Atsaucoties aicinājumam atrast ideju, kā atzīmēt Latvijas valsts 100 gadu jubileju, biedrība “Rasa” (Rīgas aktīvo senioru alianse) piedāvā veidot īpašu Latvijas Tautas Saimes grāmatu. Tajā cilvēki Latvijā un ārvalstīs var ierakstīt savu veltījumu, vēlējumu, pārdomas, apsveikumus vai attīstības ideju Latvijas valstij jubilejā. Paredzēts, ka grāmata apceļos visu Latviju, un šobrīd tā ir Kokneses tūrisma informācijas centrā.
Idejas mērķis ir izveidot pirmreizēju un unikālu tautas rakstītu grāmatu, veltītu mūsu valsts 100 gadu jubilejai. Tās devīze “Mans ceļš. Latvija.”. Saistībā ar to ieceres autori aicina cilvēkus iesaistīties Latvijas dzimšanas dienas sagaidīšanā, pārdomājot savu dzīvi Latvijā, uzrakstot savu vēlējumu, ideju, rosinājumu vai vīziju šim brīdim un valsts nākotnei. Projekta īstenotāji iecerējuši vispirms aptaujāt cilvēkus, kuri ir mūsu valsts vienaudži, bet tajā var iesaistīties ikviens — dažādu tautību cilvēki visos novados, kuru dzīve ritējusi kopā ar Latviju, kuri dzimuši un auguši gan reizē ar Latviju, gan brīdi pirms valsts dibināšanas, gan vēlākos gados, pieredzējuši laikmeta griežus un saglabājuši mīlestību, uzticību un ticību Latvijai. Viņu rakstītais būs kā saturošs pavediens, dzīparojot ceļu cauri Latvijas pagastiem un novadiem. Tas viss rakstos veidos mūsu laikmeta gleznu, pēc kuras pēc daudziem gadiem varēs uzzināt par tradīcijām, kultūras daudzveidību, ekonomiku, tautsaimniecību, politikas niansēm, cilvēku pašaizliedzību un patriotismu, savstarpēju cieņu un sapratni, stāvot valsts neatkarības sardzē.
Kokneses novada domes tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anita Šmite pastāstīja, ka grāmata Koknesē nonākusi ar novada represēto nodaļas aktīvistes Lības Zukules gādību, lai šīs puses cilvēkiem būtu iespēja tajā atstāt savu vēstījumu. Pirmie ieraksti tajā jau tapuši. Aktīvākie līdz šim bijuši seniori, atstājot savas pārdomas un vēlējumus nākamajām paaudzēm. Vēl citi apskatījuši grāmatu un vēlas apdomāt, pirms veikt ierakstu, kādu savas paaudzes liecību atstāt nākamajām. To vēl varēs izdarīt, jo Latvijas Tautas Saimes grāmata Kokneses tūrisma informācijas centrā būs līdz pavasarim. ◆
Līdz novembrim — 100 grāmatu
Kokneses pagasta bibliotēkā ideju maisam gals nekad nav ciet. Jau novembrī bibliotēkā tika izsludināta lasīšanas akcija “100 līdz 100!”
Ināra Sudare
Par pasākuma atšifrējumu vairāk stāsta tā iniciatore Ingrīda Grūbe: “Sagaidot Latvijas simtgadi, bibliotēkā organizējam latviešu autoru daiļdarbu lasīšanas akciju, kas sākās pērn novembrī, bet noslēgsies šīgada novembrī. Tās laikā lasītāji aicināti izlasīt 100 latviešu autoru grāmatas.” Ingrīda uzsver, ka galvenais ir akcijas dalībnieku vēlme piedalīties šajā konkursā. Tās noslēgumā netiks rīkoti nekādi eksāmeni un pārbaudes, vai tiešām ir izlasītas 100 grāmatas. Tas jau nekas, ja šis skaitlis tiks sasniegts kādu mēnesi vēlāk. Patlaban akcijai pieteikušies deviņi lasītāji. Katram lasītājam Ingrīda iekārtojusi savu mapīti. Pagaidām vislabāk lasīšanā sokas Ilzei Kalvišķei. Kopš pieteikšanās akcijai viņa jau izlasījusi 22 latviešu autoru grāmatas. Ingrīda bilst, ka Ilze ir čakla lasītāja arī bez jebkādām akcijām. Bibliotēkas lasītāji no latviešu autoriem īpaši iecienījuši Ingunu Baueri, Moniku Zīli, Dainu Avotiņu un citus.
Akcijas noslēgumā visiem tās dalībniekiem būs kopīgs pasākums. “Par godu simtgadei sarīkosim svētkus paši sev. Iespējams, tā būs kāda ekskursija, varbūt pat tepat uz Aizkraukles pagasta padomju laika muzeju, jo daudzi tur vēl nav bijuši, varbūt vienkārši sarīkosim sirsnīgu pasākumu,” teic Ingrīda un piebilst, ka pieteikšanās lasīšanas akcijai vēl turpinās. ◆
Kolhozam “Ausma” 70. jubileja
Latvijā smags un pretrunu pilns bija laiks pēc Otrā pasaules kara. Izpostītajā zemē no jauna bija jāatgriežas tās īstenajiem saimniekiem — zemniekiem. Zemes dalīšana, apvienošana notika arī Aizkraukles pusē, un zīmīgi, ka vairāki notikumi risinājušies tieši gada sākumā.
Imants Kaziļuns
Tūlīt pēc Otrā pasaules kara, 1945. gadā, Latvijā zemniekiem piedāvāja iespēju saņemt zemi beztermiņa lietošanā, lai gan pēc pāris gadiem tas nepasargāja no piespiedu labprātīgas iestāšanās kolhozā. Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā sa-
glabājušies dokumenti vēsta, ka, piemēram, 1945. gada 12. februārī zemniekam Jānim Špariņam beztermiņa lietošanā nodoti divi zemes gabali ar 15 hektāru kopējo platību.
Jau pēc dažiem gadiem, 1948. gada 8. februārī, Aizkraukles pagastā ciema zemnieku arteļa dibināšanas sapulcē pieņem lēmumu par pirmā kolhoza Aizkraukles pagastā jeb toreiz saukta par lauksaimniecības arteļa “Ausma” dibināšanu. Tajā sākotnēji bija 16 zemnieku saimniecības ar kopējo zemes izmantojamo platību 309 hektāri, no kuriem aramzeme 164 hektāri. Lēmumā nr. 63 par lauksaimniecības arteli Ogres apriņķa Aizkraukles pagastā vēsta arī to, ka Ogres apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētājs lūdz Latvijas PSR Ministru padomi izsniegt 150 tūkstošu rubļu kredītu saimniecības paplašināšanai.
Sapulcē arī vienbalsīgi nolēma, ka katra arteļa dalībnieka personīgā lietošanā atstāj 0,6 ha piemājas zemes, kā arī vienu govi, vienu jaunlopu, sivēnmāti ar metienu, 10 aitas, neierobežotu daudzumu putnu un trušu, 20 bišu saimju.
Ja artelis “Ausma” darbotos vēl šodien, tam svinētu 70. jubileju. Pēc “Ausmas” šajā pusē dibināja arteļus “Oktobris”, “Daugava”, “Aizkraukle” un “1. maijs”. Vēlāk, 1951. gadā, “Ausma”, “Daugava” un “Aizkraukle” apvienojās, izveidojot kolhozu “Daugava”, un šajā pašā gadā apvienojās “1. maijs” un “Oktobris”, dibinot “Oktobri”. Kolhozs “Aizkraukle” radās no abiem apvienotajiem 1953. gadā.
Vai cilvēki tiešām labprātīgi vēlējās iestāties kolhozā, jo par to liecina arhīvos rodamie iesniegumi? Muzeja fondu galvenā krājumu glabātāja Ilzīte Ozoliņa teic, ka trīs gadus pēc kara dzīve bija depresīva. Bija jāpilda valsts nodevas gaļai, pienam utt., jāizstrādā meža normas. Cilvēki nebija bagāti un reāli skatījās uz situāciju. Viņu īpašumā nebija lielas zemes platības, kā, piemēram, Zemgalē. Aizkraukles pusē viena no lielākajām saimniecībām bija Sēlpilī — 80 ha. Tāpēc lielākā daļa labprātīgi piekrita apvienoties, dibināt lauksaimniecības arteļus. Cerēja, ka tā dzīvot būs vieglāk. ◆
Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
