karus. Mūsdienās tā diemžēl vairs nenotiek, taču viens gan nav mainījies — sporta līdzjutēji ar nepacietību gaida, kad sāksies kārtējā vispasaules mērošanās, kurš “ātrāk, augstāk, spēcīgāk”. Šogad 9. februārī Kanvondo provinces apgabalā, Phjončhanā, Dienvidkorejā, notiks XXIII Ziemas olimpiskās spēles. Kā tajās veiksies Latvijas izlases sportistiem, nepacietīgākie jau slēdz pat derības.
Lai uzzinātu vairāk par Latvijas sportu, ne tikai mūsdienās aktuālo, bet arī par tā vēsturi, kas glabā ne vienu vien faktu, ar ko mūsu valsts var lepoties, ieteicams doties uz Latvijas Sporta muzeju.
Slidas, cirka ritenis un ķivere
Muzejā jau pie ieejas durvīm laipni sagaida tā direktore Agra Brūne, kura ar aizrautību spēj pastāstīt par katru ekspozīcijā redzamo priekšmetu. Kaut vai par ātrslidotāja Alfona Bērziņa slidām, kas mūsdienu jaunatnei šķitīs pārāk ērmotas, lai autu kājās, vai cirka mākslinieka Kārļa Vītoliņa riteni. Šim braucamrīkam ar sportu gan ciešas saistības nav, taču pētniekam, sporta lietu un liecību krājējam Voldemāram Šmidbergam, kuram ritenis dāvināts, jau pagājušā gadsimta 30. gados radās ideja par nepieciešamību veidot muzeju.
Telpu šaurības dēļ muzeja apmeklētājiem brīvi apskatāma neliela daļa tajā atrodamo dārgumu. “Varam eksponēt pat mazāk nekā trešo daļu no visa, kas mums pieder. Krājums ir trešajā stāvā, telpas pilnas, savukārt pirmā un otrā stāva zālēs izvietota ekspozīcija,” stāsta A. Brūne. Lai kaut daļu no trešā stāva dārgumiem parādītu sabiedrībai, muzeja mājaslapā tā darbinieki ik mēnesi ievieto kāda eksponāta fotogrāfiju ar aprakstu gan par priekšmetu, gan sportistu, kuram tas piederējis. Šī gada janvārī priekšmeta statusā ir bobsleja stūmēja Gunta Oša aizsargķivere, kas sportistam bijusi galvā, 1988. gadā piedaloties XV ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari, Kanādā.
Leģendas sportā un dzīvē
Savukārt pati pirmā lieta, kas atklājas muzeja apmeklētāja skatienam, ir improvizēts basketbola grozs divu metru un desmit centimetru augstumā un leģendārās basketbolistes Uļjanas Semjonovas attēls. Izrādās, groza augstums nav izvēlēts nejauši — tieši divus metrus un desmit centimetrus gara ir izcilā basketbola leģenda. U. Semjonovai veltītā izstāde veidota gan kā atskats uz viņas spožajiem panākumiem bijušajā PSRS un citās pasaules valstīs (eksponētas tikai zelta medaļas, jo ar pārējām neesot ko niekoties), gan kā stāstījums par pašu personību. Vai zinājāt, ka basketboliste no valstīm, kur piedalījusies sacensībās, uz Rīgu vedusi lelles, kā arī kolekcionējusi vinila skaņu plates? Citā vitrīnā — bumba, kuru basketboliste dāvinājusi muzejam, viņas kedas un meistarkomandas jaka. Cilvēku cieņa un pat mīlestība pret U. Semjonovu bijusi tik liela, ka Līvānu iedzīvotāji pirms 1980. gada olimpiskajām spēlēm Maskavā noauduši gobelēnu ar spēļu talismana — lācīša — attēlu un viņai to uzdāvinājuši.
No 24. janvāra Sporta muzejā skatāma izstāde par citu sporta leģendu — olimpisko spēļu zelta un sudraba medaļas laureātu 25 metru ātršaušanā ar pistoli Afanasiju Kuzminu.
Varēs iejusties Dukuru ādā
Kurš sporta veids Latvijā ir viens no populārākajiem? Protams, skeletons! Tomass un Martins Dukuri savus līdzjutējus burtiski apžilbinājuši ar panākumiem un daudzajām medaļām. Iespējams, tādēļ Latvijas Sporta muzeja otrā stāva zāle veltīta ziemas sporta veidiem: kamaniņu sportam, bobslejam un skeletonam. Telpas vidū novietotas 20. gadsimta 20./30. gados Cēsīs būvētas bobsleja kamanas, kas atrastas 70. gados kādā nojaukšanai paredzētā ēkā. Cēsis un to apkārtne ar šī sporta veida vēsturi cieši saistītas, jo pirmā bobsleja un kamaniņu trase Latvijā un visā toreizējā PSRS bija “Cīrulīšos” — Ozolkalna apkaimē. Šeit savus panākumus kaldinājuši Vera Zozuļa, Rolands Upatnieks, Ojārs Andersons, Dainis Bremze, Aigars Kriķis, Dainis Dukurs, Jānis Skrastiņš un daudzi citi.
Taču, atgriežoties pie stāsta par skeletonu, jāatklāj, ka pēc XXIII ziemas olimpiskajām spēlēm Sporta muzejā plānota īpaša izstāde. Tās nagla būs skeletona ragavu simulators, uz kura varēs nogulties un ar 3D ekrānu palīdzību izbaudīt tādas pašas izjūtas kā brāļi Dukuri sacensību laikā.
Pie sienām izvietotas lielformāta fotogrāfijas, kurās uz goda pjedestāla redzami brāļi Dukuri, turpat arī informācija par citiem jauniešiem — viņu sekotājiem, no kuriem vairāki ir Daiņa Dukura audzēkņi, turklāt jau paspējuši gūt labus panākumus.
Vēl šajā ekspozīcijā var izsekot skeletona vēsturiskajai attīstībai, uzzināt, kurās pasaules valstīs ir bobsleja, kamaniņu un skeletona trases, kā arī skatīt vairākas pirms 100 gadiem uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzama, piemēram, Rīgas Bobsleja kluba trase Ogrē 20. gadsimta sākumā.
Savukārt neilgi pirms došanās prom no muzeja sagaidīja kāds pārsteigums. Tā direktore A. Brūne no glīti iesaiņotas kastītes izņēma divus rotaļu lācīšus. Izrādās, tas ir XXIII ziemas olimpisko spēļu talismans. Tātad Phončhanas lāči jau tagad sastopami Vecrīgā. ◆
Uzziņa
◆ Latvijas Sporta muzejs ir Vecīgā, Alksnāja ielā 9.
Mājaslapas adrese: www.sportamuzejs.lv.
Tālruņi uzziņām: 67225127; 26332739.
Darbalaiks: no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10 līdz plkst. 17, sestdien no plkst. 11 līdz plkst. 18, svētdien un pirmdien — slēgts.
Ieejas maksa muzejā: pieaugušajiem — 0,71 EUR; studentiem, skolēniem, pensionāriem — 0,43 EUR; pirmsskolas vecuma bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, muzeju darbiniekiem — bez maksas.
◆ Muzeja piedāvājumā ietilpst arī dažādu ceļojošo izstāžu rīkošana pasūtītāja telpās (piem., skolās, sporta centros un klubos un citās iestādēs). Šo izstāžu eksponēšana ir bez maksas; tās izmantojamas izstādīšanai uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
