Ingars Neija no darba brīvajā laikā aktīvi iesaistījies dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” darbā — uztur mājaslapu un pārvalda biedrības kontus sociālajos tīklos. Aizvadītā gada nogalē biedrības Ziemassvētku eglītes pasākuma laikā Ingars bija viens no tiem cilvēkiem, kurus biedrības valde sveica ar īpašu paldies par padarīto un ieguldīto brīvprātīgo darbu.
Sarunas sākumā vienojāmies pāriet uz “tu”.
Izveidojuši pat interneta radio
— Pastāsti par to, kur esi mācījies un apguvis pirmās prasmes!
— Esmu mācījies Aizkraukles pagasta sākumskolā un pilsētas skolā, Aizkraukles novada ģimnāzijā, jau skolas laikā guvu pirmos priekšstatus par programmēšanu. Mācoties komercdarbību Ogres Amatniecības vidusskolā, pastiprināti pievērsos darbam ar datoru, kas vēlāk kļuva par vaļasprieku. Kad bijusi iespēja, labprāt esmu apmeklējis dažādus kursus, arī tur var paplašināt redzesloku un papildināt zināšanas.
— Kādos projektos esi darbojies?
— Ir bijušas dažādas idejas, kas saistītas ar sociālajiem mikroblogošanas tīkliem, bijuši projekti, kas saista tieši jauniešus, piemēram, satikšanās organizēšana. Pirms vairākiem gadiem, tikko radās iespēja pirmās mājaslapas veidot ar telefona starpniecību, iesaistījos vairākos projektos portālu un ‘‘wapčatu’’ administrēšanā. Piesaistīju šiem projektiem cilvēkus, un svarīgākais darbs bija kontrolēt saturu, kas notiek forumos un čatos. Protams, no šiem projektiem nekādu peļņu neguvu, visu, ko nopelnīju, atkal ieguldīju to attīstībā, jāmaksā par servera uzturēšanu un īri, toties ieguvu lielisku pieredzi un daudzas lietas apguvu pašmācībā. Pēc mācībām Ogres tehnikumā atgriezos Aizkrauklē, un tolaik radās vēl viens interesants projekts — ar domubiedriem izveidojām interneta radio, kas pastāvēja vairākus gadus. Bija arī sava mājaslapa, tur veidojām populārāko dziesmu topus, bija piesaistīti dīdžeji, rīkojām dažādus konkursus.
Uztur mājaslapu un pārvalda kontus
— Kā nonāci līdz “Felidas” mājaslapas izveidei un uzturēšanai?
— Dzīvesbiedre Sandra 2014. gadā strādāja “Felidā”, tas bija laiks, kad arī es sāku interesēties par biedrībā notiekošo. Vienreiz Sandrai pajautāju, vai biedrībai ir sava mājaslapa? Kad to pirmo reizi apskatījos, man tā šķita diezgan nepievilcīga, statiska un uzmanību nepiesaistoša, novēroju, ka informāciju tur atjauno tikai aptuveni reizi trijos mēnešos. Nolēmu, ka varētu iesaistīties un ar savām zināšanām palīdzēt izveidot kaut ko mūsdienīgāku un saistošāku. Pirmā mājaslapas versija, ko izstrādāju, nebija tik veiksmīga, jo, veidojot kaut ko uz bezmaksas servera, jārēķinās gan ar pārlieku uzmācīgām, gan nepiedienīgām reklāmām. Tās ir diezgan grūti apkarot, un reklāmas nogurdina mājaslapas skatītājus. Lai gan ar dažādiem speciāliem kodiem pret to var cīnīties, ko arī mēģināju, taču saprotu, ka arī tas ir bizness un kāds ar to pelna, jo, lai noņemtu visas nejēdzīgās reklāmas šajās vietnēs, pieprasa diezgan lielu samaksu.
— Kādas ir svarīgākās atziņas, ko esi guvis, brīvprātīgi uzturot mājaslapu?
— Uzturu ne tikai biedrības mājaslapu, pārvaldu arī visus “Felidas” sociālos kontus — Instagram, Twitter, Facebook. No draugiem.lv gan esmu atteicies, jo apmeklējums ir ļoti krities, nav nekādas vajadzības tērēt savu laiku. Lielākoties visu daru viens, taču ik pa laikam uzrodas kāds palīgs, kurš zina labāk, kā jādara un kas jādara, reizēm kritizējot manu darbu, reizēm pamācot. Ja cilvēks izrāda interesi par manu darbu, vēlas iesaistīties un strādāt, iedodu piekļuvi kontiem un saku: parādi, kā jādara, dari labāk, rīkojies, ej uz biedrības telpām, taisi bildes, raksti, jo tēmu ir tik daudz! Visbiežāk cilvēks pēc pirmās nedēļas pazūd un vairs neizrāda par to nekādu interesi.
— Kāpēc, tavuprāt, tā notiek?
— Man šķiet, ka cilvēki neizprot, ko nozīmē brīvprātīgais darbs. Iespējams, kādam liekas, ka ar to var nopelnīt. Tie, kuri mani māca vai aizrāda par padarīto, neapzinās, ka tas nav pusstundas darbs, jāiegulda krietni vairāk laika, tas ir mans brīvais laiks. Bieži jāiegulda arī savi personiskie līdzekļi.
Joprojām ir tādi, kuri nezina par biedrību
— Kā tu pats tagad domā, kas tevi pamudināja nopietni pievērsties labdarībai?
— Ļoti iespējams, ka nostrādāja vairāki faktori kopā — kaķi man kopš bērnības vienmēr bijuši blakus, arī tagad mūsmājās ir divi. Viens ir Siāmas kaķis, otrs — bezšķirnes, paņemts no “Felidas”. Iesaistījos arī tāpēc, ka, ieraugot biedrības pirmo mājaslapu, man palika neērti par to, ka Aizkrauklē ir pašiem sava dzīvnieku aizsardzības biedrība, bet nav neviena, kas to nopietni popularizētu, regulāri ievietotu informāciju, aicinātu palīdzēt vai sauktu ciemos.
— Kā pašam šķiet, vai pāris gadu laikā, kopš tu darbojies, ir izdevies piesaistīt lielāku sabiedrības uzmanību un interesi?
— Šodien noteikti jā, arvien vairāk cilvēku interesējas un iesaistās, taču joprojām ir ļoti daudz arī tādu, kuri nezina, ka Aizkrauklē ir dzīvnieku aizsardzības biedrība, nezina, ar ko tā nodarbojas un kur tā ir. Par to es varu vien brīnīties, jo liekas, ka tik daudz par to runāts, rakstīts gan laikrakstā, gan sociālajos tīklos, bet izrādās, ka ar to ir par maz. Joprojām sastopu cilvēkus, kuri no manis par biedrību uzzina pirmo reizi un brīnās, taču tieši no sociālajiem tīkliem par mums jau zina arī citās Latvijas vietās.
— Ko uzskati par lielākajām grūtībām, pretestību, ar ko nākas cīnīties?
— Tā ir atsevišķu naidīgi un negatīvi noskaņotu cilvēku attieksme. Cilvēki neizprot, ar ko atšķiras dzīvnieku aizsardzības biedrības no dzīvnieku patversmes, jauc funkcijas, pārprot radušās situācijas un nekautrējas savu neapmierinātību atspoguļot sociālajos tīklos. Nereti negatīvi noskaņoti cilvēki arī zvana, kliedz, raksta vēstules un komentārus — tā ir nepatīkamākā darba daļa. Vienmēr ir bijuši tādi, kuri, neiedziļinoties situācijā, uzskata, ka vienīgā taisnība ir viņiem, ka viņi drīkst uz citiem kliegt, ķengāties un aizvainot, tad es viņiem skaidroju, reizēm izdodas, reizēm nē.
Kaķim jāsajūt cilvēks
— Kas, tavuprāt, palīdzētu biedrības darbībai pievērst plašāku sabiedrības uzmanību?
— Domāju, ka būtu jāsāk ar bērniem. Viņi ir jāizglīto, jāiemāca, ka cilvēks ir atbildīgs par dzīvnieku, ka dzīvniekam nedrīkst darīt pāri. “Felida” par savāktajiem ziedojumiem pilsētā ierīkojusi vairākas kaķu mājiņas, bet skumji redzēt, ka tur kāds visu izvandījis — tas nozīmē, ka cilvēki, īpaši bērni un pusaudži, joprojām nesaprot procesus, kas, kā un kāpēc notiek. Domāju, ka labprātīgi arī šajās kaķu mājiņās neviens kaķis negribētu dzīvot, visi izvēlētos saimnieku, kura klēpī saritināties, taču diemžēl kaķi nonāk ielās. Dzīvnieki paši neizvēlas savu likteni, par to, ka viņi ir ielās, atbildīgs ir cilvēks. Nereti arī adoptētie kaķi nonāk atpakaļ biedrībā, jo gadās, ka ģimene pārvērtē savas spējas, nepārdomāti paņem mazo un pūkaino kaķēnu, kurš ātri vien izaug par kaķi ar savām prasībām pret dzīvi un saimnieku. Labākajā gadījumā cilvēks viņu aiznes atpakaļ uz patversmi, sliktākajā — kaķis nokļūst ielās. Priecājamies, ja kaķis atdots bez veselības problēmām, nav sasists vai sakosts.
— Ar ko sākt, ja kādam rastos vēlme atbalstīt biedrību?
— Vienmēr aicinām vispirms atnākt uz “Felidu” ciemos — arī tad, ja cilvēks nevēlas vai nevar uzņemties atbildību paņemt kaķi uz māju. Vienmēr var atnākt un samīļot kaķi patversmē. Arī ielas kaķim vajag sajust cilvēku, jāmācās socializēties un jāpieņem cilvēks sev blakus. Ja var atļauties atnest kādu paciņu kaķu barības vai ziedot, tas ir lieliski, taču ne vienmēr tas ir svarīgākais.
— Arī tu ar savu ģimeni regulāri apciemo “Felidas” iemītniekus. Ko esat ieguvuši?
— Cenšamies visi kopā vai atsevišķi aiziet vismaz reizi nedēļā. Bērniem ir liels prieks ieraudzīt arī citādākus kaķus, nekā mums ir mājās, viņi sapratuši, ka dzīvnieki ir dažādi — ne tikai izmēros, izskatā, krāsā, bet arī raksturs katram kaķim ir citādāks. Man šķiet, ka ļoti vērtīgi ir tas, ka bērns jau bērnībā iemācās labi apieties ar dzīvniekiem, domāju, ka arī pieaudzis viņš tikpat labi izturēsies arī pret cilvēku. Darbs ar dzīvniekiem, kopā būšana ar vecākiem un tāda nesavtīga palīdzēšana bērnā attīstīta citādu skatījumu uz dzīvi. Iemāca pacietību, iecietību un to, ka vienmēr jādomā par to, ko esam paņēmuši mājās, jāatbild par viņu. Svarīgi ir pieradināt sevi regulāri darīt labus darbus, lai biedrības apmeklējums kļūst par ieradumu — darīt labu, palīdzēt, tas būs pašsaprotami arī pieaugušam cilvēkam.
Visi bērni ir īpaši
— Ko labprāt dari brīvajā laikā?
— Pašreizējais darbs apsardzes firmā saistīts ar diezgan negatīvām lietām, jāstrādā arī garas stundas: vienā maiņā — 14,5 stundas, tāpēc tas, ko daru “Felidā”, man ir vaļasprieks, kas palīdz atslēgties no darba. Kārtoju fotogrāfijas, kaut ko uzrakstu, ievietoju kādu ziņu — tas man sagādā prieku. Brīvajos brīžos ar Sandru cenšamies abi kopā pavadīt laiku — piemērotos laikapstākļos dodamies kopīgos izbraucienos ar velosipēdiem. Ar bērniem dodamies kopīgos braucienos, labprāt kopā uzdziedam un zīmējam.
— Katram bērniņam ir divi vārdi. Kā tos izvēlējāties?
— Vēlējāmies kaut ko īpašu, neikdienišķu, iniciatīva par diviem vārdiem vairāk bija mana, bet Sandra uzreiz to akceptēja. Tā nu mums viņi ir tādi gan ar īpašiem vārdiem, gan arī spējām un prasmēm. Samanta Adriāna ar izcilību mācās mākslas skolā un dzied korī, Dastins Adriāns ir labs šahists un nodarbojas ar sportu, Evelīnu Amēliju mēs vēl pētām, bet jau tagad ir skaidrs, ka viņa un viņas gaitas arī izrādīs īpašu interesi kādā virzienā.
— Vai viegli būt jauniem vecākiem un audzināt trīs bērnus Latvijā?
— Lai uzturētu ģimeni, pāris mēnešu biju arī es aizbraucis un strādāju Anglijā automazgātavā. Bez ģimenes bija ļoti smagi, tāpēc ātri atgriezos atpakaļ, sapratu, ka strādāt un dzīvot tur, mājās braukt tikai ciemos, ir vēl smagāk. Arī šeit var strādāt, paņemt papildu maiņas, var labi nostrādāt un saņemt piemaksas, vajag tikai vēlēties. Novērtējam valsts un pašvaldības atbalstu daudzbērnu ģimenēm — man liekas, ļoti svarīgi, ka valsts piešķir palīdzību un tev tas pienākas, nevis kaut kas jālūdz un jāpierāda. ◆
Vizītkarte
VĀRDS, UZVĀRDS:
Ingars Neija.
DZIMŠANAS VIETA UN LAIKS: Aizkraukle, 1986. gada 7. jūnijs.
ĢIMENE: dzīvesbiedre Sandra, trīs bērni: Samanta Adriāna, Dastins Adriāns un Evelīna Amēlija.
NODARBOŠANĀS: apsardzes darbinieks uzņēmumā “G4S”.
IZGLĪTĪBA: vidējā speciālā.
VAĻASPRIEKS: mājaslapu administrēšana, moderēšana, programmēšana, mūzika, riteņbraukšana un zīmēšana.
