Uzņēmums “Elti” jau daudzus gadus darbojas informāciju tehnoloģiju (IT) jomā. Daudzās Aizkraukles reģiona iestādēs, pašvaldībās un mājsaimniecībās nodrošinām interneta pieslēgumu, datortehnikas un biroja tehnikas apkalpošanu un servisu.
Darbojoties IT jomā, nepārtraukti jāmācās, jāapgūst jauna pieredze un iemaņas. Visu pasauli, arī mūs, skar globalizācija — pirms pāris gadiem vēl daudzos uzņēmumos Aizkrauklē uz vietas birojos atradās WEB serveri, šobrīd tas jau ir kā mazs modulis lielā sistēmā, pat īpašnieks nezina, uz kura no serveriem dati atrodas. Pārsvarā apkalpojam tās sistēmas, kas jau ir centralizētas, un liela daļa no tām ir Rīgā datu centros vai pat kaut kur globālos mākoņpakalpojumos Eiropā. Vēl šis laiks radījis darbavietas, kur darbinieks savu darbu var veikt, esot ārpus biroja, mājās vai ceļā, pieslēdzoties ar datoru pie sava uzņēmuma datortīkla. Tas mūsu darbības jomā rada izaicinājumu.
Aizvadītajā nedēļā joprojām lielu sabiedrības uzmanību pievērsa valsts mēroga skandāls par ilgi tapušās e-veselības sistēmas trūkumiem. Jau pirmajā tās lietošanas dienā radās haoss, jo neskaitāmo sistēmas kļūdu dēļ daudzviet nebija iespējams sagatavot elektroniski ne receptes zāļu iegādei, ne noformēt darbnespējas lapas. Šis notikums ar e-veselības sistēmu atspoguļo to, kas šobrīd vispār notiek valsts pārvaldē kopumā, ne tikai informāciju tehnoloģiju sfērā. Redzot, ka iet kaut kas greizi, šobrīd valstī nav paškontroles mehānisma, kas ļautu “noraut bremzes” un apturēt procesu. Acīmredzot neesam savā attīstībā vēl tik tālu tikuši, nav paškontroles un nav izstrādātās iekšējās darba kārtības, kas ļautu identificēt kļūmes.
Arī kādā citā sfērā var gadīties neveiksmīgs projekts, proti, kāds atbildīgais darbinieks — ministrs vai cits augsta līmeņa vadītājs — saņēmis atļauju un varu rīkoties vienpersoniski, brīdī, kad viss jau aizgājis greizi, neviens šo procesu nespēj apturēt un vērst par labu. Manuprāt, tikai paškontroles vai ārējās kontroles mehānisms, kas šādu situāciju laikus ieraudzītu un liktu apstāties, situāciju spētu mainīt.
Pirms dažiem gadiem lielā projektā kļūdījās arī angļi, piedzīvojot milzīgus zaudējumus un secinot, ka viss izdarīts greizi. “Norakstīja” naudu un sāka darīt visu no jauna. Nav jau tā, ka tikai mēs kļūdāmies, kļūdās visi, bet no kļūdām būtu jāmācās. Arī igauņi 2017. gada novembrī pieņēma lēmumu apturēt 760 tūkstošu eID karšu darbību, kas ir puse no valstī izdotajiem personu apliecinošajiem dokumentiem, jo kartes čipā atklāj kļūdu.
Uz e-veselības neveiksmīgā piemēra vajadzētu diskutēt par soļiem, kas un kā turpmāk būtu jādara. Ļoti svarīga ir spēja strādāt komandā, ir daudz piemēru, kas parāda, ka Latvijā darbs komandā joprojām sagādā lielas grūtības. Jebkurā projektā atbildība jāuzņemas arī pasūtītājam, šajā gadījumā — Nacionālajam veselības dienestam. Projekts aizsākās 2012. gadā, un jau projektēšanas stadijā tika izzinātas visu pušu intereses un vajadzības, uzklausītas ģimenes ārstu, slimnīcu un aptieku vēlmes un vajadzības, kāpēc vispār šī e-veselības sistēma tiek radīta, kādi būs visu šo nozaru ieguvumi, ko vēlas no projekta sagaidīt. Neveiksmīgais rezultāts parāda, ka arī pasūtītājs nav pietiekami labi nostrādājis un izdarījis visu iespējamo, nav precīzi definējis vēlmes, jo neviens sistēmas izstrādātājs nezina, kā sistēmai jādarbojas.
Šobrīd visi sapratuši, ka ģimenes ārstu palīgi nespēj piekļūt šai sistēmai, līdz ar to nekādi nav iespējams paātrināt darbu — kamēr ārsts izmeklē pacientu, viņa palīgs nevar izdrukāt ne receptes, ne darba nespējas lapas, jo tas jau sākumā netika paredzēts. Patlaban runā par divām birokrātiskām lietām — recepšu aprites optimizāciju un darba nespējas lapām, kas no sistēmas viedokļa ir pats vienkāršākais process. Projektēšanas laikā sprieda par iespēju mediķiem un slimnīcām radīt vienotu pieeju pacienta medicīniskajiem izmeklējumiem, kas būtu lielākais ieguvums, taču šobrīd apzināti vai neapzināti, bet par to vispār vairs netiek runāts. Tieši šī iespēja mani kā pacientu interesē visvairāk, bet kā IT jomā strādājošam cilvēkam šādas sistēmas realizācija šķiet gana interesanta.
Šīs problēmas norāda to, ka valstij jādomā par vienotu datu centru. Tad, kad nonāksim pie tā un katrai ministrijai nebūs savs datu centrs ar savu e-sistēmu, bet valstij būs viens vienots datu centrs, kurā visas valsts e-sistēmas darbosies pēc vienotiem standartiem, tad arī neradīsies šāds haoss kā ar e-veselību.
Kopš tā dēvētajiem 13. janvāra grautiņiem nu jau pagājuši deviņi gadi. Tolaik Saeimas atlaišanu pieprasīja aptuveni desmit tūkstoši iedzīvotāju, bet vēlāk akcija pārvērtās vardarbīgā demolēšanā, vairāki desmiti cilvēku tika aizturēti. Arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 13. janvārī “Sabiedrība citai politikai” organizēja protestu pret valstī realizēto politiku, par laimi, pasākums noritēja bez nozīmīgiem starpgadījumiem. Gribu teikt, ka 13. janvāra grautiņi tolaik bija tāds pirmais redzamākais ārvalstu ietekmes fakts Latvijā. Bija cilvēki, kas gan sociālajos tīklos, gan mītiņā noskaņoja pūli uz agresīvām darbībām. Brīdī, kad bija mesti jau pirmie bruģakmeņi un cilvēki kļuvuši agresīvi, patiesie vaininieki nozuda, bet pārējiem iedarbojās pūļa efekts, ko nevarēja vairs kontrolēt.
Nedēļas nogalē Zaķusalā, pie pieminekļa “Acis. Veltījums Televīzijas centra sargātājiem barikāžu laikā 1991. gadā. Vienotībā ir spēks”, iededza barikāžu atceres ugunskuru. Arī es piedalījos barikādēs, tolaik biju Zaķusalā, un, ja vajadzētu, šodien noteikti dotos vēlreiz. Tās emocijas vislabāk izprot tie, kuri bija un paši piedzīvoja neziņu, satraukumu, bailes no nezināmā. Katram no mums ir iemesls, kāpēc tur stāvējām 1991. gadā un kāpēc šodien dotos atkal pastāvēt par savu valsti, par Latviju.
