Pirms deviņiem gadiem ap 10 000 cilvēku vienojās protesta akcijā Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu, taču pēc akcijas Vecrīgā sākās grautiņi. Cieta vairākas ēkas, arī Saeimas nams, un aplaupīja veikalu. Saistībā ar šiem notikumiem likumsargi aizturēja 126 personas, no kurām vairākām izvirzīja apsūdzības un kuras sodīja. Tiesvedība šajās lietās vēl turpinās. Kā šie notikumi ietekmēja valsts dzīvi?
Arnita Aizporiete, Aiviekstes pagasta iedzīvotāja
— Gribētu, ka visas lietas varētu sakārtot mierīgi, bet dzīvē lielākoties tā diemžēl nenotiek. Noteikti neatbalstu grautiņu rīkošanu, jo tie neko nedeva. Bija tikai zaudējumi apkārtējiem, un sakārtot to visu tāpat vajadzēja par valsts naudu, jo neko daudz no tiem nekārtības cēlājiem piedzīt nevarēja.
Mēs arī neesam tādas mentalitātes cilvēki kā citās valstīs, kuri savu pozīciju aktīvi aizstāv mītiņos vai demonstrācijās, kas nereti beidzas ar grautiņiem. Cilvēkiem ir ģimenes rūpes un darbs, tāpēc, iespējams, arī dažādās protesta akcijas nav ar īpaši lielu dalībnieku skaitu. Tomēr tas ir nenoliedzams fakts, ka mierīgā veidā teiktajā politikas veidotāji lielākoties neieklausās un neņem vērā. Var runāt, cik grib. Klausoties diskusijas ar politiķiem, nevar just, ka viņi censtos visas valsts labā. Notiek deķīša vilkšana uz savu pusi. Valdībā un Saeimā trūkst komandas darba, un jēdzienu “mēs” kaut kā piemirst. ◆
Iveta Hveckoviča, uzņēmēja, biedrības “Irsis” vadītāja
— Jebkura vardarbība nav atbalstāma, jo savus uzskatus un pārliecību var paust citādāk, daudz mierīgāk. Bijuši dažādi veidi, kā pievērst uzmanību kādai problēmai, ko cilvēki izmantojuši. Cik tas bijis iedarbīgi, grūti pateikt, bet rezonanse vienmēr bijusi. Tā ka logu sišana nav risinājums. Tomēr tas, kas tam sekoja, manuprāt, atdzīvināja senās bailes, ka pret katru var vērst represijas, kas, īpaši vecākajai paaudzei, labi zināmas un nekur nav zudušas. Demokrātija it kā ir, bet jāatceras, ka sekas tam būs, un daži vienmēr būs vienlīdzīgāki par citiem. Šādi notikumi vēl vairāk mazina vēlmi rīkot vai piedalīties kādās protesta akcijās.
Piekrītu viedoklim, ka nav jācīnās pret kaut ko, jo tas ir mazražīgi un atgādina cīņu ar vējdzirnavām. Es vairāk cenšos darīt par kaut ko. Tādējādi ar mazāku enerģijas patēriņu var panākt vairāk. ◆
Gints Kapteinis, Pļaviņu novada ģimnāzijas skolēnu pašpārvaldes vadītājs
— Kopumā uzskatu, ka ir citi veidi, kā paust savu nostāju, jo cieta nevainīgi cilvēki, uzņēmēji, kuriem šajos grautiņos sabojāja īpašumu. No otras puses — tādējādi psiholoģiski tauta parāda, ka ir spējīga rīkoties, ja politiķi to neuzklausa, kaut arī tādā veidā. Lielākoties ir uzskats, ka Latvijā cilvēki ir pārāk iecietīgi, un šādi notikumi parāda, ka var būt arī citādāk. Ar to tomēr jārēķinās.
Arī 1991. gada janvāra barikādes bija savas pārliecības paušana, bet tās stratēģiski bija veiksmīgi noorganizētas, un tāda veida protests izrādījās efektīvāks nekā agresija. ◆
