Ilgo lietavu dēļ mežsaimniecībā visā Latvijā decembra beigās tika izsludināta katastrofas situācija. No meža nevarēja izvest kokmateriālus, arī šķeldu, līdz ar to radušās problēmas arī siltumapgādes uzņēmumiem, tostarp Aizkraukles reģionā.
Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis iepriekš norādīja, ka laika apstākļu dēļ tika apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža, jo meža ceļi kļuva neizbraucami, sevišķi vietās, kur ir grants segums. Mežizstrādes darbi nebija apturēti, taču ne visām cirsmām varēja piekļūt. Tāpat tika kavētas mežizstrādes uzņēmumu iespējas laikus segt banku izsniegto līzinga vai kredīta maksājumus. Lēmums par katastrofas situāciju ir kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret plūdos cietušo mežsaimnieku līgumsaistību neizpildes dēļ. Slapjo meža ceļu dēļ nevarēja izvest arī kokus un šķeldu, ko izmanto apkurei.
SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Aigars Zīmelis informē, ka nopirkt šķeldu šosezon ir grūtāk nekā iepriekš, kā arī par apmēram piektdaļu pieaugusi tās cena. Visai apkures sezonai šķelda nav iegādāta, tomēr satraukumam pašlaik neesot pamata, jo ir šķeldas rezerve, un šāds kurināmais pakāpeniski tiek iepirkts no vietējiem Kokneses novada ražotājiem. Šķeldas patēriņš atkarīgs no āra gaisa temperatūras un citiem apstākļiem.
SIA “Seces koks” katlumāja Aizkrauklē ražo siltumu aizkraukliešiem. “Seces koka” valdes loceklis Aigars Kalniņš stāsta, ka siltās ziemas iespaids uz šķeldas ražošanas apjomu ir jūtams, tomēr tā neesot ne ķibele, ne nelaime, bet tikai grūtība. “Esam noslēguši līgumu par vairāku tūkstošu kubikmetru šķeldas iegādi, paredzot konkrētu cenu, un līgumsaistības tiek pildītas, lai gan zinām, ka piegādātājiem sagatavot vajadzīgo šķeldas daudzumu ir sarežģītāk,” viņš stāsta. “Tām katlumājām, kurām ir prasība tikai pēc sausas šķeldas, ir grūtāk, bet mūsu katlumājā šķeldai var būt līdz 50 procentiem mitruma. Tehnoloģiskā procesa sākumā šķelda tiek apžāvēta un tikai pēc tam nonāk krāsnī.”
Katlumājas tuvumā esot redzētas arī automašīnas ar Lietuvas numurzīmēm. “Līgumu esam noslēguši ar diviem vietējiem piegādātājiem un vienu Igaunijas uzņēmumu, jo tas piedāvāja zemu cenu. Uzņēmumi organizē šķeldas piegādi, un tas ir viņu ziņā, kādas automašīnas tiek izmantotas,” norāda Aigars Kalniņš un piebilst, ka no liela attāluma vest šķeldu uzņēmējiem nebūtu izdevīgi, viņi parasti šķeldas ieguvi organizē tuvākajā apkārtnē, Latvijas teritorijā, tas varētu būt desmit kilometru vai lielākā rādiusā.
SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” valdes locekle Ludmila Lencberga stāsta, ka šķeldas cena ir ievērojami pieaugusi, tādēļ uzņēmums bija spiests veikt līguma grozījumus. Šķelda tiek piegādāta no Pļaviņu un citiem novadiem.
Skrīveru katlumājā izmanto malku. “Zeme bija tik ļoti piemirkusi, ka mežizstrādātāji fiziski netika cirsmās, un koksnes cena pieauga, Rīgā tās cenas jau kļuva kosmiskas,” stāsta SIA “Skrīveru saimnieks” valdes loceklis Aigars Spru-
dzāns. “Piegādātājs, ar kuru bijām noslēguši līgumu, tik ļoti paaugstināja cenu, ka bijām spiesti meklēt citu piegādātāju, kuram bija lētāks piedāvājums. Mums malkas krājumu pietiek vēl apmēram mēnesim. Tagad, kad nedēļu ir piesalis, situācija mežā uzlabojas, tomēr diez vai malkas cena nokritīsies līdz tādam līmenim, kāda tā bija iepriekš.” ◆
